LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Apraksti
Apraksts1 TeritorijaInteraktīvā karte
Dabiskotie kūdras karjeri Ķemeru tīrelī
ATRAŠANĀS VIETA
Uz Babītes novada Salas pagasta un Tukuma novada Slampes pagasta robežas
GPS KOORDINĀTAS
X: 470779, Y: 6305916 / Lat: 56.8960387, Lon: 23.5203136
APRAKSTS
Ķemeru tīreli var uzskatīt par cilvēka darbības maz ietekmētu teritoriju. Te joprojām dominē dabiska purva ainava - augstais sūnu purvs, ko izraibina ezeriņi un purva salas. Kūdras ieguve ir notikusi tikai purva ziemļaustrumu stūrī, kur arī pēc darbu pabeigšanas turpināja darboties meliorācijas sistēmas, susinot purvu. Lai novērstu purva izžūšanu un aizaugšanu, 2006. gadā ĶNP administrācija te īstenoja purva atjaunošanas projektu, kura laikā tika veikta meliorācijas sistēmu noslēgšana un karjera teritorijas uzpludināšana. Tagad kādreizējos sausos kūdras laukus sedz ūdens. Tajos ligzdo dažādas bridējputnu sugas (pļavu un purva tilbītes, ķīvītes un upes tārtiņi) un ir atsākusies sfagnu sūnu augšana. Rītos un vakaros te ir diezgan liela iespēja dzirdēt un redzēt bebru rosīšanos.
Purva hidroloģiskā režīma atjaunošana
Lai gan Ķemeru tīrelī nav īstenotas tik vērienīgas saimnieciskās darbības, kā dažos citos Latvijas augstajos purvos, arī to ir ietekmējusi kūdras izstrāde. 20.gs. otrajā pusē purva ZA daļā kūdra tika iegūta pavisam 115 ha platībā. Lai gan plāni bija tālejoši, rakšanas darbi tika apturēti, lai neietekmētu Ķemeru kūrorta bagātības - sērūdeņu veidošanos, kas norise zem purva kūdras slāņiem. 
Kūdras rakšana ir cieši saistīta ar meliorāciju - norokamās platības vispirms tiek nosusinātas, lai atvieglotu tehnikas pārvietošanos. Tā kā pēc kūdras ieguves pārtraukšanas Ķemeru tīrelī izveidotās grāvju sistēmas tika atstātas nenoslēgtas, tās līdz pat 2006. gadam turpināja pildīt savu pienākumu - susināja purvu, kas šajā rajonā sāka pastiprināti aizaugt.
Grāvju apkārtnē dabiskiem sūnu purviem raksturīgā sfagnu sūnu sega nomainījās ar augstāku un biezāku augāju - viršiem un vaivariņiem, sākās arī koku - bērzu un priežu augšana.
Lai novērstu purva izžūšanu un aizaugšanu, nepieciešams novērst mākslīgi radīto noteci.Uzsākot darbu īstenošanu, tika sagatavots tīreļa ūdens režīma atjaunošanas tehniskais projekts, kurā detalizēti tika uzskaitīti veicamie darbi un 2006. gada rudenī tika uzsākti rakšanas darbi. Grāvju bloķēšanai tika izmantota Latvijā līdz šim maz zināma metode - kūdras dambji, ko būvēja ar ekskavatoru. Pavisam darbu gaitā tika uzbūvēts 61 dambis - 50 uz karjera apvadkanāliem un 11 purva R malā. Papildus tam tika izveidotas vairākas lielākas ūdens regulēšanas būves - paaugstināts līmenis ceļa dambim 1,4 km garumā un uzbūvēti trīs dambji ar caurtekām ūdens noteces vietās purva perifērijā, attiecīgi 60, 40 un 60 m garumā.
Aizberot kādreiz ierīkotos meliorācijas grāvjus un savedot kārtībā esošo ceļa dambi, ir panākta ūdens līmeņa paaugstināšana karjerā un tā apkārtnē. Kūdras frēzlauki ir daļēji appludināti un kļuvuši mitrāki, savukārt nolaistais ezers ir atkal piepildījies ar ūdeni.
Foto: J.Ķuze
VIDES PIEEJAMĪBA
    
MAKSA
Bezmaksas
ATVĒRTA
Visu gadu
APVIDUS
Mežs, purvs
LABIEKĀRTOJUMS
  
NOKĻŪŠANA
Atrodas autoceļa P 101 Kalnciems – Kūdra malā, 3,28 km no krustojuma ar Ventspils šoseju (A 10). Nokļūšana ar sabiedrisko transportu – ar vilcienu Rīga–Ķemeri–Tukums līdz stacijai līdz dzelzceļa stacijai “Kūdra” (http://www.pv.lv/lv/), tālāk 4,20 km ar kājām vai velosipēdu.

Piebraucamais ceļš ar dolomīta šķembu segumu.

UZTURĒŠANĀS NOTEIKUMI
      
APSAIMNIEKOTĀJS
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija.
UZMANĪBU!
Atsevišķas ziņas laika gaitā var būt izmanījušās. Ja esat konstatējuši informācijas neatbilstību vai infrastruktūras bojājumus, lūgums, sazināties ar apsamniekotāju.
 




Atsauksmes
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: