LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Publiski apspriežamie dokumenti
Sugas aizsardzības plāna putnu sugu grupai “Dzeņi” projekta apspriešanas sanāksme 
LAIKS: 09.10.2020. plkst.11.00-14.00
VIETA: LU bioloģijas institūta zāle (2.stāvs), Miera iela 3, Salaspils
RĪKO: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Sugas aizsardzības plāna putnu sugu grupai “Dzeņi” projekta apspriešanas sanāksme
Plāna projekts un pileikumi pieejami šeit>>>

Jautājumus, komentārus un ieteikumus sūtīt, kā arī pieteikt dalību sanāksmē  līdz 2.oktobrim sūtīt uz e-pastu: janis.priednieks@lu.lv.

Jānis Priednieks
29365593
 



 LAIKS: 08.10.2020. plkst.11.00-14.00
VIETA: Latvijas Universitātes "Dabas māja", Jelgavas iela 1, Rīga, 107.auditorija
RĪKO: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Sugas aizsardzības plāna putnu sugu grupai “Dzeņi” projekta apspriešanas sanāksme
Plāna projekts un pileikumi pieejami šeit>>>

Jautājumus, komentārus un ieteikumus sūtīt, kā arī pieteikt dalību sanāksmē  līdz 2.oktobrim sūtīt uz e-pastu: janis.priednieks@lu.lv.

Jānis Priednieks
29365593

 


Izstrādāts MK noteikumu projekts dabas parka “Ragakāpa”  dabas vērtību saglabāšanai
 
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un rekreācijas vērtības, ir dabas parka “Ragakāpa” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumi  Nr.702 “Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai uzlabotu specifisku biotopu un sugu dzīvotņu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī saglabātu teritorijas rekreācijas vērtības, tapušas pilnveidotas tieši dabas parkam “Ragakāpa” paredzētas normas.

Dabas parks “Ragakāpa” ar kopējo platību 150 ha atrodas Jūrmalas pilsētā, Lielupes grīvas kreisajā krastā. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus (mežainas  piejūras  kāpas,  priekškāpas,  embrionālās  kāpas  un  viengadīgu  augu  sabiedrības  dūņainās  un zemās smilšainās pludmalēs, kuriem ir būtiska nozīme piekrastes dabas saglabāšanā un iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanā)  un  veicinātu  to  dabisku  attīstību,  kā  arī  lai  saglabātu  dabas  parkā  sastopamo  īpaši aizsargājamo sugu  (piemēram, pļavas silpurenes, priežu sveķotājkoksngrauža, meža baloža, u.c.) dzīvotnes, kā arī lai sabalansētu dabas parkā esošo dabas vērtību un rekreācijas resursu attīstību, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem. Dabas parks “Ragakāpa” ir iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. Dabas parka aizsardzības vēsture aizsākās 1962. gadā, kad vienai no  augstākajām  kāpām  Latvijā  tika  noteikts  aizsargājamā  ģeoloģiskā  objekta  statuss  “Ragakāpa”,  to  veido 12 līdz 17 metru augsts asimetrisks smilšu valnis. Kāpa izveidojusies pēc  tam, kad Lielupe 1755.‐1757. gadā izlauzusi savu pašreizējo gultni līdz jūrai.

Dabas parka teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt Latvijā vecākās mežaino piejūras kāpu  teritorijas  bioloģisko  daudzveidību,  uzlabojot  mežu  un  kāpu  biotopu  strukturālo  kvalitāti  un nodrošinot  bioloģiskai  daudzveidībai  būtisku  augu,  putnu,  bezmugurkaulnieku  un  citu  sugu  dzīvotņu ilglaicību,  vienlaikus  veicinot  dabas  tūrisma  un  rekreācijas  iespējas, ciktāl  tās  nav  pretrunā  ar  dabas aizsardzības interesēm.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks precizēts funkcionālais zonējums. Dabas parkam tiek saglabātas 3 funkcionālās zonas –  neitrālā, dabas parka un dabas lieguma zonas.

Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo meža un piekrastes biotopu, kā ar īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību.  Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos un aizsardzību . Neitrālā zona izveidota, lai attīstītu tikai publiski pieejamu tūrisma un rekreācijas infrastruktūru, tai skaitā stāvlaukumu. 

Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, noteikumu projekts paredz galvenās cirtes aizliegumu ne tikai dabas lieguma zonā, bet arī dabas parka zonā, jo lielākajā daļa tajā esošo mežaudžu vecums pārsniedz galvenās cirtes pieļaujamo vecumu priežu audzēs (60 gadi), kas noteikts Vispārējos noteikumos, kā arī tajās noteikts īpaši aizsargājamais biotops – Mežainas piejūras kāpas, kurā nav pieļaujams veikt galveno cirti. Noteikumu projektā ir precizēti nosacījumi sanitāro ciršu veikšanai visā dabas parka teritorijā.

Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā >>>


Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.


 


Izstrādāts MK noteikumu projekts aizsargājamā ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” meža ainavu un dabas vērtību saglabāšanai
 
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā meža ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Nīcgaļu meži” paredzētas normas.

Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” izveidots  2004. gadā Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo mežu, zālāju un ūdeņu biotopu, retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju un to dzīvotņu saglabāšanai. Ainavu apvidus teritorijas ainavas ir novērtētas kā tipiskas līdzenumu mežu ainavas, kuru vērtīgākie elementi ir Nīcgales Lielais akmens, Saušupes palienes pļavas un platlapju meži, ainaviski nozīmīgs ir ceļš uz Nīcgales Lielo akmeni. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” teritorijā ir reģistrēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 133,53 ha. Teritorijā reģistrētas 33 īpaši aizsargājamas sugas, septiņas augu sugas, trīs ķērpju sugas, viena sūnu suga, desmit bezmugurkaulinieku sugas un 19 putnu sugas.

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt tā dabas, ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinot gan neiejaukšanos dabas procesos, gan aktīvi apsaimniekojot zālājus un bioloģiski jaunās mežaudzes, saglabājot un uzlabojot teritorijas biotopu un sugu daudzveidību, saglabājot un uzlabojot ainavas vērtības, kā arī līdzsvarojot dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses un novēršot biotopu fragmentāciju.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt divas funkcionālās zonas – dabas lieguma zonu un ainavu aizsardzības zonu.

Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, zālāju un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.

Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka veci jaukti platlapju meži ir ainavu apvidus izplatītākais aizsargājamais biotops. Platlapji, jo sevišķi oši, un apses ir nozīmīgi aizsargājamo tauriņu sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Līdz ar to noteikumu projekts paredz aprobežojumus meža atjaunošanai un kopšanai, lai veicinātu platlapju koku sugu un apses izplatību. Mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Izpētē tika secināts, ka teritorijā nav vēlama meža dzīvnieku piebarošanas vietu ierīkošana esošajās aizsargājamo augu atradnēs, kā arī aizsargājamos biotopos vai to tuvumā, tādejādi noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieku piebarošanas vietu izvietošana iespējama ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamos biotopus.

Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā >>>

Aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgaļu meži” teritorijā esošo zemju īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas personā un to apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 



Ministru kabineta noteikumu „Dabas pieminekļa „Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts

Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija:   lejupielādēt >>>

Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un ainaviskās vērtības, ir sagatavots dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un Lēdurgas dendroloģisko stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, tapušas tieši dabas piemineklim “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” paredzētas tiesību normas.

Dabas piemineklis "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" atrodas Rietumvidzemē – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā un ir izveidots  1987. gadā. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir dendroloģiskie stādījumi, kas ietver ~540 kokaugu taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām. Vairākiem no dabas pieminekļa teritorijā sastopamajiem citzemju kokaugu taksoniem šī ir viena no retajām, iespējams, vienīgā augšanas vieta Latvijā. Teritorijā atrodas nozīmīgas sēklas ražojošas introducēto kokaugu audzes, kas dod vērtīgu Ziemeļvidzemes apstākļos aklimatizētu stādu un sēklu materiālu. Dendroloģiskie stādījumi ir vērtīgi arī kā zinātniskās izpētes un mācību objekts.

Dabas pieminekļa vērtības nozīmīgi papildina arī daļēji dabiskās ekosistēmas – meži, zālāji un ūdeņi. Kā dzīvotnes, tie ir nozīmīgi daudzām vietējām augu un dzīvnieku sugām. Dabas pieminekļa teritorijā konstatētas 5 īpaši aizsargājamas augu sugas, 4 īpaši aizsargājamas un 2 retas bezmugurkaulnieku sugas, 9 īpaši aizsargājamas un 3 retas putnu sugas un 4 īpaši aizsargājamas zīdītāju sugas. Dabas pieminekļa teritorijā konstatēts Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamais biotops – Mēreni mitras pļavas (biotopa kods 6510). Dabas vērtību veidošanos un saglabāšanos ir sekmējusi teritorijas ekstensīvā apsaimniekošana.

Dabas pieminekļa aizsardzības ilgtermiņa mērķi ir saglabāt un attīstīt citzemju sugu kokaugu kolekciju, kā arī saglabāt un palielināt teritorijas bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, veicot ekstensīvu teritorijā esošo mežu, zālāju, ūdenstilpju un ūdensteču apsaimniekošanu.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka dabas pieminekļa esošos mežus un līdz ar tiem meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka kailcirte dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegta, kā arī noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā no 15. marta līdz 31. jūlijam.

Dabas pieminekļa teritorijā ar noteikumu projekta 12. punktu tiek noteiktas papildus prasības koku ciršanai 2. pielikumā norādītajās teritorijās (citzemju sugu kokaugu stādījumos, vijīgās efejas dzīvotnēs un kultūrvēsturiski un ekoloģiski nozīmīgās teritorijās), savukārt pārējā teritorijā, kur nav konstatēti citzemju sugu stādījumi, papildus prasības noteikumu projektā netiek noteiktas un koku ciršana veicama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā un ārpus meža.


 



Ministru kabineta noteikumu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts
  • Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija:  lejupielādēt >>>
  • Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija - PAPILDINĀTS:  lejupielādēt >>>
  • Informācija par aizsargājamā ainavu apvidus «Augšzeme» individuālo noteikumu projektu:  lejupielādēt >>> 
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā ainaviski augstvērtīgu ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Augšzeme” paredzētas normas.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšzeme” izveidots  1977. gadā ainaviski augstvērtīgas teritorijas aizsardzībai. Viena no galvenajām ainaviskajām un dabas aizsardzības vērtībām ir teritorijā esošie ezeri. Teritorijā ietilpst Augšzemes augstienes lielpauguru masīvs, kā arī vairākas bioloģiski vērtīgas teritorijas. Tā teritorijā ietilpst dabas parki “Svente” un “Medumu ezeraine”, dabas liegumi – “Sventes ezera salas”, “Medumu ezera salas”, “Bardinska ezers”, “Skujines ezers”, aizsargājamā aleja “Medumu aleja”, kā arī aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi - “Medumu parks” un “Jaunsventes parks”. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir Augšzemes augstienes kultūrainavas un dabas vērtību saglabāšana, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem, it sevišķi ezeru, mežu un zālāju biotopiem un ar tiem saistītām īpaši aizsargājamām sugām, veicinot to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt piecas funkcionālās zonas –  regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus. Zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī meža biotopu aizsardzību.

Dabas lieguma zona ietver esošos dabas liegumus („Sventes ezera salas”, „Medumu ezera salas”, „Bardinska ezers”, „Skujines ezers”), vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz 1 ha, un īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī tos ezerus, kuru krastos konstatēti aizsargājamie biotopi.

Dabas parka zona ietver ainavu apvidū esošos dabas parkus (“Svente”, “Medumu ezeraine”), vērtīgākās ainavu teritorijas, bioloģiski vērtīgos zālājus, vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz vienu hektāru un kuros atrodas īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgākos ezerus.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus,  tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Savukārt neitrālā zona ietver apdzīvotas vietas, valsts un pašvaldības nozīmes ceļus.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka mirušā koksne ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru.