Publiski apspriežamie dokumenti

Izstrādāts MK noteikumu projekts aizsargājamā ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” meža ainavu un dabas vērtību saglabāšanai
 
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā meža ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Nīcgaļu meži” paredzētas normas.

Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” izveidots  2004. gadā Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo mežu, zālāju un ūdeņu biotopu, retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju un to dzīvotņu saglabāšanai. Ainavu apvidus teritorijas ainavas ir novērtētas kā tipiskas līdzenumu mežu ainavas, kuru vērtīgākie elementi ir Nīcgales Lielais akmens, Saušupes palienes pļavas un platlapju meži, ainaviski nozīmīgs ir ceļš uz Nīcgales Lielo akmeni. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” teritorijā ir reģistrēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 133,53 ha. Teritorijā reģistrētas 33 īpaši aizsargājamas sugas, septiņas augu sugas, trīs ķērpju sugas, viena sūnu suga, desmit bezmugurkaulinieku sugas un 19 putnu sugas.

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt tā dabas, ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinot gan neiejaukšanos dabas procesos, gan aktīvi apsaimniekojot zālājus un bioloģiski jaunās mežaudzes, saglabājot un uzlabojot teritorijas biotopu un sugu daudzveidību, saglabājot un uzlabojot ainavas vērtības, kā arī līdzsvarojot dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses un novēršot biotopu fragmentāciju.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt divas funkcionālās zonas – dabas lieguma zonu un ainavu aizsardzības zonu.

Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, zālāju un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.

Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka veci jaukti platlapju meži ir ainavu apvidus izplatītākais aizsargājamais biotops. Platlapji, jo sevišķi oši, un apses ir nozīmīgi aizsargājamo tauriņu sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Līdz ar to noteikumu projekts paredz aprobežojumus meža atjaunošanai un kopšanai, lai veicinātu platlapju koku sugu un apses izplatību. Mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Izpētē tika secināts, ka teritorijā nav vēlama meža dzīvnieku piebarošanas vietu ierīkošana esošajās aizsargājamo augu atradnēs, kā arī aizsargājamos biotopos vai to tuvumā, tādejādi noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieku piebarošanas vietu izvietošana iespējama ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamos biotopus.

Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā >>>

Aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgaļu meži” teritorijā esošo zemju īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas personā un to apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
 


LAIKS: 03.08.2020. plkst. 17.00
VIETA: videokonference
RĪKO: SIA "Vides Konsultāciju Birojs"
 

Dabas lieguma “Garkalnes meži” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas tiešsaistes videokonference

Iesūtīt jautājumus un pieteikties dalībai videokonferencē iespējams līdz 3.augusta plkst. 10.00, rakstot uz e-pastu birojs@vkb.lv.

Plānā ietverta vēsturiskā un aktuālā informācija par teritorijas dabas vērtībām, to sociālekonomisko nozīmi, ietekmēm un draudiem, kā arī, saskaņojot zemes īpašnieku intereses un sugu un biotopu aizsardzības prasības, plānoti dabas vērtību saglabāšanai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi, sevišķu vērību veltot zaļās vārnas barošanās biotopu – virsāju, pelēko kāpu un skraju mežu ar sausokņiem un kritalām – saglabāšanai un atjaunošanai.

Ar plānu, videoprezentāciju un atbildēm uz iesūtītajiem jautājumiem no 21.jūlija līdz 6.augustam iespējams iepazīties


Aicinām ikvienu interesentu iepazīties ar plānu un videoprezentāciju, piedalīties videokonferencē un līdz 6.augustam sniegt rakstiskus priekšlikumus plāna pilnveidei, adresējot tos SIA “Vides Konsultāciju Birojs”.

Plāna izstrāde notiek Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotās dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.

Kristīne Vilciņa
 




LAIKS: 23.07.2020. plkst.10.00
VIETA: Kalsnavas arborētuma semināru zāle, “Ogu īves”, Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads
RĪKO: Biedrība “Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs”

Aizsargājamo dendroloģisko stādījumu „Kalsnavas dendrārijs” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas sanāksme
 
Kalsnavas dendrārijs atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā un Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Dendrārijs izveidots 1975. gadā, lai veiktu zinātniskus pētījumus dendroloģijā un mežsaimniecībā, kā arī veidotu citzemju kokaugu stādījumus pavairojamā materiāla ieguvei. Kopumā dendrārijā reģistrēti aptuveni 3000 taksoni. Kolekcijai ir ievērojama zinātniska, izglītojoša, saimnieciska un rekreatīva nozīme. Tas ir aktīvi funkcionējošs objekts, kur joprojām notiek citzemju kokaugu taksonu introdukcijas un zinātniskas izpētes, vietējo kokaugu sugu selekcijas, kritiskas izvērtēšanas un atlases darbs.
 
Taksonu skaita ziņā Kalsnavas dendrārijs ir otra lielākā kokaugu kolekcija Latvijā un nozīmīgākais šāda veida objekts Austrumlatvijā. Dendrārija teritoriju apsaimnieko LVM uzņēmums “LVM Sēklas un stādi”. Dendroloģiskie stādījumi “Kalsnavas Dendrārijs” ar LR MK noteikumiem Nr131 “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” (03.20.2001.) ir atzīts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, lai saglabātu Austrumlatvijā bagātāko zinātniski dokumentēto kokaugu stādījumu.
 
Dabas aizsardzības plāns tiks izstrādāts turpmākajiem 10 gadiem. Tā uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un iedzīvotāju intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijā sastopamās dabas vērtības. Informatīvās sanāksmes laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar aizsargājamo dendroloģisko stādījumu „Kalsnavas dendrārijs” izveidošanas mērķiem un dabas vērtībām, dabas aizsardzības plāna izstrādes procedūru, termiņiem, iesaistītajiem ekspertiem, plānotajiem pētījumiem un iespēju piedalīties dabas aizsardzības plāna izstrādē.
 
Aicinām iedzīvotājus, zemju īpašniekus, uzņēmējus un visus pārējos, kam interesē aizsargājamo dendroloģisko stādījumu „Kalsnavas dendrārijs” turpmākā aizsardzība un apsaimniekošana, iesaistīties un piedalīties informatīvajā sanāksmē, lai saņemtu aktuālo informāciju un savlaicīgi paustu viedokli par turpmāko šīs teritorijas apsaimniekošanu un izmantošanu!
 
Dabas aizsardzības plānu AS “Latvijas valsts meži” uzdevumā izstrādā biedrība “Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs”, adrese: Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400. Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus par turpmāko aizsargājamo dendroloģisko stādījumu „Kalsnavas dendrārijs” attīstības vīziju aicinām sanāksmē vai rakstiski līdz 2020. gada 21. jūlijam, adresējot tos plāna izstrādes vadītājam Uldim Valainim: uldis.valainis@biology.lv.


 



Ministru kabineta noteikumu „Dabas pieminekļa „Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts

Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija:   lejupielādēt >>>

Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un ainaviskās vērtības, ir sagatavots dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un Lēdurgas dendroloģisko stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, tapušas tieši dabas piemineklim “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” paredzētas tiesību normas.

Dabas piemineklis "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" atrodas Rietumvidzemē – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā un ir izveidots  1987. gadā. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir dendroloģiskie stādījumi, kas ietver ~540 kokaugu taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām. Vairākiem no dabas pieminekļa teritorijā sastopamajiem citzemju kokaugu taksoniem šī ir viena no retajām, iespējams, vienīgā augšanas vieta Latvijā. Teritorijā atrodas nozīmīgas sēklas ražojošas introducēto kokaugu audzes, kas dod vērtīgu Ziemeļvidzemes apstākļos aklimatizētu stādu un sēklu materiālu. Dendroloģiskie stādījumi ir vērtīgi arī kā zinātniskās izpētes un mācību objekts.

Dabas pieminekļa vērtības nozīmīgi papildina arī daļēji dabiskās ekosistēmas – meži, zālāji un ūdeņi. Kā dzīvotnes, tie ir nozīmīgi daudzām vietējām augu un dzīvnieku sugām. Dabas pieminekļa teritorijā konstatētas 5 īpaši aizsargājamas augu sugas, 4 īpaši aizsargājamas un 2 retas bezmugurkaulnieku sugas, 9 īpaši aizsargājamas un 3 retas putnu sugas un 4 īpaši aizsargājamas zīdītāju sugas. Dabas pieminekļa teritorijā konstatēts Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamais biotops – Mēreni mitras pļavas (biotopa kods 6510). Dabas vērtību veidošanos un saglabāšanos ir sekmējusi teritorijas ekstensīvā apsaimniekošana.

Dabas pieminekļa aizsardzības ilgtermiņa mērķi ir saglabāt un attīstīt citzemju sugu kokaugu kolekciju, kā arī saglabāt un palielināt teritorijas bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, veicot ekstensīvu teritorijā esošo mežu, zālāju, ūdenstilpju un ūdensteču apsaimniekošanu.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka dabas pieminekļa esošos mežus un līdz ar tiem meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka kailcirte dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegta, kā arī noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā no 15. marta līdz 31. jūlijam.

Dabas pieminekļa teritorijā ar noteikumu projekta 12. punktu tiek noteiktas papildus prasības koku ciršanai 2. pielikumā norādītajās teritorijās (citzemju sugu kokaugu stādījumos, vijīgās efejas dzīvotnēs un kultūrvēsturiski un ekoloģiski nozīmīgās teritorijās), savukārt pārējā teritorijā, kur nav konstatēti citzemju sugu stādījumi, papildus prasības noteikumu projektā netiek noteiktas un koku ciršana veicama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā un ārpus meža.


 



Ministru kabineta noteikumu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā ainaviski augstvērtīgu ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts. 

Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Augšzeme” paredzētas normas.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšzeme” izveidots  1977. gadā ainaviski augstvērtīgas teritorijas aizsardzībai. Viena no galvenajām ainaviskajām un dabas aizsardzības vērtībām ir teritorijā esošie ezeri. Teritorijā ietilpst Augšzemes augstienes lielpauguru masīvs, kā arī vairākas bioloģiski vērtīgas teritorijas. Tā teritorijā ietilpst dabas parki “Svente” un “Medumu ezeraine”, dabas liegumi – “Sventes ezera salas”, “Medumu ezera salas”, “Bardinska ezers”, “Skujines ezers”, aizsargājamā aleja “Medumu aleja”, kā arī aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi - “Medumu parks” un “Jaunsventes parks”. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir Augšzemes augstienes kultūrainavas un dabas vērtību saglabāšana, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem, it sevišķi ezeru, mežu un zālāju biotopiem un ar tiem saistītām īpaši aizsargājamām sugām, veicinot to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.

Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt piecas funkcionālās zonas –  regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus. Zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī meža biotopu aizsardzību.

Dabas lieguma zona ietver esošos dabas liegumus („Sventes ezera salas”, „Medumu ezera salas”, „Bardinska ezers”, „Skujines ezers”), vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz 1 ha, un īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī tos ezerus, kuru krastos konstatēti aizsargājamie biotopi.

Dabas parka zona ietver ainavu apvidū esošos dabas parkus (“Svente”, “Medumu ezeraine”), vērtīgākās ainavu teritorijas, bioloģiski vērtīgos zālājus, vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz vienu hektāru un kuros atrodas īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgākos ezerus.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus,  tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Savukārt neitrālā zona ietver apdzīvotas vietas, valsts un pašvaldības nozīmes ceļus.

Veicot izpēti, eksperti secināja, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka mirušā koksne ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru.