LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Slīteres Nacionālajam parkam 95 gadi

 
 
Šogad aprit 95 gadi kopš 1923. gadā dibināts Šlīteres dabas piemineklis, vēlāk pārdēvēts par dabas rezervātu, tagad tas ir nacionālāis parks.

Slīteres nacionālais parks atrodas mežainajā Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, tā ir zeme starp Dižjūru un Mazjūru, kā saka šīs puses cilvēki. Lai arī aizsargājamās dabas teritorijas nosaukumi un platība laika gaitā mainījušies, teritorijas kodols Šlīteres Zilo kalnu pakājē bauda valsts aizsardzību jau nepilnu gadsimtu.

 
Slīteres Nacionālais parks dabas daudzveidības ziņā ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē un Ziemeļeiropā. Parkā atrodami visi Latvijas dabai raksturīgie meža tipi, puse no Latvijā augošajiem augiem un 60% Latvijas sūnu sugu.

Teritorijas tapšana
Slīteres nacionālais parks ir viena no vecākajām aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā. 1923. gadā tapis tā kodols 1100 ha platībā. Tolaik to dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Laika gaitā mainījās gan aizsargājamās teritorijas platība, gan nosaukums. Līdz 1999. gadam teritorija bija pazīstama kā Slīteres valsts rezervāts, bet 2000. gadā to pārdēvēja par Slīteres nacionālo parku. Platība 16360 hektāri.

Savulaik te bija jūra
Slīteres nacionālo parku mēdz uzskatīt par Baltijas jūras veidošanās brīvdabas vēstures muzeju. Ne velti, jo ikvienu tā pēdu savulaik apskalojusi jūra. Baltijas jūras veidošanās 10 tūkstošus gadus senās vēstures liecinieks ir parka savdabīgais, unikālais reljefs.

Slīteres Zilie kalni
Slīteres nacionālā parka dienvidu robežu iezīmē Slīteres Zilie kalni jeb Baltijas ledus ezera senkrasts, kas atrodas piecu kilometru attālumā no Baltijas jūras krasta un slejas 70 metrus virs jūras līmeņa. Slīteres Zilo kalnu nogāzi sedz platlapju mežs, kas nav bijis pakļauts cilvēka saimnieciskajai darbībai gandrīz 100 gadus. Slīteres Zilo kalnu nogāzi un tās pakāji dabas pētnieki dažkārt tēlaini sauc par Ziemeļu lietus mežu, jo šeit ir īpatnējs, mitrs mikroklimats un liela sugu daudzveidība. 

Kangaru –vigu ainava
Starp Slīteres Zilajiem kalniem un jūru plešas unikālā kangaru – vigu ainava, kuru pirms 6000 gadiem veidojuši jūras viļņi un vējš. Kangari ir senas, kilometriem garas vaļņveida kāpas. Kangarus veido nabadzīga smilts augsne, uz tiem aug priežu sils, zemi sedz ķērpji, sūnas, dažādas mētras. Dažiem kangariem ir nosaukumi, piemēram, Vīškangars, Bažkangars, Stiebrkalns, jo tās ir senu ceļu vietas. Vigas ir šauras, bieži vien pārpurvotas ieplakas starp kangariem. Platākajā un dziļākajā no tām, Pēterezera vigā, iegūluši trīs ezeri: Mazais un Lielais Pēterezers, un Pēterītis. Purvainās vigas glabā aizsargājamus augus un sūnas, tajos mājo reti sastopami kukaiņi. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150–180 kangari un vigas.

Bažu purvs
Parka lielākais purvs ir Bažu purvs (1880 ha), tas atrodas kangaru–vigu ainavā. 2010. gadā šeit reģistrēts rubeņu riests ar 66 gaiļiem vienlaicīgi. Tas ir viens no lielākajiem rubeņu riestiem Eiropā. 1992. gadā Bažu purvā plosījās ugunsgrēks, izdega 3000 ha purva un tam piegulošā meža. Ugunsgrēka teritorija atjaunojās dabiski, tāpēc šeit dabas pētnieki var novērot dabiskos procesus, mājvietu atradušas retas augu un dzīvnieku sugas.

Kāpas un jūras piekraste
Kāpas jūras krastā ir jauni reljefa veidojumi. Cilvēku darbība tās maz pārveidojusi, jo Padomju Savienības laikā šeit bija militārā robežas zona jeb dzelzs priekškars, kas nepieļāva teritorijas saimniecisku attīstību, bet saglabāja dabas daudzveidību. Visā Slīteres nacionālā parka jūras piekrastē sastopami Eiropā reti, īpaši aizsargājami kāpu biotopi. Vietā, kur satiekas Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis atrodas viena no tūristu un migrējošo putnu iecienītākajām Kurzemes vietām – Kolkasrags. Kolkasraga piekrastes ūdeņi un Irbes jūras šaurums ir nozīmīga barošanās vieta caurceļojošajiem un ziemojošajiem ūdensputniem.
 
Lībieši
Slīteres nacionālajā parkā joprojām dzīva ir lībiešu (līvu) kultūra, kas ir nozīmīga Ziemeļeiropas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Lībieši ir viena no septiņām Baltijas somu tautām. Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē, Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2 - 5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kopā 12 ciemos.
 
 
Sekojiet līdzi pasākumu plānam!
 
PASĀKUMU KALENDĀRS
Atsevišķu pasākumu datumi un apraksti var tikt precizēti.
 
9. - 10. jūnijs Slīteres Ceļotāju dienas

Atzīmējot Slīteres Nacionālā parka (SNP) 95. jubileju, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) Slīteres ceļotāju dienās, kas norisinājās 9. un 10. jūnijā, dabas draugiem dāvināja septiņus unikālus dabas izziņas pārgājienus, kuros atklājās nacionālā parka dabas daudzveidība un unikalitāte.
 
27. jūlijs Biotopu kopšanas talka Slīteres Nacionālajā parkā

Talkas sākuma laiks - plkst. 11:00, vieta - "Slīteres bāka" Dundagas pagasts, Dundagas novads.

Šlīteres Zilo kalnu pakājē atrodas reta, aizsargājama dzīvotne jeb biotops - kaļķains zāļu purvs, kurā sastopami īpaši augi un kukaiņi.

Līdzīgi kā pļavu vai ganības šādu purvu nepieciešams apsaimniekot, nopļaujot niedres, ieaugušos krūmus. Pārvaldes vīri pļaus, talcinieki - krūmus un zālaugus sagrābs, sakraus kaudzēs.

Talkas saimnieki sagādās darbarīkus, remdēs slāpes un izsalkumu.
 
4. augusts
plkst. 14.00

 
Konferece "Slīteres daba un cilvēki cauri gadsimtam"

Vieta: "Šlīteres bāka", Dunagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270

Dabas pētnieku devums Slīteres NP izpētē izsekojams turpat gadsimta garumā. Parks ir Latvijas Universitātes bioloģijas fakultātes studentu prakses vieta, daudzu gadu garumā par parka dažādiem dabas aspektiem tapuši topošo biologu izpētes darbi. Jubilejas gads ir labs iemesls apstāties, lai atskatītos uz padarīto un veidotu vīziju nākotnei.

Konferences PROGRAMMA >>>
 
4. augusts
plkst. 22.00
Dabas izziņas pasākums "Slīteres Kukaiņu nakts"

Vieta: "Šlīteres bāka", Dunagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270

Kukaiņi, īpaši naktskukaiņi, savā brīnumainajā pasaulē ļauj ielūkoties, kad iestājas tumsa. Brīnumu tulki 4.augusta naktī būs kukaiņu pētnieki - entomologi.
Programmā:
  • Mareka Ieviņa kukaiņu fotogrāfiju izstādes atklāšana,
  • Par Slīteres Nacionālā parka kukaiņiem stāstīs entomologi, Mg.biol. Kristaps Vilks un Mg.biol. Uģis Piterāns,
  • Naktskukaiņu “izrāde” īpašu lampu gaismā gan pie Šlīteres bākas, gan dabas takā,
  • Improvizēta laboratorija Ozola namiņāciti skaņu, gaismas un garšas pārsteigumi.
29. septembris Sēņu diena Slīterē

Vieta: "Siliņi", Dunagas pag., Dundagas novads
  • Sēņu izstādes veidošana kopā ar Latvijas Dabas muzeja sēņu pasaules pētniekiem
  • Dabas izpratni veicinošas spēles un radošās darbnīcas