Silmaču iezis un alas
Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja".
Kods: LV0441890
Administratīvais iedalījums: Mazsalacas novads, Mazsalacas lauku teritorija
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā,Salacas senlejas malā.
Dabas pieminekli veido Salacas labā pamatkrasta nogāze – līdz 18 m augsta krauja, kurā ir vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas atsegumi. Dienvidu atsegums neliels, 10 m garš. Lielākais atsegums – 49 m garš un 8 m augsts ar trim alām. Atsegumā ir trīs alas un avoti. Šis piemineklis atrodas nedaudz lejpus Burtnieku svītas stratotipiskiem griezumiem (Neļķu klintis un Skaņaiskalns).
Atsegumi ir labi saskatāmi no upes un arī no pretējā krasta. Smilšakmeņi un alas samērā labi izceļas uz Salacas un augu valsts fona.
Atseguma dienvidu daļā ir divas alas – Lāča ala (11 m gara, nogāzes lejasdaļā) un Cīruļa ala (8 m gara, nogāzes augšā), kas veidojušās gar 70 grādu slīpumā krītošām plaisām devona iežos; ziemeļu daļā ir Avotu ala ar divām ejām. Avotu ala ir kā 3 m plata un 3 m augsta niša ar 2 turpinājumiem. No Avotu alas abām ejām iztek strauti, no īsākās (ziemeļu) – ar lielāku ūdensdevi. Kopējais debits mērīts - aptuveni 1,4 l/sek, tai skaitā mazākā avotiņa - aptuveni 0,1 L/sek. Abi avoti nes kvartāra materiālu - karbonātiežu un kristālisko iežu granti. Ejas zemas - pusapļa līdz trīsstūrveidīgas, grīdu klāj avotu ūdens.
Smilšakmeņi ir smalkgraudaini, retāk vidēji rupjgraudaini, iesārti, līdz sarkani griezuma pamatnē. Tajos galvenokārt ir muldveida slīpslāņojuma tekstūras ar 20-30 cm biezām slīpo slānīšu sērijām, un paralēla slāņojuma tekstūras ar 60-80 cm biezām sērijām. Smilšakmeņos vietām ir vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmām.
Burtnieku svītas pārsvarā smilšainie nogulumi ir uzkrājušies ūdens straumēs, par ko liecina granulometriskais sastāvs un slīpslāņojuma tekstūras. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas, slīpslāņojuma orientācija un citas pazīmes norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos. Pēdējā laika darbos ir nostiprinājies uzskats, ka Burtnieku laikposmā drupu materiāls ir uzkrājies plūdmaiņu ietekmētās sērēs un zemūdens grēdās, kas attīstījās migrējošos kanālos deltas līdzenuma zemūdens daļā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi - smilšakmens atsegumi (8220) un boreālie meži (9010*).
Ģeovieta ir samērā populārs tūrisma objekts, kas pieejams, gan no upes, gan no garām ejošās Dauģēnu dabas takas.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS