Zvārtes iezis

Foto: D.Ozols

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440400
Administratīvais iedalījums: Amatas novads, Drabešu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Gaujavas zemienē, Amatas senlejas nogāzē, upes kreisajā pamatkrastā.
Dabas piemineklis atrodas dziļajā un krāšņajā Amatas senlejā, tās vizuāli pievilcīgā paplašinājumā. Zvārtes iezis ir vidējā devona Živetas stāva Gaujas svītas smilšakmeņu un māliežu, un augšējā devona Franas stāva Amatas svītas smilšakmeņu atsegums. Tas atrodas Amatas kreisajā pamatkrastā, un atsegumā ir redzams arī abu svītu kontakts.
Zvārtes iezis ir jau sen zināms ar savu ainaviskumu un ir viens no Latvijas ģeoloģijas simboliem. Sevišķi jāizceļ smilšakmens izcilnis, kas izveidojies laikā, kad Amatas meandra tieši skaloja klintis. 1939. gadā Amatas gultne ir iztaisnota tieši tā iemesla dēļ, lai upes sānu erozijas rezultātā šis izcilnis netiktu izskalots.
Zvārtes ieža atsegumu kopējais garums, ieskaitot izliekumu ap smilšakmens izcilni, ir 320 m, bet kraujas kopējais augstums sasniedz 45 m.
Ģeoloģiskā griezuma kopējs raksturojums: apakšējā daļā, sākot ar Amatas upes līmeni, atsedzas vidējā devona Gaujas svītas smilšakmeņi (līdz aptuveni 10 m biezumam), tad seko smilšakmeņu un mālu slāņmija (atsegta aptuveni 5 m biezumā). Augstāk, domājams, ieguļ Gaujas svītas mālainie nogulumi, kuru lielākā daļa ir klāta ar noslīdeni. Griezuma augšdaļa ir samērā labi atsegta, pateicoties pirms dažiem gadiem notikušam noslīdenim. Virs noslīdeņa veidojuma ir atsegta Gaujas svītas pati augšdaļa – 5 m bieza smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija (pelēki un violeti). Tiem uzguļ un ir labi redzami Amatas svītas smilšakmeņi (4 m biezi) - pašā apakšā dzelteni un augšā oranži.
Atsegumus veido raksturīgi Gaujas un Amatas svītu sarkanīgi, dzeltenīgi un raibkrāsaini smilšakmeņi un mālieži.
Devona Gaujas svītas smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums (zemūdens grēdas). Devona Amatas svītas smilšakmeņiem ir tipisks slīpslāņojums ar māla un vizlas kārtiņām uz slīpajiem slānīšiem, kas liecina par plūdmaiņu ietekmi uz sedimentācijas procesiem.
Gaujas svītas smilšainie nogulumi ir veidojušies seklā baseinā, spēcīgu ūdens straumju ietekmē. Smilts uzkrājusies pa kanāliem migrējošās zemūdens grēdās, taču attīstījušās arī piegultnes sēres vai vidussēres. Sedimentācijas baseins tolaik, domājams, bijusi plūdmaiņu ietekmēta delta. Gaujas svītas mālainie nogulumi ir veidojušies mierīgākos apstākļos šīs deltu zonas teritorijā. Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē.
Dabas pieminekļa teritorijā izpaužas mūsdienu ģeoloģiskie procesi – noslīdeņi un Amatas erozija.
Teritorija ir viena no populārākajām Latvijas ģeovietām. Iezī ir virkne senāku iegravējumu.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220); upju straujteces un dabiski upju posmi (3260).
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS