LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Dabas aizsardzība Pakalpojumi
Slīteres nacionālais parks - Teritorija
APRAKSTS APRAKSTS
Slīteres Nacionālais parks (SNP) ir viena no vecākajām dabas teritorijām Latvijā. 1923. gadā tapis tā kodols 1100 ha platībā, kuru tolaik dēvēja par Šlīteres dabas pieminekli. Līdz 1999. gadam teritorija bija pazīstama kā Slīteres Valsts rezervāts, bet 2000. gadā to pārdēvēja par Slīteres Nacionālo parku. Platība 16414 hektāru.

SNP dabas daudzveidības ziņā ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Parkā atrodami visi Latvijas dabai raksturīgie mežu tipi, puse no Latvijā augošajām augu un 60% sūnu sugu. Dzīvotņu dažādība radījusi priekšnoteikumus izcilai retu bezmugurkaulnieku daudzveidībai: no Latvijā reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku sarakstos iekļauto sugu kopskaita, SNP dzīvo puse reto vaboļu, divas trešdaļas reto gliemju un viena trešdaļa reto tauriņu sugu. Jūras piekraste, īpaši Kolkasrags, ir putnu koncentrēšanas vieta, - pavasara migrācijas laikā to šķērso vairāki desmiti tūkstošu putnu.
 

SNP tiek dēvēts par Baltijas jūras ģeoloģiskās vēstures “brīvdabas muzeju”. Ne velti, jo nacionālā parka reljefā sazīmējamas Baltijas jūras veidošanās pēdas, kas iemītas ledus laikmetā. Šlīteres Zilie kalni, kas izliecas 20 km garā puslokā, ir Baltijas Ledus ezera senkrasts (Baltijas jūras vectētiņš pirms vismaz 10 tūkstošiem gadu). Stiebrkalns, uz kura mūsdienās stāv Mazirbes baznīca, pirms astoņiem tūkstošiem gadu bijis Ancilus ezera krasts. Savukārt seno kāpu un starpkāpu ieplaku komplekss (kangaru –vigu komplekss) stāsta par piecus tūkstošus gadus senu pagātni, kad Litrorīnas jūras vēji sadzina augstas kāpas un viļņi aizskaloja ūdensteču grīvas. Slīteres Nacionālā parka teritorijā atrodas Bažu purvs – piejūras tipa augstais purvs 2646 ha platībā. Purvs radies, paceļoties jūras dibenam pēcleduslaikmetā.
 

Vairākus gadu simteņus Latvijai pieguļošā Baltijas jūras piekraste bijusi apdzīvota. Te atrodas senie lībiešu zvejniekciemi – Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Uši. Lībieši ir viena no septiņām Baltijas somu tautām, savas tautas uzplaukumu piedzīvoja no 10. līdz 13.gs. Pēc ilgstoša etniska un lingvistiska asimilācijas perioda, kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Baltijas jūras piekrastē, Ziemeļkurzemē. Aktīva saimnieciskā dzīve lībiešu ciemos noritēja līdz 2. Pasaules karam. Pēc tam to attīstību nobremzēja padomju laika slēgtā pierobežas zona. Mūsdienās mazajos zvejniekciemos ar zvejošanu nodarbojas vien dažās saimniecībās, rosība pieaug vasaras sezonā, kad ierodas vasarnieki, lai baudītu nacionālā parka mazskarto dabu, plašos, baltos liedagus un klusumu.
 

SNP ir izveidotas četras labiekārtotas dabas takas, dabā apzīmēti vairāki velomaršruti, izbūvēti automašīnu stāvlaukumi jūras tuvumā un iekšzemē. Apmeklētākās vietas parkā ir Kolkasrags un jūras piekraste, kā arī Šlīteres bākas komplekss.

No Šlīteres bāks. Foto: V.Skuja
NOKĻŪŠANA
Dundagas novada Dundagas un Kolkas pagasts
No Ventspils pa šoseju P124; no Dundagas pa šoseju P125; no Vīdales pa ceļu V1381
UZTURĒŠANĀS NOTEIKUMI
Aizliegts makšķerēt Pēterezeros.
Ķikāna (Sīkraga) upē aizliegts makšķerēt no 1.marta līdz 31.maijam
Lasīt dzērvenes Pēterezera vigā atļauts no 20.septembra līdz 10.oktobrim.
Lasīt sēnes un ogas Bažu purvā atļauts no 1.augusta līdz 31.janvārim
 
CITA NODERĪGA INFO