LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Tiešraides Tiešraides
Aptaujas Aptaujas
Noteicēji
2018 Latvijas spāru (Odonata) noteicējs  (PDF 6,88 MB)
Latvijas spāru (Odonata) noteicējs  (drukas kvalitātē PDF 28,34 MB)
2016 Ķērpju indikatorsugu rokasgrāmata dabas pētniekiem  (PDF 7,9 MB)
2016
Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus raksturojošas augu sugas Latvijā. Zālāji, purvi, virsāji, meži
Noteicējs noderēs visiem, kuru darbs saistīts ar dabu un ES biotopu noteikšanu – vides inspektoriem, mežu apsaimniekotājiem, lauku atbalsta un konsultāciju centru darbiniekiem, studentiem mācību procesā, topošajiem biotopu kartētājiem, zemju īpašniekiem, kuri vēlas pazīt dabas vērtības savā īpašumā, kā arī vienkārši jebkuram dabu mīlošam un augu sugas pazīt gribošam cilvēkam.
Ērtākai lietošanai noteicējs sadalīts pa atsevišķām biotopu grupām.
Zālāji
Purvi
Virsāji
Meži
2016 Grīšļu ekoloģiskais noteicējs  (PDF 12,27 MB)
2016
Paparžu noteicējs  (PDF 10,36 MB)
2014
Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.
2014
Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.
2014
Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.
2013
Izdots LIFE Nature + projekta “Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā” (LIFE09/NAT/LV/000238 – MARMONI) ietvaros.
2012
Sagatavojis Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar sikspārņu pētniekiem Gunāru Pētersonu un Viesturu Vintuli.
2011
Iepazīsim jūras piekrasti  (PDF 4,8 MB)
Aicinām iepazīt Baltijas jūras piekrasti un tās dabas vērtības – augu un dzīvnieku sugas, kas, pakļautas pastāvīgai viļņu un vēja iedarbībai, lieliski pielāgojušās dzīvei mūžam mainīgos un ziemeļnieciski skarbos
apstākļos.
Daudzveidīgo jūras piekrasti Slīteres nacionālā parka teritorijā ir maz skārusi cilvēka darbība. Tā ir mājvieta daudzām ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas retajām un izzūdošajām sugām.
Noteicējā iekļauti raksturīgākie jūras krastā, embrionālajās kāpās, priekškāpās un pelēkajās kāpās sastopamie floras un faunas pārstāvji, kā arī dabas elementi.
2011
Gauja ir Vidzemes un Latvijas skaistākā upe. Tās garums ir 460km, no kuriem 93,5km ietilpst Gaujas NP. Šai daļā Gauja plūst pa plašu senieleju. Tās platums ir no 1-2,5km, bet maksimālais dziļums pie Siguldas-85m.
Gaujā dzīvo upes nēģis, nārsto lašveidīgās zivis un šeit ir mājvieta biezajai perlamutrenei. Gaujas līkumos uz sērēm barojas ūdensputni - upes tilbīte, lielā gaura, meža pīle un gaigala. Bieži var novērot zivju gārni un balto cielavu.
Smilšakmens atsegumi ir Gaujas ielejas vizītkarte. Tie ir mājvieta sūnu un ķērpju sugām, kas nevar citur augt. Blakus krastu čurkstu kolonijai, smilšakmenī savu aliņu veido arī zivju dzenītis.
Gaujas vecupēs pavarasos skaļi kurkst zaļās vardes, bet dziļāk ūdenī peld medicīniskās dēles.
Virs Gaujas ūdeņiem krēslas stundās barojas sikspārņi, zivis ķer ūdrs, bet kokus gāž neskaitāmi bebri, Gaujas krastos kuplo baltalksnis, gobas, vīksna, baltais vītols un pavasaros rūgti smaržo ievas. Plašās Gaujmalas pļavas ir augiem bagātas un krāšņas, pilnas smaržu un rosīgu kukaiņu.
Iepazīsti Gaujas senieleju - skaistu un daudzveidīgu mitrāju!
2011
Izzināsim dumbrāju  (PDF 15,4 MB)
Aicinām iepazīties ar Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgo mitrāju – dumbrāju un tajā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām.
Rūpīgam vērotājam dumbrājs ir atklājumu pilna pasaule visos gadalaikos. Tā ir aizraujoša pavasarī un vasaras sākumā, kad dumbrājā saplaukst krāšņi pavasara ziedi un visur manāmi un saklausāmi meža putni. Arī vasarā, kad dumbrājs kļūst par ēnainu, dzīvības pārpilnu un noslēpumainu zaļu valstību. Un rudeņos, kad pamazām nodzeltē lakstaugi un uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība. Kā arī ziemā, kad mitrās ieplakas un aizsalušo upi pārklāj sniegs, kurā iezīmējas dzīvnieku pēdu raksti.
Noteicējā iekļautas dumbrājam raksturīgas sugas, īpašu uzmanību veltot tām, kas sastopamas dabas izziņas takās Vēršupītes krastos Ķemeru nacionālajā parkā.