LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Pape - Teritorija
APRAKSTS

Dabas parks “Pape” dibināts 2003. gadā. Tā platība ir 10886 ha. Izveidošanas mērķis ir aizsargāt unikālu starptautiskas nozīmes mitrāju kompleksu, kā arī ligzdojošos un caurceļojošos putnus. Dabas parks ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritoriju tīklā  Natura 2000. Nidas purvs kopā ar Papes ezeru ir Starptautiskas nozīmes mitrājs (Ramsāres vieta). Daļa dabas parka ir Eiropas nozīmes Putniem nozīmīgu vietu sarakstā.

Dabas vērtības          
Dabas parka teritorijā novērojama liela dabas dažādība: jūras piekraste un kāpas, ezers, nelielas upes un purvi, meži un pļavas. Šajās ekosistēmās dabas pētnieki izdalījuši 22 īpaši aizsargājamus biotopus, piemēram, neskarti augstie purvi, jūrmalas mežainās kāpas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas u.c.
Dabas parkā reģistrētas 277 putnu, 11 abinieku un rāpuļu, 34 zīdītāju, 632 augu un 135 sūnaugu sugas. No tām īpaši aizsargājamas ir aptuveni puse šeit sastopamo putnu un zīdītāju sugu, viena desmitā daļa augu un sūnu sugu. Pateicoties maigajam klimatam, bagātai florai un daudzveidīgiem biotopiem dabas parkā ir izveidojusies unikāla tauriņu fauna.  Kopumā konstatētas 1 298 tauriņu sugas, kas ir 52 % no visas Latvijas tauriņu faunas.
Pape ir slavena putnu un sikspārņu migrācijas vieta, jo to šķērso šo dzīvnieku migrācijas maršruts starp Balto - Baltijas jūru ziemeļos un “siltajām” zemēm dienvidos, sākot ar Eiropas vidieni un beidzot ar Āfrikas dienvidiem, uz kurieni pārziemot dodas šie dzīvnieki.
Dabas parka “Pape” piejūras ainava ir cieši saistīta ar cilvēku dzīvesveidu: zvejnieku ciemi, sētas un senkapi, kā arī Papes bāka liecina par senām tradīcijām šajā piekrastes daļā.

Liedags un kāpas
Kāpas un pludmale dabas parkā „Pape” stiepjas vairāk nekā 20 km garumā no Nidas līdz Jūrmalciemam. Parka ziemeļu daļā, pludmales posmā gar Nidas purvu novērojama unikāla parādība – pludmalē atrodami izskaloti kūdras gabali. Šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur kūdras slānis stiepjas līdz pat pludmalei. Savukārt no Nidas līdz Papes Priediengalam izklaidus atrodamas pelēkās kāpas – aizsargājamās sīkziedu plaukšķenes un jūrmalas dedestiņas un citu augu patvērums.
Priekškāpām vai pelēkajām kāpām seko kāpu meži, bet dabas parka ziemeļu daļā mežs sniedzas līdz pludmalei, jo šeit jūra krastus noskalo un izveidojies stāvkrasts. Starp Papes ezeru un jūru kāpu mežs sedz apmēram 1 - 2 km platu kāpu grēdu. Grēda veidojusies pēc lielā ugunsgrēka tā saucamajos “zviedru laikos” (17.gs. vidus), kad sākās smilšu pārvietošanās - ceļojošās smiltis apbēra aptuveni 80 māju. Grēdas lielākās kāpas ir Ķupu kāpa (34 m v.j.l.), Lāvas kalns un Pāļu kalns. Kāpu mežā aug galvenokārt priedes, arī bērzi, egles, un melnalkšņi starpkāpu ieplakās. Daļai dabas parka kāpu meža vecums ir 100-200 gadi. Tajā ir lielāka dabas daudzveidība, nekā jaunā mežā. Dabas parka kāpu nogāzēs sastopamas priežu retaines, kas ir ainaviski vērtīgas. 

Papes ezers un Nidas purvs
Papes ezers un Nidas purvs veidojies pēc pēdējā leduslaikmeta aptuveni 6 tūkstošus gadus senā pagātnē no divām līdzīgām jūras lagūnām jeb piekrastes ezeriem. Nidas lagūna ir kļuvusi par sūnu purvu, bet Papes lagūna saglabājusi ezera izskatu. Nidas purvs kopā ar Papes ezeru ir Starptautiskas nozīmes mitrājs (Ramsāres vieta).
Papes ezera garums ir 8,3 km, vidējais platums - 2,8 km, krasta līnijas garums - 40,4 km.  Tas ir ļoti sekls, - ūdens dziļums ir vidēji 0,5 metri, ezera dibenu klāj 5 metrus dziļš dūņu slānis. Papes ezeru no Baltijas jūras atdala 1 līdz 2 kilometrus plata un 4 līdz 7 metrus augsta kāpu josla. Ezeru ar jūru savieno Papes kanāls, kas rada saldūdens apmaiņu ar jūras ūdeni, radot savdabīgu vidi. Savulaik ezerā ietecēja Līgupe, Vidupe un Paurupe, novēršot ezera aizaugšanu, taču kopš 1960. gadu vidus šo upju plūdums mainīts, izveidojot pa Paurupes –Līgupes apvadkanālu, kas upju ūdeņus ievada Papes kanālā lejpus Papes ezeram. Kopš tā laika Papes ezers aizaug intensīvāk. Ezera aizaugšanas novēršanā nozīmīga loma ir zosveidīgajiem putniem. Migrēšanas periodā un ziemas laikā teritoriju atpūtai izmanto ievērojams skaits paugurknābja gulbju, ziemeļu gulbju, peldpīļu un nirpīļu sugu, kuitalas un piekūnveidīgie putni. Papes ezerā sastopami arī citi ar ezeru saistīti putni: lielais dumpis, mazais dumpis, dzērve, mazais ormanītis, ormanītis, melnais zīriņš, mazais zīriņš. Papes ezerā konstatētas 12 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, zelta karūsa sudrabkarūsa, vīķe, ausleja, asaris un ķīsis.
Starp Ķoņciemu un Nidu atrodas Nidas purvs - vistuvāk Baltijas jūrai esošais purvs. Šobrīd tas aizņem 2433 ha. Viena trešdaļa Nidas purva tiek izmantots kūdras ieguvei. Neskartā stāvoklī ir saglabāta purva daļa 1885 ha platībā. Nidas purva vidējais kūdras slāņa dziļums ir 1,4 m, maksimālais - ap 5 m. Ik gadu tas palielinās par 1 mm. Esošie purvu pētījumi Latvijā liecina, ka Nidas purvs ir viens no vērtīgākajiem purviem Latvijā, jo ietver gan zāļu, gan pārejas, gan arī augstā purva augāju, tostarp te sastopamas retas un aizsargājamas purva augu sugas un ar tiem saistītās kukaiņu, īpaši tauriņu sugas.

Zālāji un lielie zālēdāji
Dabas parka “Pape” teritorijā pļavas un ganības aizņem lielas platības. Pārsvarā tās izvietojušās starp pelēkajām kāpām un mežu vai purvu parka dienvidu daļā. Tā kā dabiskā ganīšana ir viens no videi visdraudzīgākajiem pļavu apsaimniekošanas paņēmieniem, 1999. gadā dabas parkā tika ievesti 18 savvaļas zirgi, bet 2004. gadā 23 taurgovis un 5 sumbri. Lielie zālēdāju skaits dabiski mainās, jo to dzīve norit tāpat, kā savvaļā. Dzīvnieki uzturas  norobežotās platībās Papes ezera austrumu krastā, kā arī Papes polderī ezera ziemeļu daļā un blakus esošajā mežā. Dzīvnieki, pārtiekot no zāles, krūmiem, niedrēm un koku mizas, dabai draudzīgā veidā bez cilvēku iejaukšanās uztur atklātu vai mozaīkveida ainavu pļavās, ezera piekrastē un mežā.

Putnu un sikspārņu migrācijas “koridors”
Dabas parkā “Pape” konstatētas teju visas Latvijai raksturīgās putnu (277) un sikspārņu (16) sugas, tostarp īpaši aizsargājamas sugas. Tā kā dabas parku “Pape” šķērso Baltās - Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš, pavasara un rudens sezonā caurceļojošo putnu skaits kopumā var pārsniegt miljonu. Kopš 1972. gada parkā atrodas putnu izpētes un gredzenošanas ornitoloģiskā stacija, kurā darbojas putnu pētnieki, tāpēc bieži izdodas novērot tādas putnu sugas, kas Latvijā iepriekš nav reģistrētas. Ceļo arī sikspārņi, tie kā orientieri līdzīgi putniem izmanto Baltijas jūras krasta līniju. Papes ezers un pļavas starp ezeru un jūru, kā arī kāpu josla nodrošina atpūtas un barošanās vietas gan putniem, gan sikspārņiem. Labās migrāciju naktīs vienā punktā uzskaitīti līdz 800 - 1000 pārlidojoši sikspārņi 1 stundā.
 



 

NOKĻŪŠANA

Nīcas novada Nīcas pagasts un  Rucavas novada Rucavas pagasts.

Braucot pa Liepājas-Palangas šoseju A11.


 

CITA NODERĪGA INFO

Nīcas Tūrisma informācijas centrs
Bārtas iela 6, Nīca. +371 63489501, turisms@nica.lv
 
Rucavas Tūrisma informācijas centrs
Pietura, Rucava, Rucavas pag., Rucavas nov. +371 29134903, rucava.tic@inbox.lv www.facebook.com/rucavatic
 
Ekskursijas pie savvaļas zirgiem un tauriem:
+371 26167333
gidi@pdf.lv
Darba laiks:
Savvaļas zirgu un tauru apskate:
maijs – oktobris 10:00 – 19:00 | pārējā laikā, zvanot gidiem

Informācija par šo un citiem dabas tūrisma galamērķiem pieejama arī mobilajā lietotnē "Dabas Tūrisms". To var lejupielādēt
 Google Play      Apple Store App


 

 Apzinies savu atbildību kā tūrists!
Izvēloties videi draudzīgu ceļošanu, tu atstāj iespēju arī nākamajām paaudzēm baudīt unikālus mirkļus dabā!