LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
2020. Geastrum
PIRMSĀKUMI | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 2010 |   2011  |  2012   |  2013  |   2014  |    2015  |   2016  |    2017  |    2018  |    2019  |    2020

2020. gada Dabas koncertzāles plakātbaneris
 

VARONIS | KUR un KAD? | VIDEO DARBNĪCAS | MŪZIKA | FOTO


 

.VARONIS

 
Dabas koncertzāle sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, izziņo 2019.gada varoni un koncertvietas
 

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, iepazīstina ar šī gada varoni pūpēdi zemeszvaigzni (Geastrum) un aicina to iepazīt darbnīcās (jūlijā) un koncertā (augustā) interneta vidē.
 
Viens no Dabas koncertzāles idejas autoriem mūziķis Ingus Ulmanis: “Zemeszvaigznes un arī mūsu iepriekšējo varoņu nozīme šajā neparastajā 2020.gadā ir visizteiktāk sajūtama. Tieši šobrīd mūsdienu cilvēks saprot, cik nelielu daļu no visas dzīvās pasaules mēs aizņemam un cik ātri mainās sasteigtās ikdienas prioritātes. Mūsu varonis – zemeszvaigzne ir kā saziņas objekts ar pasauli, ko varam nosaukt par “Pelēko karaļvalsti”, kuru zinātniskajā pasaulē sauc par Micēliju – Sēņotni. Tā ir vesela fantastika, ko mums nākas atklāt lielajā dabas kopsakarā, to respektējot un reizē piedzīvojot neparastu ceļojumu pa hifu izveidotajām pazemes maģistrālēm.”
 
Zemeszvaigzne ir neliels pūpēdis ar ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveida formu. Sēne nav ēdama, tā sastopama dārzos, mežos, visbiežāk grupās. Latvijā zemeszvaigznes sugas ir retas, lielākā daļa no tās sugām ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā.            
 
Dabas koncertzāles 2020.gada galvenās zinātnieces Latvijas Dabas muzeja vadošās mikoloģes Diāna Meiere un Inita Daniela ir gandarītas, ka Dabas koncertzālē beidzot pienākusi kārta sēnēm. Diāna Meiere norāda: “Zemeszvaigznes ir tikai viens no sēņu valsts pārsteigumiem. Ja tajā ieskatās dziļāk, tālāk par ierasto sēņu mērci, tad paveras vesela pasaule, kuru pavisam nesen esam sākuši apzināties un izprast.”

 
 
uz augšu

.KUR un KAD?


Šogad viss notiek attālināti, tīmeklī.
Vienpadsmit 3 minūšu video darbnīcas katru vakaru plkst. 20.00 no 21. jūlija līdz 31. jūlijam.
1. augustā 21.00 - koncertfilma.
 
uz augšu
 

.VIDEO DARBNĪCAS 
 

21. jūlijs. 1. darbnīca
Krāsojam ar sēnēm
Sēņu pasaule ir tik daudzveidīga un krāsaina. Vai varam kaut ko no īsā un ātri gaistošā krāsainuma saglabāt? Izrādās, ka varam! Pats krāsošanas process nav pārāk sarežģīts, vienīgi jāzina, ko un kur meklēt, tad pamazām eksperimentējot sāk atvērties jauna – sēņu krāsu pasaule.

Info lapa "Krāsojam ar sēnēm" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
22. jūlijs. 2. darbnīca
Raganu aplis
Izkaltušas, apļveidīgas vietas, kuru malās  zāle  ir  kuplāka  un aplī, kā rotaļās iedamas, aug sēnes. Senos laikos un pat mūsdienās šādu apļu veidošanos piedēvē dažādiem pārdabiskiem spēkiem. Bet kas patiesībā izsauc šo parādību?

Info lapa "Raganu aplis" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
23. jūlijs. 3. darbnīca
Miljards mazu sēnīšu
Augu galvenais pavairošanās līdzeklis ir sēklas. Sēnes jeb to virs zemes redzamie augļķermeņi arī briedina kaut ko līdzīgu sēklām. Tikai tās sauc par sporām. Kad tūkstoši un miljoni sīko sporiņu nobriest, tās atraujas no sēnes un uzsāk savu ceļojumu.
Atsevišķas sporas ir mikroskopiski sīkas, taču biezā slānītī tās var saskatīt, veidojot sporu birumrakstu.

Info lapa "Miljards mazu sēnīšu" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
24. jūlijs. 4. darbnīca
Tas nav vienkārši tīkls
Augu galvenais pavairošanās līdzeklis ir sēklas. Sēnes jeb to virs zemes redzamie augļķermeņi arī briedina kaut ko līdzīgu sēklām. Tikai tās sauc par sporām. Kad tūkstoši un miljoni sīko sporiņu nobriest, tās atraujas no sēnes un uzsāk savu ceļojumu.
Atsevišķas sporas ir mikroskopiski sīkas, taču biezā slānītī tās var saskatīt, veidojot sporu birumrakstu.

Info lapa "Tas nav vienkārši tīkls" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
25. jūlijs. 5. darbnīca
Cits papīrs un cita tinte
Alternatīva no koka gatavotam papīram ir sēņu papīrs – vienkāršs un jautrs veids, kā radīt skaistu un interesantu papīru.
Ja ir papīrs, vajag arī ar kaut ko rakstīt. Arī te sēnes var nākt palīgā. Vēl ne tik senā pagātnē tās izmantotas rakstīšanai. Tintei līdzīgā šķidruma pagatavošana ir vienkārša. Vēlies izmēģināt?

Info lapa "Cits papīrs un cita tinte" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
26. jūlijs. 6. darbnīca
Praktiskās sēnes – papīrs
Zinātnieki Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā aktīvi eksperimentē, lai no sēņu micēlija iegūtu jaunus materiālus, piemēram, papīrs, mākslīgā āda.

Infografika "Praktiskās sēnes" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
27. jūlijs. 7. darbnīca
Praktiskās sēnes – materiāli
Zinātnieki Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā aktīvi eksperimentē, lai no sēņu micēlija iegūtu jaunus materiālus, ko tālāk varētu izmantot gan ražošanas procesos, gan sadzīvē – jaunas bionoārdāmas plastmasas, izolācijas materiāli, iepakojums..

Infografika "Praktiskās sēnes" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
28. jūlijs. 8. darbnīca
Tas viss ir sēnes
Parasti sēņu meklējumos gaidām uz siltu lietu, lai rasainā rudens rītā dotos uz gaišiem priežu siliem. Vasaras karstums un sausums vai ziemas aukstums un sniegi liek domāt – sēņu nav! Vai tiešām? Jā sēnes redzamo daļu – augļķermeņus tiešām neatradīsim vienmēr un visur. Tomēr sēnes ir! Smalkie, virspusē neredzamie micēlija pavedieni ir it visur un ne tikai mežos!

Infolapa "Sēnes ir augi vai dzīvnieki? " lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>

Infolapa "Tas viss ir sēnes" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
29. jūlijs. 9. darbnīca
Sauszemes evolūcijas pionieri
Iespējams, sēnēm ir jāpateicas par to, ka pirms vairākiem simtiem miljonu gadu dzīvība no jūrām un okeāniem varēja iznākt uz sauszemes un to apdzīvot. Bija laiks, kad lielākie sauszemes organismi bija tieši sēnes. Tās dominēja ainavā kā 6-8 m augsti stabi.

Infolapa "Sauszemes evolūcijas pionieri" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
30. jūlijs. 10. darbnīca
Pufi un tauki
2020. gada Dabas koncertzāles galvenā varone zemeszvaigzne nāk no pūpēžu saimes. Daži no tiem, piemēram, milzu apaļpūpēdis var izaugt gulošas aitas lielumā un saražot miljardiem sporu. Ja tās visas izdīgtu, ar viena augļķermeņa pēcnācējiem būtu pārklāta visa planēta Zeme!

Infolapa "Pufi un tauki" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>
31. jūlijs. 11. darbnīca
Geastrum (Zemeszvaigzne)
Geastrum sugas vārds, cēlies no Geo – kas nozīmē ‘zeme’, un astrum – kas nozīmē ‘zvaigzne’. Tātad zemeszvaigzne. Šo savdabīgo sēni nav grūti pamanīt, jo tai ir izteikts, zvaigznei līdzīgs izskats. Krāsas tomēr nav zvaigžņotas, tai ir dažādas brūngani pelēkas nokrāsas.

Infolapa "Geastrum (Zemeszvaigzne)" lejupielādei:
LV >>>  EN >>>  RU >>>  DE >>>


   
 


 

.MŪZIKA 

 
 

01.08.2020.


plkst. 20.00 - Sarunas ar zinātniekiem un stāsts "Basas kājas"
-"Ko bļau'!?", jā, šis jautājums, kura izteiksmē bija saklausāms ne tikai jautājums, bet arī apsaukums, izsaukums un reizē skaidrība un mierinājums, manā galvā iesēdies uz palikšanu. Ķērpīgais balss tembrs to tikai papildināja, jo lai cik jocīgi tas nebūtu, ES biju apmaldījies mežā...

01.08.2020.


plkst. 21.00 - Koncertfilma "Basas kājas"



 
 
uz augšu

.FOTO

 

uz augšu