Interaktīvās iespējas

Integrētā pārvaldība un pasākumu kopums, lai mazinātu invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi aizsargājamās teritorijās pārrobežu reģionā>>>

vienlaicīgi septiņiem iesaistītajiem partneriem, rodot iespēju vienam no otra mācīties, praktiski iesaistīties kopīgo invazīvo sugu problēmas risināšanā, izmantojot dažādu pasākumu kopumu, kas tādējādi mazinās invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi pierobežas aizsargājamās teritorijās.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Sagatavot priekššnoteikumus bioloģiskās daudzveidības saglabāššanai un ekosistēmu aizsardzībai, veicot Eiropas Savienības nozīmes īpašši aizsargājamo biotopu (ES nozīmes aizsargājamie biotopi) izplatības un kvalitātes apzināššanu, iegūtās pamatinformācijas analīzi, kā arī izstrādāt divdesmit īpašši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus un piecus īpašši aizsargājamo sugu aizsardzības plānus (sugu aizsardzības plāni).

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Tehniskās palīdzības projekts Integrētā projekta izstrādei – Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla pārvaldībai un apsaimniekoššanai Latvijā >>>

Izstrādāt kvalitatīvu un konkurētspējīgu LIFE Vides apakššprogrammas Integrētā projekta pieteikumu Prioritāro rīcību plāna ievieššanai un sugu un dzīvotņu aizsardzības stāvokļa uzlaboššanai Latvijā

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Biroja ēkas energoefektivitāte >>>

Būtiski paaugstināt energoefektivitāti Dabas aizsardzības pārvaldes turējumā ar 2017.gada 14.novembra Valsts nekustamā īpaššuma pārvaldīššanas līgumu Nr. NĪ/7/201, kas noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, nodotajai administratīvajai ēkai Aiviekstes ielā 3, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Atvērtā ainava >>>

Mitrāju ekosistēmu un to bioloģiskās daudzveidības saglabāššana Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem abu valstu dabas aizsardzības nozares speciālistiem, jo mitrāju biotopi tiek bieži vien apdraudēti hidroloģiskā režīma izmaiņu dēļ, apsaimniekoššanas trūkuma dēļ, kā arī klimata pārmaiņu radīto aizaugššanas procesu dēļ. Projekta risinājumi ietver kopīgu pasākumu izstrādi mitrāju apsaimniekoššanas vajadzībām, uzlabojot biotopu kartēššanas metodes, izstrādājot metodiku apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtēššanai un veicot praktiskus mitrāju apsaimniekoššanas pasākumu demonstrējumus privāto zemju īpaššniekiem un ieinteresētajām pusēm.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

GroundEco >>>

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tajā skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekoššana nepiecieššama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistošša ES ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Putnu spārni (Baltic Wings) >>>

Skatoties Eiropas mērogā, Baltijas jūras reģionā atrodas salīdzinošši lielas neskārtās dabas platībās, kas joprojām ir nezināmas dabas tūristiem. Projekta mērķis ir palielināt apmeklētāju skaitu jau zināmiem putnu vēroššanas un dabas tūrisma galamērķiem, kā arī attīstīt jaunas vietas, lai palielinātu dabas tūrisma sezonas ilgumu un palielinātu piekrastes reģiona ekonomiskās spējas. Kopīgā mērķa sasniegššanai ir nepiecieššama pārrobežu sadarbība, lai attīstītu augstas kvalitātes piedāvājumus un servisus.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Mežtaka >>>

Projekta ietvaros ir plānots izveidot marķētu garās distances pārgājienu marššrutu, kas ~1050 km garumā vijas cauri Latvijas un Igaunijas mežiem, no Rīgas līdz pat Tallinai – divu valstu galvaspilsētām, kuru vēsturiskajiem centriem ir UNESCO statuss. Mežtaka sāksies Rīgā, Latvijā ies cauri Gaujas Nacionālajam parkam, Ziemeļgaujai un Veclaicenei. Igaunijā turpināsies cauri Setu zemei, gar Peipusa ezeru un tālāk pa Ziemeļigaunijas kastu - līdz Tallinai. Mežtakas ~1050 km marššruts tiks sadalīts 50 atseviššķos vienas dienas gājiena posmos pa ~20 km dienā. Mežtaka iekļaus visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus un savvaļas dabas elementus – augus, zvērus, sēnes u.c. To varēs iet dažādos gadalaikos – pavasaros, kad Gaujas krastos ziedēs ievas, vasarās, kad Peipusa un Ziemeļigaunijas piekrastē varēs doties peldēt, gan rudeņos, kad upju ielejas krasti slīgs rudens lapu zeltā. Marššrutā Igaunijas daļā ietilps Lahemā nacionālais parks un Ziemeļigaunijas krasts, kas ir Baltijas valstu iespaidīgāko akmeņu, ūdenskritumu un klinššu zeme.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Projekta rezultātā būs atjaunināts un apstiprināts dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāns, kas iekļaus

1. jaunus biotopu un sugu inventarizācijas datus,
2. aktuālo un attiecināmo informāciju par normatīvo regulējumu,
3. apmeklētāju plūsmas pārvaldības plānu visai parka teritorijai.

Tāpat Projekta laikā vairākās demonstrācijas vietās dabas parkā “Piejūra” tiks veikti praktiski piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekoššanas pasākumi. To vidū - ierobežota invazīvo sveššzemju sugu izplatība, atjaunoti kāpu biotopi un meklēti risinājumi apmeklētāju plūsmas virzīššanai caur aizsargājamo biotopu platībām. Projektā liela uzmanība tiks pievērsta arī sabiedrības informēššanai un iesaistīššanai dabas parka “Piejūra” dabas vērtību atpazīššanā un popularizēššanā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Nodroššināt efektīvu divvirzienu komunikāciju ar mērķauditorijām, lai veicinātu atbalstu KF projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāššanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīššana” aktivitātēm, tādējādi mazinot projekta norises riskus un veicinot pozitīvu publicitāti.