LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Vizlas lejteces atsegumi

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas aizsargājamo ainavu apvidū un Natura 2000 teritorijā Ziemeļgauja.
Kods: LV0440150
Administratīvais iedalījums: Apes novads, Virešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidusgaujas zemienē, Vizlas ielejā.
Dabas piemineklis ir vidējā devona Franas stāva Daugavas svītas dolomītu atsegumi Vizlas kanjonveida ielejā, upes abos krastos posmā no tilta pāri Vizlai līdz ietekai Gaujā, kā arī Žākļu (Vizlas) dižakmens Vizlas labajā krastā aptuveni 100 m no tās ietekas Gaujā. Slāņkopas apakšējā daļā atsedzas Daugavas svītas Selgu ridas iesārti mālaini karbonātiskie nogulumi, kurus pārsedz līdz 7 m bieza Kranciema ridas dolomītu un mālaina dolomīta slāņkopa. Dolomīti ir stipri plaisaini, tie veido Virešu brahiantiklinālās struktūras dienvidu daļu.
Atsegumos sastopamos mālainos iežus pašlaik uzskata par piederīgiem Daugavas svītas Selgu ridai ar tipisko griezumu Selgu karjerā; senāk tos uzskatīja par Daugavas reģionālā stāva Ilmeņa slāņu analogiem, bet slāņkopu – par Daugavas vidējās pasvītas stratotipisko griezumu.
Vairāki atsegumi abos Vizlas krastos ir samērā zemi, no 0,5 līdz 2 m augsti atsegumi, kā arī ir daži 4-5,5 m augsti atsegumi. Atsegumu sienas ir ar pārtraukumiem, garākais atsegums sasniedz 68 m, bet kopējais Vizlas posma garums ar atsegumiem pārsniedz 1 km. Šajā posmā upē ir sastopami vairāki akmeņu krāvumi, krāces un zemi ūdenskritumi, avots labajā krastā, akmens sala Vizlas lejtecē, Žākļu dižakmens, tāpēc ielejai piemīt liela ainaviska vērtība.
Atsegumā Vizlas labajā krastā apmēram 600 m augšpus ietekas Gaujā Daugavas svītas ģeoloģiskā griezuma vienkāršots apraksts ir sekojošs (no apakšas uz augšu):
0,0-0,15    m: dolomīts gaiši pelēks ar vertikālām U-veida pēdu fosīlijām, kas atgādina Diplocraterion isp.;
0,15-0,92 m: dolomīts gaiši zaļganpelēks, biezplātņains, ar brahiopodu čaulām; augšējais kontakts ļoti nelīdzens, viļņots, ar karsta „kabatām”, ko aizpilda mālains materiāls; šis kontakts atbilst sedimentācijas pārtraukuma un izskalojuma virsmai;
0,93-1,35 m: dolomīts gandrīz balts, krītveida, sīkplātņains ar mainīga biezuma plātnēm un ar kunkuļainas uzbūves pazīmēm;
1,35-1,39 m: dolomītisks māls, zaļgans; slāņa apakšējais un augšējais kontakts ir nelīdzens;
1,39-2,37 m: mālaina dolomīta un dolomīta slāņmija ar dolomīta miltiem; dolomīts gandrīz balts, stipri porains un plaisains, robeža ar pārsedzošo slāni ir neskaidra, pakāpeniska;
2,37-2,87 m: dolomīts, mālains dolomīts, māls, acīmredzami glacitektoniski traucēts, veido lokālmorēnu.
Vizlas labajā krastā apmēram 100 m no Vizlas ietekas Gaujā atrodas Žākļu dižakmens (Vizlas akmens). Tas ir 3,4 m augsts, 6 m garš un līdz 3,7 m plats, tilpums sasniedz 35 m3. Tas balstās uz citiem laukakmeņiem un dolomīta, tāpēc tā neregulāra, šķautņaina forma ir labi redzama, īpaši upes zemā līmeņa periodā. Akmeni veido pelēks, smalkkristālisks biotīta gneiss. Cieši blakus lielajam akmenim ir 6 m3 liela atlūza.
Daugavas svītas karbonātiskie nogulumi ir uzkrājušies seklā epikontinentālā jūrā ar normālajam tuvu sāļu saturu. Epizodiski notika sedimentācijas pārtraukumi un risinājās uzkrāto nogulu izskalošana. Diplocraterion isp. tipa pēdu fosīlijas parasti ir sastopamas paisuma-bēguma vai sublitorāles seklūdens zonā.
Teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājami biotopi: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), mēreni mitras pļavas (6510), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
 
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS