Interaktīvās iespējas

Sagatavot priekšnoteikumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai, veicot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu (ES nozīmes aizsargājamie biotopi) izplatības un kvalitātes apzināšanu, iegūtās pamatinformācijas analīzi, kā arī izstrādāt divdesmit īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus un piecus īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plānus (sugu aizsardzības plāni).

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Būtiski paaugstināt energoefektivitāti Dabas aizsardzības pārvaldes turējumā ar 2017.gada 14.novembra Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr. NĪ/7/201, kas noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, nodotajai administratīvajai ēkai Aiviekstes ielā 3, Ļaudonā, Ļaudonas pagastā, Madonas novadā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotājs.

Atvērtā ainava >>>

Mitrāju ekosistēmu un to bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem abu valstu dabas aizsardzības nozares speciālistiem, jo mitrāju biotopi tiek bieži vien apdraudēti hidroloģiskā režīma izmaiņu dēļ, apsaimniekošanas trūkuma dēļ, kā arī klimata pārmaiņu radīto aizaugšanas procesu dēļ. Projekta risinājumi ietver kopīgu pasākumu izstrādi mitrāju apsaimniekošanas vajadzībām, uzlabojot biotopu kartēšanas metodes, izstrādājot metodiku apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai un veicot praktiskus mitrāju apsaimniekošanas pasākumu demonstrējumus privāto zemju īpašniekiem un ieinteresētajām pusēm.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

GroundEco >>>

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tajā skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošana nepieciešama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistoša ES ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Putnu spārni (Baltic Wings) >>>

Skatoties Eiropas mērogā, Baltijas jūras reģionā atrodas salīdzinoši lielas neskārtās dabas platībās, kas joprojām ir nezināmas dabas tūristiem. Projekta mērķis ir palielināt apmeklētāju skaitu jau zināmiem putnu vērošanas un dabas tūrisma galamērķiem, kā arī attīstīt jaunas vietas, lai palielinātu dabas tūrisma sezonas ilgumu un palielinātu piekrastes reģiona ekonomiskās spējas. Kopīgā mērķa sasniegšanai ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, lai attīstītu augstas kvalitātes piedāvājumus un servisus.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Mežtaka >>>

Projekta ietvaros ir plānots izveidot marķētu garās distances pārgājienu maršrutu, kas ~1050 km garumā vijas cauri Latvijas un Igaunijas mežiem, no Rīgas līdz pat Tallinai – divu valstu galvaspilsētām, kuru vēsturiskajiem centriem ir UNESCO statuss. Mežtaka sāksies Rīgā, Latvijā ies cauri Gaujas nacionālajam parkam, Ziemeļgaujai un Veclaicenei. Igaunijā turpināsies cauri Setu zemei, gar Peipusa ezeru un tālāk pa Ziemeļigaunijas kastu - līdz Tallinai. Mežtakas ~1050 km maršruts tiks sadalīts 50 atsevišķos vienas dienas gājiena posmos pa ~20 km dienā. Mežtaka iekļaus visus Baltijas valstīm raksturīgākos mežu tipus un savvaļas dabas elementus – augus, zvērus, sēnes u.c. To varēs iet dažādos gadalaikos – pavasaros, kad Gaujas krastos ziedēs ievas, vasarās, kad Peipusa un Ziemeļigaunijas piekrastē varēs doties peldēt, gan rudeņos, kad upju ielejas krasti slīgs rudens lapu zeltā. Maršrutā Igaunijas daļā ietilps Lahemā nacionālais parks un Ziemeļigaunijas krasts, kas ir Baltijas valstu iespaidīgāko akmeņu, ūdenskritumu un klinšu zeme.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Projekta rezultātā būs atjaunināts un apstiprināts dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāns, kas iekļaus

1. jaunus biotopu un sugu inventarizācijas datus,
2. aktuālo un attiecināmo informāciju par normatīvo regulējumu,
3. apmeklētāju plūsmas pārvaldības plānu visai parka teritorijai.

Tāpat Projekta laikā vairākās demonstrācijas vietās dabas parkā “Piejūra” tiks veikti praktiski piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi. To vidū - ierobežota invazīvo svešzemju sugu izplatība, atjaunoti kāpu biotopi un meklēti risinājumi apmeklētāju plūsmas virzīšanai caur aizsargājamo biotopu platībām. Projektā liela uzmanība tiks pievērsta arī sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai dabas parka “Piejūra” dabas vērtību atpazīšanā un popularizēšanā.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sadarbības partneris.

Vides aizsardzības un pārvaldības politika Eiropas Savienībā (ES) iezīmē aizvien svarīgāku lomu, kā rezultātā ir ļoti būtiski spēt novērtēt ekosistēmas un to sniegtos pakalpojumus. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskais novērtējums ir iekļauts dažādos ES plānošanas dokumentos, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2011.-2020. gadam, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāspēj identificēt un novērtēt tās ekosistēmas un pakalpojumus. Citās valstīs, ekosistēmu un to pakalpojumu ekonomiskais novērtējums tiek veikts ļoti plaši, un uz šiem rezultātiem tiek balstīts lēmumu pieņemšanas process. Taču Latvijā šāda ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas prakse vēl nav ieviesta. Neatbilstošs teritoriju novērtējums un attīstības plānojums bieži rodas pārvaldības stratēģiju un novērtēšanas pieeju trūkuma dēļ, kas savukārt izraisa neilgtspējīgu teritoriju apsaimniekošanu. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko novērtējumu ir svarīgi veikt, lai izskaidrotu dabas kapitāla nozīmi un tā ilgtspējīgas apsaimniekošanas būtiskumu lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Nodrošināt efektīvu divvirzienu komunikāciju ar mērķauditorijām, lai veicinātu atbalstu KF projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšana” aktivitātēm, tādējādi mazinot projekta norises riskus un veicinot pozitīvu publicitāti.