LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Slīteres pētījumu digitalizēšana
Valsts budžeta programma Latvijas vides aizsardzības fonds

Apakšprogramma "Nozares vides projekti"
1-08/13/2017
Slīteres Valsts rezervāta vēsturisko pētījumu digitalizēšana
jeb
Slīteres pētījumu digitalizēšana
 


KONTAKTINFORMĀCIJA

Projekta koordinators: Andra Ratkeviča
E-pasts: andra.ratkevica@daba.gov.lv
Tālr.: +371 28385025


PROJEKTA APRAKSTS   |   ĪSTENOTĀJI   |   PAMATDATI  |   REZULTĀTI

 

PROJEKTA APRAKSTS

» JOMA
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumi.
» PROJEKTA MĒRĶIS
Bijušās Slīteres Valsts rezervāta administrācijas savākto zinātnisko pētījumu apzināšana, digitalizēšana, tajā skaitā sugu atradņu ģeogrāfiskās informācijas digitalizācija un vēsturisko datu kataloga izveide.
» PROJEKTA GALVENIE UZDEVUMI
  1. Apzināt bijušās Slīteres Valsts rezervāta administrācijas savāktos datus un zinātniskos pētījumus: to apjomu, saturu.
  2. Apzināt 20.gs. 80., 90. gados veiktos īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus un šo pasākumu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību Slīteres Valsts rezervāta administrācijas pārraudzībā esošajās teritorijās.
  3. Veikt visu apzināto materiālu reģistrēšanu vēsturisko pētījumu katalogā (turpmāk - Katalogs) tādējādi, lai vajadzīgo materiālu var atrast ar atslēgvārdu palīdzību.
  4. Visu zinātnisko pētījumu digitalizēšana, tos ieskenējot ar rakstzīmju atpazīšanas funkciju. Digitalizētie materiāli ir tādā kvalitātē, ka tos var iekļaut Latvijas Nacionālās bibliotēkas publiskajā datu bāzē, piemēram, tiešsaistes resursā – akadēmiskā repozitorijā “ACADEMIA”.
  5. Digitalizēt katalogā ietvertajās atskaitēs fiksētās sugu atradnes, putnu un dzīvnieku uzskaites tā, lai tās būtu savietojamas ar DAP dabas datu pārvaldības sistēmu OZOLS.
  6. Sagatavot pārskatu, kurā sniegta materiāla analīze un ieteikumi, ko no savulaik veiktiem apsaimniekošanas pasākumiem iespējams atsākt darīt.
» PLĀNOTIE REZULTĀTI
  1. Apzinātas, izvērtētas, izšķirotas zinātniskā darba atskaites un sējumi.
  2. Izveidota kataloga datu bāzes struktūra, kur vajadzīgo materiālu var atrast ar atslēgvārdu palīdzību.
  3. VeiktOZOLS.
  4. Veikta visu apzināto materiālu reģistrēšana vēsturisko pētījumu katalogā.
  5. Digitalizēti visi katalogā iekļauti sējumi.
  6. Digitalizētas katalogā ietvertajās atskaitēs fiksētās sugu atradnes, putnu un dzīvnieku uzskaites.
  7. Sagatavots pārskats par apsaimniekošanas pasākumiem.
PROJEKTA ĪSTENOTĀJI
Dabas aizsardzības pārvalde
Baznīcas iela 7, Sigulda, Siguldas novads, Latvija, LV-2150.
E-pasts: daba@daba.gov.lv
Mājas lapa: www.daba.gov.lv

PAMATDATI 

IDENTIFIKĀCIJAS Nr.
1-08/13/2017
ĪSTENOŠANAS LAIKS
11 mēneši (01.03.2017.- 20.12.2017.)
FINANSĒJUMA AVOTS
Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF)
KOPĒJAIS FINANSĒJUMS
100% finansējums no Latvijas vides aizsardzības fonda, 6268 EUR
ĪSTENOŠANAS VIETA
Rāznas Nacionālais parks
REZULTĀTI
Pārskats par paveikto
Projektā digitalizēti 119 darbi (atskaites, diplomdarbi, pētījumi u.c.), kuri Latvijā nav publicēti un nav pieejami plašākai sabiedrībai. Šie darbi glabājas Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres birojā. Vai pastāv šo darbu dublikāti citās iestādēs un arhīvos, nav zināms.

Viens no vecākajiem darbiem ir 1932. gada Grošinska diplomdarbs „Moricsalas meža tipi”. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tika izveidota Slīteres rezervāta administrācija, kuras pārziņā bija arī Moricsalas, Grīņu, Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti. Administrācija organizēja šo teritoriju apsaimniekošanu, kotroli un izpēti. Veiktie pētījumi tika aprakstīti zinātniskajās atskaitēs, kā arī administrācija pati pasūtīja institūtiem pētījumus par interesējošām tēmām. Rezervāta administrācijas radītie darbi iedalāmi sekojošās grupās:
  1. Slīteres nacionālā parka teritorija:
    1. Floras pētījumi
    2. Sugu ekoloģija – it īpaši īves un kraukļi
    3. Ornitoloģiskie pētījumi
    4. Medījamo dzīvnieku morfometriskie pētījumi
    5. Mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku sastopamība
    6. Meteoroloģiskie un fenoloģiskie novērojumi
    7. Dabas kompleksu veģetācijas pētījumi – Pēterezera viga, Zilo kalnu krauja, Bažu purva degums
    8. Apdzīvoto vietu attīstība un ainava
    9. Radioekoloģiskie pētījumi
    10. Ezeru un dīķu bioloģiskais raksturojums
    11. Augsnes ģeoķīmisko elementu pētījumi
    12. Atmosfēras tīrība
  2. Moricsalas dabas rezervāts
    1. Dzīvnieku uzskaites
    2. Meteoroloģiskie un fenoloģiskie pētījumi
    3. Floras pētījumi
    4. Augšņu izpete
    5. Mitruma režīmu izmaiņu ietekme uz kokaudzēm
    6. Usmas ezera hidroloģiskā režīma izmaiņas
    7. Usmas ezera apkārtnes arheoloģiskā izpēte
  3. Grīņu dabas rezervāts
    1. Fenoloģiskā izpētē
    2. Grīņu sārtenes inventarizācija
    3. Floras izpēte
    4. Peļveidīgo grauzēju uzskaite
    5. Sakas apkārtnes arheoloģiskā izpēte
  4. Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti
    1. Floras izpēte 1983.-1984.gads
    2. Dabas ekosistēmu dinamikas izpēte 1985.-1990.gads
Pateicoties Slīteres rezervāta direktora vietnieces zinātniskajā darbā A.Seiles pūliņiem, bibliotēkā nonākuši daži materiāli no 1999.gadā likvidētā Valsts mežierīcības institūta:
  1. Reto un aizsargājamo augu inventarizācijas (Jēkabpils, Ogres, Rēzeknes, Balvu, Valkas, Ludzas, Valmieras, Preiļu, Kuldīgas, Ventspils, Jelgavas un Rīgas rajonos) laikā no 1978.-1984.gadam,
  2. Reto sauszemes mugurkaulnieku inventarizācijas 1978.-1981.gads,
  3. LPSR dižkoku un reto koku inventarizācija 1970.gads,
  4. LPSR retie un aizsargājamie dzīvnieki 1970.-1976.gads,
  5. Vairāki pētījumi par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides metodiku.
Nākamo darbu grupu veido LU un LLU studentu diplomdarbi. Lai arī šie darbi ir jāizvērtē kritiski, tomēr tajos fiksētais sugu atradņu un biotopu stāvoklis, kā arī apsaimniekošanas pasākumu apraksts sniedz būtisku informāciju dabas aizsardzības jomā. Tā piemēram Šēneres 1985.gada diplomdarbs „Slīteres valsts rezervāta pļavu floras un veģetācijas pētījumi” dod iespēju uzzināt, kāds ir bijis Slīteres nacionālā parka teritorijā esošās Dāvidpļavas stāvoklis (floristiskais sastāvs) pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, uz kura pamata tika definēts Dāvidpļavas apsaimniekošanas mērķis, ko šodien dabas aizsardzība vēlas sasniegt saimniekojot šajā teritorijā. Arī Grošinska detalizētais ieskats Moricsalas meža tipos pagājušā gadsimta sākumā dod labu ieskatu par salas mežu stāvokli pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kā arī papildina Kupfera monogrāfijā publicētos datus. Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā ir tikai neliela daļa no studējošo darbiem, kas būtu attiecināma uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, līdz ar to nopietns darbs pie šo darbu apzināšanas Latvijas augstskolu arhīvos un bibliotēkās ir vēl priekšā.
Papildus darbu skenēšanai, veikta arī:
  • Slīteres nacionālā parka herbārijā (pašreiz glabājas Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionā) esošo īpaši aizsargājamo augu sugu atradņu digitalizēšana. Herbārijs ievākts laikā no 1982.gada līdz 2002.gadam,
  • Slīteres nacionālā parka vēsturiskajās atskaitēs fiksēto īpaši aizsargājamo rāpuļu, abinieku, saldūdens zivju un ūdens bezmugurkaulnieku sugu atradņu digitalizēšana.
Apkopoto darbu pielietojamība.
Visi apkopotie darbi sevī nes būtisku informāciju par pētījumu objektiem un liecības par procesiem dabā. Šādu datu saglabāšana ir būtiska, jo tie radīti pārsavarā tikai dažos eksemplāros un netiek publicēti, parasti glabājas dažādās vietās un arvien biežāk tiek izmesti (piemēram, likvidējoties Valsts mežierīcības institūtam, veicot augstskolu bibliotēku revīziju utt.), jo līdz šim šādu datu apkopošanu nav veikusi neviena institūcija, tajā skaitā arhīvs.

Apkopotie dati nesatur tiešu informāciju, kuru mēs varam neanalizētu pielietot šodien dabas aizsardzībā, toties tā piedāvā pamata (bāzes) informāciju par dažādu sugu, biotopu, ainavu, abiotisko faktoru stāvokli uz pētniecības laiku, kas kalpo par atskaites punktu modelējot nākotni, izvērtējot sugu un biotopu stāvokli, to attīstības tendences, kas beigās dod iespēju novērtēt dabas aizsardzības ietekmi uz dabas daudzveidību.

Dati galvenokārt ievākti teritorijās, kur pielietota neiejaukšanās metode, līdz ar to ir iespēja izzināt, kas notiek ar sugu un biotopu atradni 30-40 gadu periodā, ja netiek veikti specifiski apsaimniekošanas pasākumi. Šāda informācija ir īpaši nozīmīga Eiropas kontekstā, kur lielākā daļa no sugu atradnēm un biotopiem ir intensīvi saimnieciski apsaimniekota, tajā skaitā, mainot abiotiskos faktorus, līdz ar to neļaujot ilgtermiņā izprast dabas procesus, kas notiek neiejaukšanās rezultātā, it īpaši pēc dabas katastrofām – vētrām, ugunsgrēkiem un plūdiem. Piemēram, 2005.gadā pēc lielajām vētrām Eiropā vairākkārtīgi tika lūgta informācija Slīteres nacionālajam parkam par to, kas notiek, ja vējgāzes atstāj nenovāktas, kā tas ir Zviedru meža masīvā. Diemžēl Latvijas unikālā pieredze šajā jomā nav apkopota un papildināta ar regulāriem periodiskiem pētījumiem, kā rezultātā nav pierādāmu secinājumu, ka neiejaukšanās pēc šādiem procesiem nerada zaudējumus tautsaimniecībai, bet gan palielina dabas daudzveidību.

Projektā veiktā datu apkopošana un publiskošana ir pirmais solis, lai šādus ekosistēmu pētījumus uzsāktu, ļoti būtiski būtu sagatavot šo materiālu anotāciju un nosaukumu tulkošana angliski, lai arī starptautiskie pētnieki varētu pielietot šos datus.
Galvenie pētījumu virzieni, kuriem var kalpot šīs publikācijas:
  1. Klimata izmaiņas un tā radītās sekas,
  2. Primārā un sekudārā sukcesija, sukcesiju radītās izmaiņas sugu izplatībā,
  3. Sugu ģenētika (Slīteres nacionālā parka herbārijs),
  4. Neiejaukšanās procesu ietekme uz dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu.
 
Nepieciešamais projekta turpinājums:
  1. Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošo vēsturisko mežierīcības datu (karšu un taksācijas aprakstu) skenēšana, karšu piesaiste koordinātām. Šajos materiālos esošā informācja atspoguļo teritorijas apsaimniekošanu ilgstošā laika periodā, tai skaitā uzrādot degumus, vējgāzes, pļavas utt.,
  2. Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošo pētījumu un atskaišu apzināšana, skenēšana un ievietošana datubāzē,
  3. Apzināt Latvijas augstskolās esošos studentu darbus līdz 2000.gadam, kuros apskatītas īpaši aizsargājamās sugas un teritorijas,
Izvērtēt sakārtotos datus un definēt pētījumu un monitoringa virzienus, kas balstītos uz vēsturiskajiem datiem un kuri būtu atkārtojami.