LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Interaktīvās iespējas
Saites Saites
Jautājiet mums Jautājiet mums
Aptaujas Aptaujas
Ziņas

2014-02-21
Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projekta "Integrētie plānojumi" pirmais pieredzes apmaiņas seminārs

12.-13. februārī Siguldā Dabas aizsardzības pārvaldes telpās, Baznīcas ielā 7, notika Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-003 „Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas  plānojumā (Integrētie plānojumi)” (''Integration of specially protected nature territories of Latvia in spatial plans") pirmais pieredzes apmaiņas seminārs.
 
Seminārā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, projekta partneri no Norvēģijas Oppland County, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji (VARAM), Latvijas dabas fonda un Talsu, Aizkraukles, Vecpiebalgas pašvaldību pārstāvji, kā arī teritorijas plānojumu izstrādātāji SIA „Metrum”.
 
Pirmajā semināra dienā, 12. februārī, projekta koordinatore S.Millere semināra dalībniekus iepazīstināja ar projekta mērķi, uzdevumiem, stratēģisko plānu. Projekta gaitā tiks izstrādāta koncepcija un metodoloģija dabas aizsardzības plānu integrēšanai teritorijas plānos, kā arī 15 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni, no kuriem 6 teritorijās tiks uzsāktas sarunas par dabas aizsardzības plānu integrēšanu teritorijas plānojumā.
 
Ar prezentāciju par telpiskās plānošanas sistēmu Latvijā uzstājās VARAM Telpiskās plānošanas departamenta vecākā referente Ilma Valdmane. Viņa iepazīstināja klātesošos ar telpiskās plānošanas līmeņiem, teritorijas attīstības plānošanas likumu, dažādiem plānu piemēriem, kā arī kopā ar semināra dalībniekiem diskutēja par tematiskajiem plāniem, plānošanas funkcionālo zonu apzīmējumiem. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departamenta direktore Kristīne Vilciņa iepazīstināja ar dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju funkcionālo zonējumu un vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kā arī to lomu teritorijas attīstības plānošanā Latvijā.
 
Lai gūtu priekšstatu par plānošanas procesiem Latvijā no dažādu iesaistīto pušu skatu punkta, seminārā piedalījās arī vairāku vietējo pašvaldību pārstāvji. Seminārā uzstājās Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma, savā prezentācijā viņa semināra dalībniekus iepazīstināja ar telpiskās plānošanas procesiem Talsu novadā un dabas parkā „Abavas ieleja”. M. Blūma skaidroja arī Talsu novada intereses šī projekta ietvaros - saņemt dabas aizsardzības plānu, kas konsolidēts ar kultūrvēsturiskās teritorijas izvērtējumu, rada labvēlīgus apstākļus iedzīvotājiem, ir saprātīgs pret dabas aizsardzību un teritorijas izmantošanu, kā arī kurā izvērtēta teritorija arī no ainaviskā, ekoloģiskā, funkcionālā viedokļa.
 
Seminārā uzstājās arī Ilze Circene, SIA “Metrum” plānošanas projektu vadītāja, kura dalījās savā pieredzē par izaicinājumiem dabas aizsardzības plānu integrācijai teritorijas plānojumos, balstoties uz atziņām, kas gūtas izstrādājot Aizkraukles novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam un veicot dabas parka „Daugavas ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādi un integrēšanuAizkraukles novada teritorijas plānojumā. I.Circene uzsvēra, ka atšķirīgām teritorijām nepieciešama atšķirīga pieeja – gan plānošanas jomā, gan integrēšanas jomā, kā arī pozitīvā prakse būtu dažādību respektēšana,paredzot normatīvajos aktos atšķirīgu pieeju dažādām pašvaldībām, un valsts likumdošanā aizvien biežāk izmantot pieeju, kurā pāriet no stingra uz rekomendējošu regulējumu, kā piemēru minot koordinātu sistēmas mēroga izmantošanu karšu sagatavošanā. SIA „Metrum” pārstāve uzsvēra, ka nepieciešama normatīvo aktu integrēšana jeb dabas aizsardzības plāna iekļaušana kopējā Latvijas plānošanas sistēmā, paskaidrojot, ka teritorijas plānojumam kā saistošo noteikumu dokumentam nevajadzētu risināt visus dabas aizsardzības plāna dokumenta jautājumus - katram dokumentam savas uzdevums, taču vērtīgi būtu izmantot pieeju no centralizētas uz lokālu plānošanu un teritorijās ar īpašiem noteikumiem veikt lokālo un tematisko plānošana, tai skaitā dabas aizsardzības plānošanu.
 
Dienas noslēgumā semināra dalībnieki diskutēja par plānošanas sistēmu, tās kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm Latvijā un Norvēģijā, dabas aizsardzības plānu integrēšanu teritorijas plānojumos.
 
Otrajā semināra dienā, 13. februārī, seminārā uzstājās Oppland County reģionālā līmeņa pašvaldības pārstāve Rigmor Myhre, kas dalījās pieredzē par plānošanas sistēmu Norvēģijā, iepazīstināja ar 2008. gadā pieņemto plānošanas un celtniecības aktu (Planning and Building Act), reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas plānošanu un attīstības stratēģijām. R.Myhre arī uzsvēra vietējo pašvaldību lomu un nozīmi teritorijas attīstības plānošanā, sabiedrības iesaisti. Oppland County pārstāve skaidroja zonējuma nozīmību, akcentējot to, ka zonas, kurām nepieciešama īpaša uzmanība, nosaka pašvaldības, norādot ierobežojumus, kas ietekmē zemes izmantošanu kādā konkrētā jomā, kā arī uzsvēra, ka izstrādājot šos dokumentus jāmeklē līdzsvars starp dabas aizsardzību un teritorijas ekonomisko izmantošanu. Pārstāve stāstīja arī par dabas daudzveidības aktu (Nature Diversity Act), kas pieņemts 2009. gadā, un attīstības plānu savvaļas ziemeļbriežu aizsardzībai.
 
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jānis Krūmiņš stāstīja par sadarbību ar pašvaldībām dabas aizsardzības jomā Gaujas nacionālā parka teritorijā un Dabas aizsardzības pārvaldes līdzdalība plānošanas dokumentu izstrādē. J.Krūmiņš skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtos nosacījumus pašvaldību teritorijas plānojumiem, kā arī  minēja gan labās prakses piemērus, gan problēmsituācijas, kuras izdevies atrisināt, pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku vērībai.
 
Par teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi pieredzē dalījās Aizkraukles novada pašvaldības attīstības plānotāja Ilona Kāgane. Viņa stāstīja par Aizkraukles novada stratēģiskajiem mērķiem, kas ietver iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu un ekoloģiski tīru dzīves vidi, kā arī par realizētajiem projektiem un paveiktajiem rezultātiem dabas parka „Daugavas ieleja” sakārtošanā. I.Kāgane dalījās labās prakses pieredzē par Aizkraukles novada teritorijas plānojuma 2013.-2025 gadam izstrādi, veicot dabas parka “Daugavas ieleja” aizsardzības plāna integrēšanu Aizkraukles novada teritorijas plānojumā, akcentēja, ka būtiska ir pašvaldības iniciatīva plānošanas dokumentu vienotā izstrādē.
 
Dalībnieki piedalījās diskusijās par to, cik liela uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzības jautājumiem teritorijas plānojumos pašvaldībās un kādi pasākumi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībai tiek plānoti vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī gan Latvijā, gan Norvēģijā.
 
Pasākuma dalībnieki izteica atzinību par produktīvām diskusijām un pieredzes apmaiņu. Nākamais pieredzes apmaiņas seminārs, kad Latvijas delegāti dosies pieredzes vizītē uz Norvēģiju, plānots šī gada maijā.
 
 
Signe Millere
Projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" vadītāja
 
Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. -  2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekts "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" tiek īstenots, izmantojot EUR 581 735,00 piešķīrumu no Norvēģijas finanšu instrumenta. Norvēģijas līdzfinansētās programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā.









Komentāri
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: