2020. gada dabas simboli
Baneris 2020. gada dabas simbloi
 
  Arhīvs: 2005 | 2006 | 2007  | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020
 


Gada simbolu 2020 plakāts
2020. gada dabas simbolu plakāts
(PDF 1,51 MB)

 

Gada augs >>> Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyschiana)

Gada sūna >>> Parastā rožgalvīte (Rhodobryum roseum)

Gada koks >>> Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)

Gada sēne >>> Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila)

Gada gliemis >>> Salaspils platišisma

Gada kukainis >>> Ziedmušu dzimta Syrphidae

Gada bezmugurkaulnieks >>> Ornamentētā pļavērce (Dermacentor reticulatus)

Gada putns >>> Zivju dzenītis (Alcedo atthis)

Gada dzīvnieks >>> Eirāzijas bebrs (Castor fiber)

Gada ģeoloģiskais objekts >>> Rundānu Valna dūbe

Gada dzīvotne >>> Parkveida pļava




 
Gada augs >>>  Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyschiana)
 
 Ruiša pūķgalve
Ruiša pūķgalve ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs, kas nedaudz atgādina Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu. Pūķgalvei ir stāvs stublājs ar lineārām līdz 7 cm garām lapām ar ieritinātu malu. Ziedi sakārtoti vārpveida ziedkopās, un to krāsa variē no violeti zilas līdz gaiši zilai, retāk rožainai. Ruiša pūķgalves ziedēšanas laiks ir no jūnija vidus līdz jūlija beigām, kad tā ar savu apburošo ziedēšanu vilina ielūkoties sausos, gaišos priežu mežos.
Avots: Latvijas Botāniķu biedrība
uz augšu
 

 
Gada sūna >>>   Parastā rožgalvīte (Rhodobryum roseum)
 
Parsatā rožgalvīte
 
Parastā rožgalvīte izskatās pēc mazas, zaļas rozītes vai miniatūras palmas. Tā aug atsevišķi vai veido irdenas, tumši zaļas velēnas. Stumbrs atrodas augsnē, bet no tā izaug 1-6 cm gari, stāvi virszemes dzinumi, kuru apakšdaļā ir mazas plēkšņveida lapas, bet galotnē — liela tumšzaļu lapu rozete. Apakšzemes daļām atmirstot, stāvie sekundārie stumbri kļūst par atsevišķiem augiem.
Avots: Latvijas Dendrologu biedrība
 
uz augšu
 

 
Gada koks >>>   Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)
 
Eiropas dižskābardis
 
Eiropas dižskābardis ir Eiropas centrālajā un dienvidu daļā dabā izplatīts koks, bet ir sastopams arī Latvijā. Par valsts nozīmes dižkoku Eiropas dižskābardis kļūst, sasniedzot 3,8 m stumbra apkārtmēru - tādu dimensiju koki pie ir sastopami Kurzemē un Zemgalē, pārsvarā gan vecajos muižu parkos, kapsētās. Pēdējos 200 gados dižskābarži atgriezušies Latvijas apstādījumos un vietumis stādīti arī mežaudzēs, piemēram, Talsu Šķēdē.
Avots: Latvijas Dendrologu biedrība
 
uz augšu
 

 

 
Gada sēne >>> Smiltāju kaussēne (Peziza ammophila)
 
Smiltāju kaussēne
 
Smiltāju kaussēne  aug smilšainās kāpās jūru gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Piemērotos biotopos šī suga ir sastopama pat visai bieži, taču par tās turpmāko likteni bažas rada dabisko smilšu kāpu degradēšanās, piemēram, izplatoties invazīvajām augu sugām. Latvijā smiltāju kaussēne ir reti sastopama un aizsargājama. Mūsu zemē tā konstatēta vismaz pusotrā desmitā vietu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes smiltājos.
Avots: Latvijas Mikologu biedrība
Vēl par sēnēm: senes.lv un fungi.lv
  
uz augšu
 

 
Gada gliemis >>> Salaspils platišisma
 
salaspils platišisma
 
Pirmo reizi par gada gliemi kļuvusi fosila gliemežu suga –Salaspils dolomītgliemezis. Mūsdienu fauna ir tikai neliela daļa no kādreiz uz zemes mitušās sugu bagātības un daudzveidības.

Svarīgi ir arī tas, ka gliemeždolomīts, kurā lielā skaitā atrodamas šī gliemeža fosīlijas, Latvijā jau gandrīz iztērēts.
 
Mūsdienās gliemeždolomīts izmantots kā dekoratīvais un apdares materiāls daudzās Rīgas būvēs, piemēram, Rīgas kanālu tiltos, Kongresu namā, arī Bastejkalnā.
Avots: Latvijas Malakologu biedriba
  
uz augšu
 

 
Gada kukainis >>> Ziedmušu dzimta Syrphidae
 
 Ziedmuša
Ziedmušas ir apputeksnētāji kukaiņi un pašlaik Latvijas ir zināma 301 ziedmušu suga. Tās ir vidēji lielas un lielas mušas, kas parasti krāsotas spilgtās krāsās. Daudzas sugas ir izcils mīmikrijas piemērs, ar savu krāsojumu un uzvedību perfekti atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Atšķirībā no šiem dzēlējplēvspārņiem, ziedmušām vēdera galā nav dzeloņa, un tās ir cilvēkam pilnībā nekaitīgi kukaiņi.
Avots: Latvijas Entomoloģijas biedrība
 
uz augšu
 

 
Gada bezmugurkaulnieks >>> Ornamentētā pļavērce (Dermacentor reticulatus)
 
Ornamentētā pļavērce 
 
Pļavērce ir radiniece labi zināmajām ganību ērcēm, tā pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus kā ganību ērces – encefalīta vīrusu, borēlijas, babēzijas un citus. Tāpēc tai ir svarīga veterinārā un medicīniskā nozīme. Pēdējos gados, iespējams, saistībā ar klimata pasiltināšanos, pļavērce paplašina savu areālu virzienā uz ziemeļiem. Pašlaik zināms, ka Latvijā ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem.
Avots: Latvijas Entomoloģijas biedrība
 
uz augšu
 
 
Gada putns >>> Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
 
 Zivju dzenītis
 
Krāšņais un izmanīgais zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka. Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu.
Avots: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

 
uz augšu
 

 
Gada dzīvnieks >>> Eirāzijas bebrs (Castor fiber)
 
Eirāzijas_bebrs 
Eirāzijas bebrs ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem. No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, nākas nodrošināt tur mītošos bebrus ar piemērotu barību.
Avots: Latvijas Dabas muzejs
 
uz augšu
 
 

 
Gada ģeoloģiskais objekts >>> Rundānu Valna dūbe
 
Rundānu Valna dūbe

Rundānu Valna dūbe atrodas Latgales augstienes austrumu daļā Rundēnu paugurainē.

Valna dūbe ir izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt Valna dūbe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Dobais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 m garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm.
Avots: Ziemeļvidzemes ģeoparks
 
uz augšu
 

 
 
Gada dzīvotne >>> Parkveida pļavas
 
Parkveida pļava
 
Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidus augošiem lieliem un veciem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta – ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās, saglabājušies tikai 1400 hektāri parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no Latvijas teritorijas.
Avots: Latvijas Dabas fonds
 
uz augšu
.