LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Salacas ieleja Gaujas nacionālais parks Ogres Zilie kalni Piejūra Ragakāpa Teiču dabas rezervāts Krustkalnu dabas rezervāts Kuja Lielie Kangari Lielupes grīvas pļavas Plieņciema kāpa Doles sala Cenas tīrelis Barkavas ozolu audze Babītes ezers Ziemeļgauja Veclaicene Beberbeķi
Zemgalē - Plieņciema kāpa
Foto: K.Lapiņš
 
Plieņciemam ir kārtīgs aizsargvalnis - 60 hektāru platībā to no jūras pasargā Plieņciema kāpa, kas izstiepta paralēli jūras krastam. Ap 200 metru platumā un 3,5 kilometru garumā šis kāpu valnis nodrošina augteni sausieņu un smiltāju augu sabiedrībām. Tas klāts ar vecām priedēm, kas pirms 250 gadiem stādītas ar mērķi apturēt kāpas klejojumus. No šodienas skatupunkta raugoties top skaidrs, ka mērķis ir sasniegts un Plieņciemu ne tikai neapdraud klejojošā kāpa, bet priedēm apaugušais valnis to pat sargā no jūras vējiem. Šī ir ārkārtīgi skaista vieta, kuras galvenā aizsardzības vērtība ir vecajiem priežu kokiem apaugušais kāpu valnis, taču ļoti labi zinām, ka tās ainaviskā un sentimentālā vērtība ir vēl lielāka.
 
Ar Plieņciema kāpu saistīts kāds savdabīgs kultūrvēsturisks notikums – šeit pirms vairāk kā divsimt gadiem, 1810.gadā, Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I sieva baudījusi Eiropas kūrortu Plieņciemā. Tieši viņas vizītes dēļ tika pārrakta lielā kāpa un izveidots lielceļš, kas vēlāk nosaukts par Katrīnas ceļu, lai augstdzimušajai dāmai ļautu no sava kūrorta loga saskatīt peldvietu Plieņciemā.
 
Šodien dabas lieguma teritorija ir piemērota pastaigām. Interesanta vieta, ko aplūkot, ir Vabu laukums, kas nosaukumu ieguvis pateicoties vietējiem zvejniekiem, kas vairāku gadu simtu garumā to izmantojuši tīklu žāvēšanai. Zinātnieki to sauc par deflācijas ieplaku – šeit augu segas nav vai arī tā ir ļoti simboliska.
 
Nokļūšana: Autoceļš P131, Apdzīvota vieta Plieņciems
 
Cita noderīga informācija:

Jūrmalas tūrisma informācijas centrs

Talsu tūrisma informācijas centrs