LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Skaistkalnes karsta kritenes

     
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0440220
Administratīvais iedalījums: Vecumnieku novads, Skaistkalnes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Pierīgas reģionālā administrācija.
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Zemgales līdzenumā. Skaistkalnes karsta kritenes ir plašs dabas piemineklis, kuru raksturo Latvijā izteiksmīgākais karsta izpausmju reljefs, kas turpina attīstīties, ar dažāda izmēra karsta kritenēm, ezeriņiem karsta kritenēs vai slapjiem pazeminājumiem kriteņu dibenā.
 
Parasti dažādos avotos tiek minētas izcilākās kritenes, kā Liepu dobe, Audžu dobe, Čurkstu dobe, Kugurdobe, Lielā Baltā dobe, Mazā Baltā dobe, Kazas dobe u.c,. Kritenēs atrodas arī ezeri – Mežezers un Mežmalas ezers. Kritenes pārstāvētas ar iespaidīgiem pazeminājumiem, līdz pat 10 – 12 m dziļumā, bet ir arī kanālveidīgas gultnes, bļodveida iesēdumi, vairāki desmiti nelielu iesēdumu un pazeminājumu, kas veido vairākas izteiktas joslas.
Teritorija aptver vairāk kā 113 ha un izstiepta dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 2 km, platums līdz 800 m.
Teritoriju raksturo plāna kvartāra nogulumu sega (6 – 8 m), pārstāvēta ar smalku, vietām putekļainu smilti un mālu. Dziļāk atrodas arī morēnas smilšmāls un mālsmilts. Karsta kritenēs var būt plāns kūdras slānis.
 Zem kvartāra nogulumiem ieguļ augšējā devona Franas stāva Salaspils svītas dolomīts, domerīts, māls, ģipšakmens un dolomītģipsis (Stinkule, 1998), kas veido 13-14, vietām 19-20 m biezu slāņkopu (Dubrovskis, 2004).
Hidroģeoloģiskā griezuma augšējā daļā nodalāms gruntsūdens horizonts, kas saistīts ar smilšainajiem kvartāra nogulumiem un Salaspils un Pļaviņu artēzisko ūdeņu horizonti. Salaspils horizonta ūdens piesātinātie ieži ir ģipšakmeņi un plaisaini dolomīti svītas vidusdaļā, ar mainīgu biezumu no 2-3 m līdz 10-12 m. Pazemes ūdeņu līmenis Salaspils horizontā ieguļ 4,5-18 m dziļumā no zemes virsmas, atkarībā no reljefa (Tracevska u.c., 1986). Ģipšakmeņu klātbūtne Salaspils horizontā ietekmē ūdens ķīmisko sastāvu – ūdeņiem raksturīga paaugstināta mineralizācija līdz 2 g/L augstā sulfātu satura dēļ. Sulfātu saturs Salaspils horizonta ūdeņos šajā apkārtnē ir ap 1,1-1,3 g/L (Delina u.c. 2012).
Karsta procesi dabas pieminekļa teritorijā izpaužas aktīvi, tuvāk Mēmelei vērojamas jaunas nelielas karsta kritenes.
Pazemes ūdeņu plūsma Salaspils horizontā ir vērsta uz dienvidiem – dienvidrietumiem, ūdeņiem noplūstot Mēmelē. Koncentrētas atslodzes vietas vismaz trīs zemūdens-virsūdens avotu veidā Mēmeles krastā ir konstatētas pie „Krastmalu” mājām. 2014. gada martā, tika novērots spēcīgs zemūdens avots, kurā tika skalotas laukā satrūdējušu lapu daļiņas (3 - 5 mm). Minētais liecina par lielu pazemes plaisu esamību horizontā, un daļēju horizonta papildināšanos caur karsta kritenēm.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas savienības aizsargājami biotopi – karsta kritenes (3190*), sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), palieņu zālāji (6450), boreālie meži (9010*).
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas aizsardzības plāns (2005.>>2014.): lejupielādēt

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS