LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Salacas ieleja Gaujas nacionālais parks Ogres Zilie kalni Piejūra Ragakāpa Teiču dabas rezervāts Krustkalnu dabas rezervāts Kuja Lielie Kangari Lielupes grīvas pļavas Plieņciema kāpa Doles sala Cenas tīrelis Barkavas ozolu audze Babītes ezers Ziemeļgauja Veclaicene Beberbeķi
Zemgalē - Veclaicene
APRAKSTS
Veclaicenes ainavas aicina!
Aizsargājamais ainavu apvidus „Veclaicene, ” kas ietver dabas liegumus „Dēliņkalns”, „Korneti – Peļļi” un „Avotu mežs ”izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu, bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības. Ainavu apvidus kopējā platība ir 20892 ha.
 
Skats, kāpjot Drusku pilskalnā. Foto: A.Soms

Galvenais tūrisma resurss Veclaicenē ir ainava – Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraine, Kornetu-Peļļu subglaciālās vagas ezeri.

Teritorija piemērota dabas izziņai, ekotūrismam un dažādu veidu aktīvā tūrisma norisēm.
Dabas liegumā "Korneti-Peļļi" apmeklētājiem pieejamas 2 dabas un kultūrvēstures izziņas takas, vairākas daļēji labiekārtotas atpūtas vietas pie ezeriem. Bezdibenis, Rencītis, Trumulītis, Raipals, Mellītis, Lielais un Mazais Baltiņš, Ilgājs, Smilšājs, Sūneklis – tā ir daļa no ezeriņiem, kas iegūluši Kornetu - Peļļu subglaciālās vagas dziļākajās iedobēs kā nelielu, šauru, garu un dziļu, lielākoties savā starpā savienotu caurteces ezeru virkne. Kopējais ezeru skaits – 16. Latvijā no tiem atrodas 15, dabas liegumā „Korneti – Peļļi” iekļauti 12 no tiem.

Raipala ezers. Foto: R.Zepa

Pāri Drusku pilskalnam, kura augstums ir 247 m v.j.l., ved marķēta gājēju taka. Dabas taka sākas pie stāvlaukuma ļoti stāvas nogāzes pakājē. Uzkāpjot pirmajā virsotnē paveras skats uz Alūksnes augstieni Latvijā un Hānjas augstieni Igaunijā, kā arī uz Igaunijas augstāko virsotni Munameģi (318 m v.j.l.). Tad pa meža ceļu taka ved uz Drusku pilskalnu, kurš ir viens no visstāvākajiem Latvijas pilskalniem, šķērso to un pa pilskalna dienvidu nogāzi ved lejā uz Pilskalna ezeru.
Arī no pilskalna paveras krāšņi skati uz apkārtējo ainavu pa divām izcirstām skatu stigām. Netālu no pilskalna atrodas Zeņģu senkapi un Dieva kalns ar „Māras pēdas” akmeņiem ezera pretējā pusē. Salīdzinoši tuvu atrodas augstākais Alūksnes augstienes kalns – Dēliņkalns (271m vjl.).Tam var piekļūt no a/c A2 Rīga-Veclaicene, 188.kilometrā nogriežoties pa labi uz Māriņkalnu.

Opekalna baznīca. Foto: A.Soms
 
Opekalnā atrodas visaugstāk novietotā baznīca Latvijā ( 235 m v.j.l.). No šejienes rietumu virzienā paveras plašs skats uz Alūksnes augstienes nogāzi, ir izveidota taka „ Opekalns laiku lokos”.
 
Šajā apkārtnē vēl var pakāpties Saules kalnā, Romeškalnā, Dieva kalnā, Jāņu kalnā, Māriņkalnā, kas ir tikai daļa no apkārtnes kalniem. Vairāki no kalniem kalpojuši kā svētvietas, citi senāk tikuši apstrādāti, bet šodien, lielākoties mežiem apauguši.

Veclaiceni šķērso Igaunijas –Latvijas sadarbības projekta ietvaros ierīkotais starptautiskais velomaršruts.

Kornetos darbojas tūrisma informācijas punkts, kurā ir apskatāma Vēstures istaba.

Jaunlaicenē tūristi var apskatīt Jaunlaicenes muižas parku un Kungu kapus, pa ceļam uz Māriņkalnu – „Velna pēdu”, Ziemeros - dabas pieminekli Ziemeru ozolu aleju.

 
Ziemeru pagastā starp Māriņkalnu un Ziemeriem atrodas dabas liegums Avotu mežs.

Tas slavens ar mitrām un pārmitrām skujkoku un melnalkšņu audzēm. Mežs izdaudzināts ar savu noslēpumainību. Daudzās vietās no nogulumiem izplūst ūdeņiem bagāti avoti, kas veido staignus purviņus, slīkšņas, tērces. Šeit var sastapt arī aizsargājamos augus, piemēram, dzeguzenes, dzegužpuķes, dzegužpirkstītes.