2018
Dabas aizsardzības pārvalde  un biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” 27. maijā plkst. 11.00 aicina uz pasākumu Latvijas simtgades noskaņās, kas veltīts 2018. gada Latvijas ģeovietai  - Raunas Staburagam.

Gada ģeovietas nosaukumu piešķir, lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, to problēmām un rosinātu šo neparasto objektu apzināšanu un izpēti.
Šogad ģeologi īpaši izcēluši Raunas Staburagu.

“Raunas Staburags ir īpašs kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un biedrības “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols.
 
Pasākumā piedalīsies Raunas novada pašvaldības, Latvijas Universitātes, Dabas aizsardzības pārvaldes un biedrības “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” pārstāvji, iecerēts atklāt jauno informācijas stendu, bet speciālisti stāstīs par Raunas Staburagu apkārtnes ģeoloģiju, ainavu un kultūrvēsturi.
 
Plānoti arī ģeoloģiskos procesus skaidrojoši ķīmisko eksperimentu demonstrējumi un n eliels pārgājiens ģeologu pavadībā gar Raunas Staburagu, līdz pamatiežu atsegumiem un kādreizējām kaļķiežu izstrādes vietām.
 
“Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, kas ir ļoti jutīgas pret nobradāšanu. Ģeoloģiskie veidojumi un reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, “ piebilst D. Ozols. Ņemot vērā ģeoloģisko veidojumu līdzību, kā arī to, ka šis ir Latvijas simtgades gads, pasākumā eksperti vēlas pievērst uzmanību Daugavas Staburagam.
 
Pulcēšanās uz pasākumu  Raunas kreisajā krastā, pie noejas kāpnēm. Karte nokļūšanai: https://ej.uz/raunasstaburagu/.
 
Raunas Staburaga kā Latvijas Gada ģeovietas 2018 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvaldeLatvijas Petroglifu centrs un Raunas novada pašvaldība
Iepriekš par gada ģeovietu atzīti arī tādi objekti kā Ketleru atsegumi un Korkuļu ūdensrirējs, kas atrodas Sēlijā.