Pirmsākumi
 .
PIRMSĀKUMI  2006  2007  2008  2009  |   2010  | 2011  |  2012   2013  |  2014  |  2015  |  2016  |  2017  |   2018  |   2019
Mūzika  | Foto  | Video 
 
 
KUR?
Tas ir jautājums pagātnei par tagadni un tagadnei par nākotni. Tas ir jautājums par vietu, laiku un sakritību, kamdēļ mēs esam un nākam no šejienes, no Latvijas. Nevienam latvietim nav jākaunas par saviem simboliem un valodu, par savu mazumu un līdzenumu, par savām bēdām un svētku dienām.
 
Mūsu dziesma un klips nav nekāda pilnība, tikai pasēdēšana un padomāšana par laukiem, mežiem, purviem, ezeriem un upēm. Par skaisto Dabas stūrīti pasaulē Latviju. Tā nav mūsu radīta, bet mēs esam tie, kam uzticēts rūpēties par to.
 
KUR?
Pēters Brūvers un Aigars Voitišķis
«Dabas Koncertzāle»
 
PIRMSĀKUMI
 
Par to kā tas viss veidojies
Dabas koncertzāle aizsākās 2005. gadā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā UNDP/GEF projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” ietvaros rīkoto  pasaules vides dienas akciju "Meklējam griezi!". Tajā Latvijas cilvēkus aicināja ziņot par diennakts laikā dzirdētajām griezēm.
Turpmākajos gados Dabas koncertzāle izveidojās par vides izglītības multimediju pasākumu, kas apvieno sevī zinātni, dramaturģiju, mūziku un mākslu, un kļuva par UNDP/GEF projekta un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieku, Inga Ulmaņa, Aigara Voitišķa un viņu domubiedru un Latvijas zinātnieku kopīgi izveidotu kopdarbu ar mērķi pievērst cilvēku uzmanību dabai mums līdzās, stāstīt par ikdienā nepamanīto un aicināt būt saudzīgiem. Dabas koncertzāles idejas autori ir mūziķis Ingus Ulmanis, vides zinātņu doktore Silvija Nora Kalniņš un ornitologs Otars Opermanis.
Katru gadu Dabas koncertzāles bezmaksas pasākumi notiek citā vietā un «namatēva » un mūzikas iedvesmotāja godā ir savs varonis, kas ir kādas Latvijas augu, kukaiņu, putnu vai dzīvnieku sugas pārstāvis vai ģeoloģisks objekts.
           
Dabas koncertzāle ir īpatnēja arī ar to, ka to var rīkot jebkurā Latvijas nostūrī, jo tai nav nepieciešama tradicionāliem koncertiem vajadzīgā infrastruktūra – estrādes, jaudīgas elektrolīnijas. Tāpēc apmeklētāji var atklāt sev maz pazīstamas Latvijas vietas. Savukārt pašvaldības, kuru teritorijās notiek Dabas koncertzāles, ir ieinteresētas piesaistīt Latvijas (un citu valstu) tūristu uzmanību savām kultūrvēsturiskām un dabas vērtībām. Piemēram, Siguldas pilsēta iekļāva Dabas koncertzāli savas 800. gadu jubilejas svinību pasākumos 2007. gada vasarā un jau 2014. gada 9. augustā paredzēts rīkot Dabas koncertzāles veltījumu Gaujas senielejai Siguldas apkaimē Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas svinību ietvaros.

Ik gadu (kopš 2007. gada) Dabas koncertzālei tiek komponēta speciāla mūzika (vismaz 9 jauni skaņdarbi katru gadu), kas tiek veltīti konkrētā gada varonim un tēmai. Septiņu gadu laikā iznākuši seši skaņu ieraksti (divi kopā ar DVD filmu), kuros iekļauti vairāk nekā 40 Latvijas mūziķu oriģinālie skaņdarbi. Pasākumiem dzeju speciāli rakstījis izcilais Latvijas dzejnieks Pēters Brūveris.

Dabas koncertzāle jau ieguvusi arī dažas godalgas. 2007. gadā tā saņēma Vides zinātnes balvu kā labākais gada projekts vides zinātnes komunikāciju laukā Latvijā. Divreiz iegūtas Latvijas Gada mūzikas ieraksta balvas - 2008. gadā, kā labākais instrumentālās mūzikas albums un 2009. gadā kā labākais koncertieraksts. 2012. gadā Eiropas Savienības dalībvalstu vides komunikatoru tīkla «Green Spider Network» konkursātā tā atzīta par gada labāko vides kampaņu Eiropas Savienībā.

Dabas koncertzāles darbības ietvaros tiek popularizēta valsts iestāžu un institūciju (Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Dabas muzejs, Valsts meža dienests. Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, pašvaldības) un nevalstisko organizāciju (Latvijas Ornitoloģijas birdrība, Latvijas entomoloģijas biedrība, Zaļā josta) savstarpējā sadarbība un darbība vides jomā.