Veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta sadarbības partneris.

Veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdens resursu apsaimniekošanu pārrobežu teritorijā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs

vienlaicīgi septiņiem iesaistītajiem partneriem, rodot iespēju vienam no otra mācīties, praktiski iesaistīties kopīgo invazīvo sugu problēmas risināšanā, izmantojot dažādu pasākumu kopumu, kas tādējādi mazinās invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi pierobežas aizsargājamās teritorijās.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Sagatavot priekšnoteikumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai, veicot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (ES nozīmes aizsargājamie biotopi) izplatības un kvalitātes apzināšanu, iegūtās pamatinformācijas analīzi, kā arī izstrādāt divdesmit īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus un piecus īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānus (sugu aizsardzības plāni).

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Izstrādāt kvalitatīvu un konkurētspējīgu LIFE Vides apakšprogrammas Integrētā projekta pieteikumu Prioritāro rīcību plāna ieviešanai un sugu un dzīvotņu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai Latvijā

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Būtiski paaugstināt energoefektivitāti Dabas aizsardzības pārvaldes turējumā ar 2017.gada 14.novembra Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr. NĪ/7/201, kas noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, nodotajai administratīvajai ēkai Aiviekstes ielā 3, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Mitrāju ekosistēmu un to bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem abu valstu dabas aizsardzības nozares speciālistiem, jo mitrāju biotopi tiek bieži vien apdraudēti hidroloģiskā režīma izmaiņu dēļ, apsaimniekošanas trūkuma dēļ, kā arī klimata pārmaiņu radīto aizaugšanas procesu dēļ. Projekta risinājumi ietver kopīgu pasākumu izstrādi mitrāju apsaimniekošanas vajadzībām, uzlabojot biotopu kartēšanas metodes, izstrādājot metodiku apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai un veicot praktiskus mitrāju apsaimniekošanas pasākumu demonstrējumus privāto zemju īpašniekiem un ieinteresētajām pusēm.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tajā skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošana nepieciešama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistoša ES ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Skatoties Eiropas mērogā, Baltijas jūras reģionā atrodas salīdzinoši lielas neskārtās dabas platībās, kas joprojām ir nezināmas dabas tūristiem. Projekta mērķis ir palielināt apmeklētāju skaitu jau zināmiem putnu vērošanas un dabas tūrisma galamērķiem, kā arī attīstīt jaunas vietas, lai palielinātu dabas tūrisma sezonas ilgumu un palielinātu piekrastes reģiona ekonomiskās spējas. Kopīgā mērķa sasniegšanai ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, lai attīstītu augstas kvalitātes piedāvājumus un servisus.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Projekta ietvaros ir plānots izveidot marķētu garās distances pārgājienu maršrutu, kas ~1050 km garumā vijas cauri Latvijas un Igaunijas mežiem, no Rīgas līdz pat Tallinai – divu valstu galvaspilsētām, kuru vēsturiskajiem centriem ir UNESCO statuss. Mežtaka sāksies Rīgā, Latvijā ies cauri Gaujas Nacionālajam parkam, Ziemeļgaujai un Veclaicenei. Igaunijā turpināsies cauri Setu zemei, gar Peipusa ezeru un tālāk pa Ziemeļigaunijas kastu - līdz Tallinai. Mežtakas ~1050 km maršruts tiks sadalīts 50 atsevišķos vienas dienas gājiena posmos pa ~20 km dienā. Mežtaka iekļaus visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus un savvaļas dabas elementus – augus, zvērus, sēnes u.c. To varēs iet dažādos gadalaikos – pavasaros, kad Gaujas krastos ziedēs ievas, vasarās, kad Peipusa un Ziemeļigaunijas piekrastē varēs doties peldēt, gan rudeņos, kad upju ielejas krasti slīgs rudens lapu zeltā. Maršrutā Igaunijas daļā ietilps Lahemā nacionālais parks un Ziemeļigaunijas krasts, kas ir Baltijas valstu iespaidīgāko akmeņu, ūdenskritumu un klinšu zeme.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Projekta rezultātā būs atjaunināts un apstiprināts dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāns, kas iekļaus

1. jaunus biotopu un sugu inventarizācijas datus,
2. aktuālo un attiecināmo informāciju par normatīvo regulējumu,
3. apmeklētāju plūsmas pārvaldības plānu visai parka teritorijai.

Tāpat Projekta laikā vairākās demonstrācijas vietās dabas parkā “Piejūra” tiks veikti praktiski piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi. To vidū - ierobežota invazīvo svešzemju sugu izplatība, atjaunoti kāpu biotopi un meklēti risinājumi apmeklētāju plūsmas virzīšanai caur aizsargājamo biotopu platībām. Projektā liela uzmanība tiks pievērsta arī sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai dabas parka “Piejūra” dabas vērtību atpazīšanā un popularizēšanā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Vides monitoringa, kontroles un izglītības projekts >>>

Sakopt no sadzīves atkritumiem un būvgružiem piesārņotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īpašumā esošās 2 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
  
         

Veicināt dabas vērošanas, iepazīšanas un sajušanas kustību Latvijā, izmantojot Līgatnes dabas takas kā instrumentu šī mērķa īstenošanai.
  
         

Veikt vienu no būtiskiem darbu posmiem jaunās mājaslapas izveidē - vietnes prototipa un dizaina koncepta izstrādi, dizaina un vadības sistēmas programmēšanu un fotomateriāla sagatavošanu interneta vietnes satura ilustrēšanai.
  
         

Nodrošināt efektīvu divvirzienu komunikāciju ar mērķauditorijām, lai veicinātu atbalstu KF projekta “Prieknosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” aktivitātēm, tādējādi mazinot projekta norises riskus un veicinot pozitīvu publicitāti.

Nodrošināt meža inventarizācijas veikšanu, lai izpildītu valstij kā meža īpašniekam ar tiesību aktiem uzlikto pienākumu (Meža likuma 29.panta pirmā daļa), kas vienlaikus kalpo par pamatu meža apsaimniekošanas plāna izstrādei. Meža inventarizācijas veikšana nepieciešama arī lai sekmīgi īstenotu  „Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.3 specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai”  pasākumus.

Projekta ietvaros paredzēts kadastrāli uzmērīt tikai tās zemes vienības, kuru eksplikācijā ir mežs un kam nav izstrādāta aktuāla meža inventarizācija un sekojošs biotopu apsaimniekošanas plāns. Pēc zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas, ko veiks sertificētas personas, tiks izgatavots zemes robežu (zemes vienību robežu neatbilstības gadījumā, arī robežu neatbilstības novēršanas akts), situācijas un apgrūtinājumu plāns, kas tiks reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Turpmāk 2021.gadā, projekta ietvaros kadastrāli uzmērītajām zemes vienībām, tiks pasūtīta meža inventarizācija un meža apsaimniekošanas plāni.