LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Stūķu iezis

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440370
Administratīvais iedalījums: Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusiespārejas joslā no Vidzemes augstienes uz Gaujavas zemieni, Amatas senlejā, upes kreisajā pamatkrastā.
Dabas pieminekli veido Amatas senlejas nogāze, kurā atrodas vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu un mālaino nogulumu atsegums un augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņu atsegums. Šajā dziļās Amatas senlejas samērā šaurajā posmā ir bagātīga augu valsts. Stūķu ieža griezumā, Amatas labajā pamatkrastā, ir Gaujas svītas augšdaļas mālaino nogulumu un Amatas svītas smilšakmeņu ģeoloģiskais griezums, kā arī abu svītu un vienlaikus vidējā un augšējā devona kontakts, kurš gan noslīdeņu dēļ šobrīd nav novērojams svaigā atseguma virsmā.
Stūķu ieža atsegumu kopējais garums ir 90 m, bet kraujas kopējais augstums sasniedz 40 m.
Ģeoloģiskā griezuma kopējs raksturojums: griezuma apakšdaļu (sākot no Amatas līmeņa) iesāk mālainie nogulumi, kam seko ar noslīdeni klātu mālainu un smilšainu nogulumu slāņmija aptuveni 5 m biezumā (domājams, Gaujas svītas augšdaļa?), tad seko 2 m biezi, balti, smalkgraudaini smilšakmeņi (Amatas svīta). Vēl augstāk ir neliels noslīdenis 1-2 m biezumā, un visbeidzot seko labāk atsegtā un vizuāli pievilcīgākā Amatas svītas smilšakmeņu vienlaidu augšējā daļa, kuras biezums ir līdz 7 m.
Amatas svītas smalkgraudainajos un ļoti smalkgraudainajos smilšakmeņos dominē muldveida slīpslāņojums, uz slīpajiem slānīšiem daudz mālainu un vizlainu kārtiņu, arī plūdmaiņu kopas (visas šīs ir plūdmaiņu pazīmes). Augšējos 1,5 m ir izkliedētas kalcīta cementa lodītes. Kraujas dienvidu daļā Amatas svītas smilšakmeņu slāņkopas augšdaļa 2 m biezumā ir rozīga piesārņojuma no kvartārsegas dēļ, bet apakša un atseguma ziemeļos viss Amatas svītas griezums sastāv no gaišpelēkiem smilšakmeņiem.
Amatas svītas smilšakmeņu pakājē ir avots, kas iztek no aizbirušas alas un tiek izvadīts klinšu pakājē pa plastmasas cauruli. 2 m no avota pa kreisi klinšu sienā ir niša, ko norobežo kolona. Amatas svītas smilšakmeņi šeit ir irdeni, tādēļ šiem objektiem ir tendence nobrukt.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220); upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
Stūķu iezis ietilpst Amatas krastu ģeoloģiskajā dabas takā kā viens no krāšņu ainavu paverošiem punktiem.
Stūķu iezi apdraud noslīdeņi un aizaugšana. Savukārt, samērā stāvās kraujas atrašanās tieši Amatas dilstošajā (erozijas) krastā rada iespējamību tam, ka atsegums no jauna attīrīsies.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS