LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Stiglavas atsegumi

Foto: I.Leščinskis

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0440190
Administratīvais iedalījums: Viļakas novads, Šķilbēnu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Latgales reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Austrumlatvijas zemienē, Atzeles pacēlumā, Stiglavas senlejā.
Dabas piemineklis ir komplicēts objekts, kur Stiglavas upītes apmēram 2,5 km garā maz pārveidotas dabiskas ielejas posmā un sāngravās vairākās vietās atsedzas augšējā devona Franas stāva Ogres svītas smilšakmeņi un mālaini aleirītiski nogulumi.
Stiglavas ielejas stāvajās nogāzēs un dažās sāngravās apmēram 1,8 km garā posmā gar Stiglavas upīti apsekojuma laikā konstatēti 16 Ogres svītas smilšakmeņu un divi mālaini aleirītisko nogulumu atsegumi, viena ala un divi samērā lieli laukakmeņi, kā arī sīki avotiņi ar dzelžainām nogulsnēm.
Atsegumu augstums mainās no apmēram 1 m līdz 3,5 m; garākā atseguma sienas garums sasniedz apmēram 40 m, savukārt līdz 3,5 m augstā atseguma uz austrumiem no tilta pamatnē ir vismaz 5 m gara ala, kuras platums pie ieejas sasniedz 3 m, bet augstums – 1,5 m. Alas dziļumā atrodas avots ar nelielu debitu un iztek šaurs strautiņš. Alas pamatnē atsegtos zilganajos smilšakmeņos, kas bagātīgi satur vizlu, ir konstatētas Ogres svītai raksturīgas seno zivju fosīlijas – bruņuzivs Bothriolepis maxima spuras kaula fragments un līdz sugai nenoteiktas daivspurzivs zobs.
Atsegumus veidojošie ieži pārsvarā ir smalkgraudaini un ļoti smalkgraudaini smilšakmeņi, balti, gaišpelēki un sārti, slīpslāņoti un horizontāli slāņoti. Tie ir kvarca smilšakmeņi, kur uz slīpslāņojuma slānīšu virsmām bieži sastopamas vizlas plēksnīšu koncentrācijas. Teritorijas austrumu daļā atsegumos sastopami smilšakmeņus pārsedzošie mālaini aleirītiskie nogulumi. Devona iežus pārsedz atsevišķos atsegumos novērojamie leduslaikmeta glacigēnie nogulumi – akmeņaina mālsmilts.
Teritorijas vidusdaļā upītes gultnes malā atrodas prāvs erātiskais laukakmens - apmēram 2,5 m garais un 2 m platais Mīlestības akmens, bet pašā teritorijas austrumu galā, senlejas ziemeļu nogāzē ir apskatāms Stiglavas dižakmens ar 29 m3 lielu virszemes daļu.
Stiglavas krastos atsegtie slīpslāņotie devona Ogres svītas smilšakmeņi ir veidojušies ūdens straumēs paisuma bēguma ietekmē seklas jūras apstākļos, par ko liecina granulometriskais sastāvs, slīpslāņojuma tekstūras, cikliska slīpo slānīšu biezuma maiņa un zilganajos ar augstu vizlas saturu smilšakmeņos atrastās devona zivju fosīlijas. Slīpo slānīšu sēriju nelielie biezumi norāda uz smilšainā materiāla pārvietošanos zemūdens grēdu režīmā.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi smilšakmens atsegumi (biotopa kods - 8220), boreālie meži (9010*), aluviālie meži (91E0*) un upju straujteces (3260).
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS