LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
GroundEco
.
Interreg V-A Igaunijas-Latvijas programma 2014.-2020.  gadam
 
No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas-Koivas upju baseina apgabalā
Est-Lat 62 – GroundEco

 
PROJEKTA APRAKSTS   |   ĪSTENOTĀJI   |   PAMATDATI   |   AKTUALITĀTES
 

KONTAKTINFORMĀCIJA

Projekta koordinatore un kontaktpersona: Inga Retiķe, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
E-pasts: inga.retike(at)lvgmc.lv
 
Projekta koordinatore: Inga Pikšena, Dabas aizsardzības pārvalde
E-pasts: inga.piksena(at)daba.gov.lv
Mob.tālr. +371 36 392 352
 
Projekta eksperte: Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvalde
E-pasts: agnese.priede(at)daba.gov.lv
Mob.tālr. +371 29 640 959
 
Projekta finansiste: Ieva Veikšina, Dabas aizsardzības pārvalde
E-pasts: ieva.veiksina@daba.gov.lv
Mob.tālr. +370 26 114 755
     

 PROJEKTA APRAKSTS

JOMA

Dabas aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, tīra un novērtēta dzīves vide, sabiedrības informēšana

ĪSS APRAKSTS

Gaujas - Koivas upju baseinu administratīvi sadala robeža starp Latviju un Igauniju, tomēr tam raksturīgs vienots ūdeņu, tajā skaitā pazemes ūdeņu, aprites cikls. Kopīga pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošana nepieciešama ne tikai ģeogrāfisko un hidroloģisko apstākļu, bet arī abām valstīm saistoša ES ūdens politikas ietvara (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EK) dēļ.
No pazemes ūdeņiem atkarīgas virszemes ekosistēmas ir tādas ekosistēmas, kuru kvalitāti vai pastāvēšanu nosaka pazemes ūdeņu pieplūde (piemēram, avoksnāji vai zemie purvi). Jebkuras pazemes ūdeņu līmeņu vai sastāva straujas pārmaiņas var būtiski ietekmēt ar tām saistīto ekosistēmu pastāvēšanu. Tomēr šādu ekosistēmu identificēšana ir sarežģīts process un to izpētei nepieciešama starpdisciplināra un mūsdienīga pieeja.
No pazemes ūdeņiem atkarīgām virszemes ekosistēmām raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība un daļa no šīm teritorijām jau iekļauta vienotajā Eiropas nozīmes ekoloģiskajā tīklā Natura 2000. Tomēr cilvēku saimnieciskā darbība (piemēram, meliorācija, derīgo izrakteņu ieguve vai minerālmēslu lietošana) būtiski apdraud šo ekosistēmu kvalitāti un pastāvēšanu. To veicina arī zemā sabiedrības izpratne par ekosistēmu un pazemes ūdeņu aizsardzības pasākumu nozīmi.
Lai veicinātu ilgtspējīgu ūdeņu apsaimniekošanu, ir plānots izstrādāt vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai. Metodiku plānots ieviest sadarbībā ar projekta partneriem, pārbaudot to izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā. Papildus paredzēts strādāt pie sabiedrības izpratnes veicināšanas par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi. Projekta noslēgumā tiks izstrādātas rekomendācijas pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošanas uzlabošanai, kas tālāk tiks iestrādātas nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos.
     

PROJEKTA MĒRĶIS

Veicināt ilgtspējīgu kopīgo pazemes ūdeņu resursu un saistīto ekosistēmu apsaimniekošanu pārrobežu Gaujas−Koivas upju baseinā.
     

PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI

Izstrādāt vienotu metodiku no pazemes ūdeņiem atkarīgu virszemes ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai.
Ieviest un pārbaudīt izstrādāto metodiku izmēģinājuma teritorijās Igaunijā un Latvijā, cieši sadarbojoties projekta partneriem.
Paaugstināt sabiedrības informētību par pazemes ūdeņu un saistīto ekosistēmu aizsardzības nozīmi.
     
PROJEKTĀ VEICAMĀS DARBĪBAS
  • Projektam nepieciešamo datu identifikācija un to apmaiņa starp projekta partneriem (no partneru uzturētajām datubāzēm vai iepriekšējiem pētniecības projektiem);
  • vienotas metodikas izstrāde un tās aprobācija Gaujas - Koivas upju baseinā;
  • pētījumi un konceptuālo modeļu izstrāde izmēģinājuma teritorijās (pētījuma objekts – avoksnāji un avotu komplekss);
  • rekomendāciju izstrāde pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošanas uzlabošanai un projekta rezultātu izplatīšana.
     

PLĀNOTIE REZULTĀTI

  • Izstrādāta un aprobēta metodika no pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu identificēšanai un novērtēšanai.
  • Izstrādātas rekomendācijas pārrobežu Gaujas - Koivas upju baseina apsaimniekošanas uzlabošanai.
           

ĪSTENOTĀJI 

 
VADOŠAIS PARTNERIS
SADARBĪBAS PARTNERI
Igaunijas Republikas Vides ministrija (Keskkonnaministeerium) (Igaunija)
Igaunijas Ģeoloģijas dienests (Eesti Geoloogiateenistus) (Igaunija)
Tallinas Universitāte, Ekoloģijas institūts (Tallinna Ülikool) (Igaunija)
Dabas aizsardzības pārvalde, Dabas aizsardzības departaments (Latvija)
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte (Latvija)
Vidzemes plānošanas reģions (Latvija)
           

PAMATDATI 

 
IDENTIFIKĀCIJAS Nr.
Est-Lat 62
ĪSTENOŠANAS LAIKS
26 mēneši (10.05.2018. – 09.07.2020.)
KOPĒJAIS FINANSĒJUMS
411 764,72 EUR
ES LĪDZFINANSĒJUMS
ES finansējums: Interreg V–A Igaunijas–Latvijas programmas 2014.–2020. gadam finansējums 350 000,00 EUR
Partneru līdzfinansējums: 61 764,72 EUR
ĪSTENOŠANAS VIETA
Latvija, Igaunija
ABREVIATŪRA
GroundEco
PROJEKTA MĀJAS LAPA
Kopsavilkums latviešu valodā: www.meteo.lv
Informāciju par projektu, aktivitātēm un rezultātiem angļu valodā skatīt šeit>>>
           

AKTUALITĀTES

2018. gada 28. novembrī notika projekta partneru tikšanās Tallinas Universitātē, apspriežot no gruntsūdeņiem atkarīgu ekosistēmu metodikas izstādes gaitu, diskutējot par papildus nepieciešamo informāciju un datu ieguves iespējām un kvalitāti. Precizēta arī pilotteritoriju izpētes metodika abās valstīs un turpmākā sadarbība. Abu valsti sadarbības partneri strādā pie metodikas izstrādes.
 
2018. gada 8. un 9. novembrī notika visu projekta partneru tikšanās Igaunijā (Rougē) un Latvijā (Priekuļos), kopīgi apsekojot projekta pilotteritorijas Matsi apkārtnē un Kazu gravā pie Cēsīm un diskutējot par to izpētes iespējām un metodēm saistībā ar abām valstīm piemērotas no gruntsūdeņiem atkarīgu ekosistēmu identificēšanas metodikas izstrādi.
 
2018. gada 20. augustā Rīgā notika projekta partneru Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tikšanās par no gruntsūdeņiem atkarīgu ekosistēmu metodikas izstrādi un ar to saistītājām problēmām.
 
2018. gada augusta pirmajā pusē Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes, projekta sadarbības partneru, eksperti un pētnieki apsekoja Latvijas pilotteritoriju Kazu gravu, veicot priekšizpēti.

2018. gada 5.-6. jūlijā Salacgrīvā notika projekta partneru pirmā tikšanās, tā dodot startu kopīgam darbam pie projektā paredzēto mērķu sasniegšanas. Projekta pirmais uzdevums – nepieciešamo datu identifikācija un to apmaiņa starp projekta partneriem.



 

Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu