LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Apraksti
Apraksts1 TeritorijaInteraktīvā karte
Krēslinieku sēta Lejasbregži
ATRAŠANĀS VIETA
Lejasbrežģi, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads
GPS KOORDINĀTAS
X: 581972, Y: 6361967 / Lat: 57.3930976, Lon: 25.3638462
Lejasbrežģi. Foto: J.Skrastiņa
APRAKSTS
Senais krēslu darinātāju amats tagadējā Gaujas nacionālā parka teritorijā bija populārs no 18. gs. beigām līdz 20. gs. 40-tajiem gadiem. Atsevišķi meistari darbojušies mazliet ilgāk. Krēslu meistari visaktīvāk strādāja Lenču, Strīķu, Briežu, Liepas pagastos (tagadējā Cēsu un valmieras rajonā teritorijā).
Krēsli tika gatavoti galvenokārt ziemas sezonā, kad beidzās lauku darbi. Amatnieku darbos iesaistījās visa ģimene – vecāki vīri tēsa pagales, nogludināja krēslu detaļas, jauni, spēcīgi vīrieši virpoja uz vienkāršas koka virpas – dreijas, sievietes pina meldru (stiebru) sēdekļus, bērni attīrīja meldrus no netīrumiem un liekajām kārtām. Strādājot tika stāstīti interesanti piedzīvojumi no tirgus braucieniem, vietējās teikas, nostāsti, minētas mīklas un risināti atjautības uzdevumi.
Vasarās, ap Jāņiem, krēslinieki brauca plūkt stiebrus uz tuvējiem ezeriem un Gaujas attekām. Iecienīts bija Limbažu Dūņezers, kur tika noīrēts kāds vietējo šķūnis stiebru novietošanai, lai tie caurvējā ātrāk žūtu un saglabātu skaistu, iezaļganu toni. Izmantojot dažādu krāsu stiebrus, ieguva interesantu pinuma rakstu. Krēsliem parasti izmantoja bērzus, pašu vajadzībām un pēc pasūtījuma gatavoja arī no oša koka.
Izveidojās vairākas krēslu meistaru dzimtas – Šķerbergi, Legzdiņi, Bērziņi, Kaņepi, Zakalauski, Krūmiņi. Visslavenākais starp visiem tomēr bija Briežu pagasta “Vec-pricēnos” dzīvojošais Mārtiņš Šķerbergs (dzim.1883. g.), kuram bija savs zīmogs, reklāmas kartiņas. M.Šķerbergs saņēma godalgas dažādās izstādēs.
Krēslus parasti pārdeva apkārtnes tirgos, no ratiem. Lielākajos tirgos satikušies apmēram 40 krēslinieki. Krēsls maksāja 2 – 3 lati, oša krēsls maksāja 4 – 5 lati, bērnu krēsliņš ar ritenīšiem maksāja 2 – 2,5 lati, augstais bērnu krēsliņš ar ritenīšiem un priekšgaldiņu maksāja 4 – 5 lati, mazais krēsliņš bez ritenīšiem maksāja 1 – 1,5 lati. Pēc pasūtījuma – lielākās partijās - krēslus izgatavoja baznīcām, tautas namiem. Pēc pasūtījuma gatavoja arī lielos “saimnieku krēslus”, krēslus – dīvānus, bērnu krēsliņus uz ritenīšiem, īpašas formas krēslus.
Seno un izzudušo krēslinieku amatu Gaujas nacionālā parka teritorijā 1979. –1982.gadā pētījusi Gaujas NP kultūrvēstures speciāliste Indra Čekstere, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālistiem. Cēsu rajona Raiskuma pagasta „Kurmkalnos” tika uzņemta filma par krēslu darinātāju amatu „Visu mūžu un vēlreiz”.
Par krēsliniekiem rakstījis no Liepas pagasta nākušais mākslinieks, keramiķis Augusts Julla žurnālā “Austrums” 1905.gadā. saglabājušās arī vairākas viņa zīmējumu kopijas, kas rāda krēslinieku darba rīkus un Vaidavas Briežu “Buliņu” saimi darbā, krēslus gatavojot. Diemžēl, zīmējuma oriģināls kara laikā Valmieras muzejā sadedzis. Nedaudz materiālu par Vidzemes krēslu meistariem savāca Latvijas Pieminekļu valdes darbinieki 20.gs. 20-tajos un 30-tajos gados. Interesantas ir šajā laikā pierakstītās krēslu meistaru atmiņas.
A.Jullas zīmētie krēslinieka darba rīki.
Krēslinieku amatu pētīja, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālistiem, 1979. –1982.gadā, Gaujas nacionālā parka etnogrāfe I.Čekstere. BDM speciālists Ervins Vēveris filmēja krēslinieku amatu, kopā ar I.Čeksteri izveidojot arī melnbalto šaurfilmu “Visu mūžu un vēlreiz” – par Strīķu nedzirdīgo krēslu meistaru Eduardu Tanni un viņa likteni. Eduards Tanne, krēslu filmēšanai gatavojot, bija jau 82 gadus vecs. Filma daudzkārt apbalvota starptautiskos īsfilmu festivālos. Filma tika demonstrēta arī vecajam krēslu meistaram viņa mājās Raiskuma pagasta “Kurmkalnos”. Tika nofilmēti arī citi krēslinieki un krēslinieku dzimtu pārstāvji, izdarīta amata fotofiksācija, ko veica fotogrāfs Leonards Birzmalis.
Vaidavā pēc paveiktajiem pētījumiem 1982.gadā tika organizēta krēslinieku un viņu pēcteču tikšanās ar fotoizstādi, filmu demonstrēšanu un teicēju apsveikšanu. Koncertu sniedza Gaujas nacionālā parka folkloras kopa “Senleja”. Šī tikšanās nostiprināja sadarbību ar teicējiem. Pētījuma materiāli publicēti arī Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātnisko rakstu krājumā par etnogrāfu veiktajiem pētījumiem 1979.gadā, kā arī 1993.gadā - rakstu krājumā žurnālā “ Latvijas mežs”, kas bija veltīts Gaujas NP 20 gadu jubilejai.
Vaidavas Briežu krēslinieku sētas iekļautas Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskajā zonā, Kalna-košu mājas ir vietējās nozīmes tautas celtniecības piemineklis.
Tagad par iespējamu darbnīcas atvēršanu interesējas arī  Lejasbregžu mājās dzīvojošās keramiķes  Īrisas Vainovskas ģimene, kas savu māju klētī iekārtojusi nelielu izstādi par krēslinieku amatu un labprāt par to informē arī tūristus. Ļoti žēl, ka krēslinieku kultūrvēsturiskajā zonā ir maz jaunu, rosīgu ģimeņu, kas būtu ieinteresēti šīs savdabīgās teritorijas attīstībā.
E.Tanne ar paša gatavoto krēslu 1979.g.
CITA NODERĪGA INFO
 




Atsauksmes
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: