Staiceles Dzelzs avoti
Foto: D.Ozols
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja".
Kods:
Administratīvais iedalījums: Alojas novads, Staiceles pilsēta
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Viduslatvijas zemienē, Metsepoles līdzenumā, daļēji Salacas senlejā.
Dabas pieminekli veido divi vāji kāpjoši avoti Salacas upes kreisajā krastā. Avoti izvietojušies divu paralēlu gravu augšdaļā, un tālāk avotu ūdens pa strautiem šajās gravās noplūst uz Salacu.
Avotu strautu gultnes ir daļēji aizpildītas ar dzelzs savienojumu izgulsnējumiem. Faktiski avota izplūde nav koncentrēta vienā vietā, bet gan ir vairākas apmēram 5 x 8 m plašā laukumā izkliedētas atsevišķas izplūdes vietas. Arī otra, mazākā avota izplūdes vietas ir izkliedētas apmēram 5 x 5 m lielā laukumā.
Avoti izplūst no vidējā devona Burtnieku ūdens horizonta, cauri glacigēnajiem nogulumiem.
Ceļam tuvākais, nedaudz vairāk uz ziemeļiem izvietotais avots ir lielākais. Avotu ūdensdeve aptuveni novērtējot ir - lielākajam ap 5-8 L/sek, mazākajam ap 3-5 L/sek.
Abos avotos izplūst ar divvērtīgās dzelzs savienojumiem bagāti pazemes ūdeņi, kuriem nonākot zemes virspusē sākas dzelzs savienojumu oksidēšanās par Fe3+ savienojumiem, veidojot nogulsnes – okeru. Abos dzelzs avotos unikālais ir tieši ļoti biezās okera nogulsnes, kas ir piepildījušas avotu gravu, to biezums ir lielāks par 1,5 m. Novērojams nogulšņu veidošanās process.
Avotu ūdeņi ir maz mineralizēti, auksti saldūdeņi ar augstu dzelzs savienojumu saturu, pH 6,41, EVS 240 mkS/cm, temperatūra 7,9 oC, izšķīdušais skābeklis 0,00 mg/L, kopējais Fe saturs 2,79 mg/L.
Dabas objektam ainaviskās vērtības piešķir plašā dzelzs savienojumu izgulsnēšanās avotos, kā arī avotu izvietojums Salacas krasta nogāzes gravās. Ainaviskumu samazina gravu nogāzēs esošie atkritumi no blakus esošajām mājām.
Padomju laikos, un visticamāk, arī pirms 2. Pasaules kara, vietā, kur atrodas ēku drupas pie 2. avota strauta, ir notikusi okera ieguve avotos, kas tālāk izmantots krāsu pigmentu ražošanai. Krāsu zemju (okera) ražotne ir darbojusies vēl pagājušā gadsimta 70.-tajos gados.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi – minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160).
Teritorija ir potenciāli nozīmīga dabas tūrisma vieta.
Šo ģeovietu var apdraudēt cilvēku nesaimnieciska rīcība tieši avota apkārtnē, to piegružojot vai bojājot avotu izplūdes vietas. Savukārt būtiski avotu eksistenci var apdraudēt darbības, kas pazeminātu ūdens spiedienu horizontā, kura ūdeņi izplūst avotā. Tomēr pašlaik šāds apdraudējums nav konstatēts.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS