LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Tūristiem
Teritorija Ko darīt?Interaktīvā karte
Abavas senleja - Teritorija
Dabas parks “Abavas senleja” dibināts 1957. gadā, tā platība ir 14837 ha. Teritorijai piešķirts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 vietas statuss. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Abavas ielejas un tās pieteku Imulas un Amulas lejteču krāšņo ainavu, dabas daudzveidību, bagāto kultūras mantojumu, kā arī reģiona identitāti un unikalitāti no Kandavas līdz Abavas ietekai Ventā. Abavas senleja ir viena no iespaidīgākajām un plašākajām upju senielejām Latvijā. Veidojusies, noplūstot ledāju kušanas ūdeņiem. Tā ir robeža starp Ziemeļkursas augstieni un Austrumkursas augstieni. Ielejai raksturīgas terases, stāvi krasti, dziļas gravas, smilšakmens un dolomīta atsegumi, ūdenskritumi, vecupes, kā arī izteiksmīga pļavu un mežu mozaīka. Lielākā dabas parka ainavas vērtība ir tradicionāla, ilgstošā dabas un cilvēku mijiedarbībā veidojusies kultūrainava, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Ielejas dziļums dažādos tās posmos variē no 10 līdz 50 metriem; platums no 0,5 km līdz 1 km. Ieliektā ielejas forma ar dažādi vērstu nogāžu ekspozīciju rada priekšnosacījumus izcilai dabas daudzveidībai. Te sastopami gan daudzveidīgi meža, purvu, pļavu, avotu, upju, vecupju un atsegumu biotopi, gan bagāta flora un fauna, tajā skaitā īpaši aizsargājamas sugas. Dabas parkā konstatētas 64 augu, 42 putnu, 10 zivju, 22 bezmugurkaulnieku, 8 sikspārņu aizsargājamas sugas, 30 dažādi īpaši aizsargājamie biotopi. Parka ūdenskritumu, avotu, atsegumu un dižakmeņu aizsardzības nodrošināšanai izveidoti kopumā 13 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi. Reģistrēti vairāki desmiti dižkoku. Pateicoties bagātajam kultūrvēstures un dabas mantojuma kopumam, te izveidota īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritoriju “Abavas ieleja”. Tajā ietilpst kultūrvēsturiskie, arheoloģijas un mākslas, un dabas pieminekļi, kā arī kultūrvēsturiskā ainava kopumā. Īpašu ievērību pelna Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs, Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs un Pedvāles muižu komplekss. Populārākie dabas objekti ir Māras kambari, Abavas rumba, Īvandes ūdenskritums, Sudmalu ūdenskritums, Imulas dolomītu klintis, Kalnamuižas kraujas, Čužu sēravotu avoti, Velna ala.
Abava un tās pietekas Imula un Amula. Abava, kas devusi nosaukumu dabas parkam, ir tā centrālā ass. Tās kopējais garums, sākot no iztekas no Lestenes ezera, līdz ietekai Ventā ir 129 kilometri. Abavā lejpus Sabilei ir vairākas krāces. Upe dziļa un lēnāka ir tās lejtecē, - aiz Rendas, kur upes platums ir 30-40 metri, dziļums 2 līdz 2,5 metri. Abavai kopumā ir 21 pieteka, kuru garums lielāks par 5 kilometriem. Imulas un Amulas ir garākās Abavas pietekas, to ainaviski krāšanās lejteces ietilpst dabas parka teritorijā. Upju krasti un ūdeņi ir dažādu augu un dzīvnieku mājvieta.
Pļavas – kultūrainavas sastāvdaļa. Dabas parka Abavas senleja pļavas un ganības ir kultūrainavas sastāvdaļa. Gadsimtiem ilgi šeit cilvēki iekopuši zālājus un tīrumus, kas mūsdienās var lepoties ar lielu augu un dzīvnieku sugu daudzveidību. Vērotāja acis priecē dažādo ziedaugu sabiedrības, kuru pavadoņi ir dažādi kukaiņi. Vasaras pilnbriedā pļavās var vērot krāsainus tauriņus un spāres, medusvācējas bites un kamenes, klausīties sienāžu “vijoļkoncertu”. Dabas parkā uz Abavas ielejas nogāzēm plešas atmatu pļavas, kuras ilgstoši ganītas un pļautas. Šādos zālājos ir blīvs zelmenis ar lielu augu sugu dažādību. Abavas, Imulas un Amulas palieņu pļavu augājā dominē parastais miežubrālis, lēdzērkste, dižzirdzene un lielā krastkaņepe. Sausās, kaļķainās pļavas meklējamas Sabiles apkārtnē.
Meži. Abavas ielejas nogāzēs no Kandavas līdz Sabilei redzami vien nelieli jauktu mežu puduri, pārsvarā tās klāj lauksaimniecības zemes ar tīrumiem un pļavām. Lielākie dabas parka meži atrodami Imulas un Amulas ielejās, kā arī Abavas ielejā lejpus Sabilei līdz ietekai Ventā. Jauktajos mežos dominē egles, oši, ozoli, kļavas un gobas. Eiropas mērogā īpaši aizsargājami ir dabas parka nogāžu un gravu meži ar veciem, vareniem ošiem, kļavām ozoliem, kas īpaši skaisti pavasaros, kad zied cīrulīši, vizbulītes u.c. pavasara augi. Par meža daudzveidību liecina mirusī koksne, kas dod patvērumu vairākiem desmitiem dažādu sūnu, ķērpju, sēņu un bezmugurkaulnieku sugām. Sūnām apaugušie, resnie, dobumainie koku stumbri meža biezoknī ir piemēroti pūčveidīgo, dzeņveidīgo un melno stārķu ligzdošanai. Aiz Rendas Abavas krastus līdz pat ietekai Ventā galvenokārt klāj priežu meži. Tajos mājo Latvijas mežiem raksturīgie pārnadži - aļņi, brieži, stirnas, mežacūkas. Arī lielie plēsēji – lūši, vilki un citi dzīvnieki, piemēram, caunas, āpši, vāveres. Te ir vistveidīgo putnu medņu, mežirbju, rubeņu dzīves vieta. Pavasaros atgriežas migrējošie putni, tostarp vairāki zivjērgļa pāri, lai ieņemtu iepriekšējā gada ligzdu egles, priedes vai cita augsta koka galotnē.
NOKĻŪŠANA
Ventspils (Zlēku, Ugāles, Usmas pag.), Kuldīgas (Rumbas, Rendas pag.), Talsu (Ģibuļu, Abavas pag.) un Kandavas (Kandavas, Matkules pag.) novads
No šosejas E22/A10 jānogriežas uz šoseju P130 uz Kandavu; no Zemītes pa šoseju P109; no Vānes pa šoseju P121; no Kuldīgas pa šoseju P120; no šosejas E22/A10 jānogriežas uz šoseju P120 uz Stendi
CITA NODERĪGA INFO