LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Zanderu dolomīta alas

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440510
Administratīvais iedalījums: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Līgatnes senlejas nogāzē, Gaujavas zemienē.
Senlejas nogāzes augšdaļā atsedzas augšdevona Frana stāva Pļaviņu svītas dolomīti un dolomītmerģeļi. Atsegumos izveidojušās trīs alas, divas prāvākas nišas un vairāki savdabīgi erozijas veidojumi kā arkas, īsas gravas un daudzveidīgas kritenes. Zemāk nogāzē ir viens neliels avots un vairāki avoksnāji.
Atsegumi ir izveidojušies Pļaviņu svītas pamatnē, uz robežas ar Amatas svītu. Atsevišķos atsegumu posmos masīvo un plātņaino dolomītu vietā atsedzas dolomīta materiāla brekcija. Senlejas nogāzes vidusdaļā ir viens neliels Amatas svītas smilšakmeņu atsegums.
Lielākās alas garums ir 12 m. Tā ir kā paprāva istaba ar grīdas laukumu 50 kv.m. un griestu augstumu līdz 2 m. Otra ala ir nedaudz mazāka, bet vēl viena ir kā maza šaura sprauga 4 m garumā. Tajā nesenā pagātnē ir tikuši veikti nesankcionēti rakšanas darbi. Alās vietumis veidojas lāseņi kā kalcīta garoziņas uz dolomīta plātņu virsmām. Kādreiz ir atrasti pat sīki stalaktīti. Ziemā te veidojas ledus lāseņi.
Joprojām nav līdz galam noskaidrots jautājums par dominējošo procesu, kas izraisījis savdabīgo erozijas formu, tostarp alu, veidošanos. Tiek piesaukti karsta, kā arī sufozijas un avotu erozijas procesi. Iespējams, ka nozīmīga loma formu izveidē ir bijusi zemledāja fluviglaciālajai erozijai, laikā, kad veidojās dziļā Līgatnes senleja. Alu telpas ir izveidojušās Pļaviņu svītas dolomītos, bet to veidošanās iespējams ir saistīta ar tukšumu izskalošanu pagulošajos Amatas svītas smilšakmeņos, kas pēc izveidošanās iegruvuši radot tukšumus pārsedzošajā Pļaviņu svītas dolomītiežu slāņkopā.
Teritorijā atrodas ES aizsargājami biotopi – nogāžu un gravu meži (9180), minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), netraucētas alas (8310). Konstatētas daudzgadīgās mēnesenes (Lunaria rediviva) audzes. Alas ir sikspārņu ziemošanas vieta un noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS