LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Iemītnieki


Foto: V.Vītola

Caunas ir vidēja izmēra plēsīgi dzīvnieki, kas bieži sastopami visā Latvijas teritorijā. To tuvākie radinieki, kas arī pieder sermuļu jeb caunu dzimtai, ir āpsis, ūdrs, sesks, zebiekste, ūdeles un tinis jeb āmrija. Latvijā sastopamas divu sugu caunas – meža cauna un akmeņu cauna. Akmeņu cauna Latvijā ir retāka, nekā meža cauna. Meža cauna pēc izskata ir ļoti līdzīga akmeņu caunai, tāpēc dabā nepieredzējušam vērotājam tās ir grūti atšķirt.

Cauna ir kaķa lieluma plēsējs ar asiem nagiem un zobiem, tās ķermenis ir slaiks un spēcīgs, aste pūkaina. Ausis ir noapaļotas, un izskatās salīdzinoši lielas. Kažoks ir biezs, pūkains, krāsa variē no tumši brūnas līdz gaiši brūnai, ar dzeltenīgu vai krēmīgi baltu laukumu uz krūtīm un pazodes. Ziemas periodā dzīvniekam ir ļoti skaists kažoks, tas izaug biezāks un apmatojums garāks, un arī kažoka krāsa ir gaišāka, zeltaināka – ne par velti šie dzīvnieki ir izpelnījušies zelta caunu nosaukumu! Ziemā arī caunas pēdiņas klāj silta vilna.

Caunas ir ļoti veikli un spēcīgi dzīvnieki, un arī ļoti plēsīgas – tās nebaidās uzbrukt dzīvniekiem, kas ir mednieces pašas lielumā vai pat lielāki. Caunām, tāpat kā citiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem, ir ļoti spēcīga žokļu muskulatūra. Sermuļu dzimtas dzīvnieki var lepoties ar dzīvnieka ķermeņa lielumam proporcionāli spēcīgāko kodienu plēsīgo dzīvnieku starpā. Tas arī ir iemesls, kāpēc caunas var uzbrukt zaķim un pat stirnai.

Meža caunas uzturas gan mežos, gan apdzīvotās vietās. Mežā dzīvnieki veido ligzdu koku dobumos, tāpat izmanto arī vāveru un putnu ligzdvietas. Bieži vien caunas iemitinās cilvēkam kaimiņos, piemēram, bēniņos vai piebūvēs, kur mēdz skaļi uzvesties un traucēt māju iedzīvotājus. Ziemas otrajā pusē, tuvojoties pavasarim, meža caunas var nodarīt lielu postu biškopjiem. Sagraužot dēlīšus, meža cauna var iekļūt stropā, kur tā izēd gan bites, gan medu, un pēc tam tur reizēm izveido sev mājokli.
Cauna ir visēdājs un nesmādē dažāda veida barību. Tā medī gandrīz visu, ko var dabūt –  pārsvarā dažādus mazus dzīvniekus, piemēram, grauzējus, putnus, zaķus, kukaiņus un vardes, neatsakās arī no maitas, un pie iespējas uzēd augļus, ogas, riekstus un medu. Tā kā cauna pa kokiem lēkā tikpat veikli kā vāveres, tā ir īsts drauds vāverēm.
 
Jau kopš seniem laikiem caunas ir bijis iecienīts medījums sava skaistā un siltā kažoka dēļ. Arī mūsdienās caunas ir medījamo dzīvnieku sarakstā, tomēr nav populārākais medījums, jo cauņu cepures, ko apdzied tautasdziesmās, vairs nav modē. Šobrīd Latvijā uzskaitīti apmēram 25 tūkstoši meža caunu un 6 tūkstoši akmeņu caunu.
Līgatnes dabas takās mīt meža cauna Vaņka, kas dzimis Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā un akmeņu cauna Neris. Vaņka ir ļoti kustīgs un ziņkārīgs dzīvnieks, kas labprāt vēro, kurp dodas dzīvnieku kopēji vai ar ko nodarbojas Līgatnes dabas taku melnais kaķis Moris. Vaņkam patīk dažādas ūdens izpriecas, viņš parasti nesmādē gan lietainu laiku, gan peldes savā vannā, pēc kurām mēdz izvārtīties smiltīs, tāpēc apmeklētāji nereti ir pārsteigti par dzīvnieka slapjo un smilšaino kažoku.
Akmeņu cauna Neris, atšķirībā no Vaņkas, nav pārāk sabiedrisks dzīvnieks, tāpēc šobrīd tas uzturas atsevišķā mājoklī, kas apmeklētājiem nav apskatāms.