Publicēts: 18.01.2019.
Sniedzot iespēju ikvienam interesentam uzzināt, kā Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atjaunoja mitrājus trijās nosusināšanas skartās teritorijās Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) ir izveidotas divas īsfilmas – “Skudrupītes otrā elpa” un “Zaļā purva atdzimšana”.
Filmas ir 12 līdz 13 minūšu garas un tās aplūkojamas interneta vietnes http://hydroplan.daba.gov.lv sadaļā “Videomateriāli”. Tās veidojusi filmu studija “ELM Media”.
“Filmas būs interesantas gan nacionālā parka iedzīvotājiem, gan nozares profesionāļiem vai vienkārši dabas draugiem. Tās būs arī vērtīgs palīglīdzeklis skolēnu mācību stundās, aktualizējot gan tematu par mitrājiem, gan plašāk – par klimata pārmaiņām,” skaidro Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
2. februārī visā pasaulē atzīmēs Starptautisko mitrāju dienu, kura šogad veltīta tematam “Mitrāji un klimata pārmaiņas”. “Lai arī katru gadu Dabas aizsardzības pārvalde Mitrāju dienu atzīmē ar īpašām aktivitātēm visā Latvijā, aicinām to svinēt arī lokāli – skolās, interešu pulciņos, jauniešiem stāstot par to, kādēļ mitrāji ir tik būtiski mūsu planētas pastāvēšanai. Šīs īsfilmas Mitrāju dienas kontekstā var lieliski iederēties un papildināt iecerētās aktivitātes,” skaidro A. Širovs.
Īsfilma “Skudrupītes otrā elpa” stāsta par ĶNP teritorijā plūstošās Skudrupītes likteni laiku griežos – par tās iztaisnošanu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un atjaunošanu 2018. gada pavasarī, kad tā savu līkumoto tecējumu atguva 7,5 km garumā.
Filma skaidro, kāda ir dabiskas upes un palieņu zālāju loma, piemēram, plūdu un palu risku mazināšanā, kā arī dabas saglabāšanā – augu daudzveidības nodrošināšanā un putnu dzīves vides veidošanā. Filma informē par veiktajiem izpētes un modelēšanas darbiem pirms upes un palieņu atjaunošanas, kā arī par pašiem atjaunošanas darbiem – upes līkumošanu, meliorācijas sistēmas likvidēšanu un dabiskā ūdens režīma atjaunošanu. Filmā raksturota arī turpmākā palieņu zālāju apsaimniekošana, galvenokārt, veicot teritorijas noganīšanu ar lielajiem zālēdājiem – zirgiem un govīm.
Savukārt īsfilma “Zaļā purva atdzimšana” ir par Zaļo purvu ĶNP, kas viena gadu simta laikā piedzīvo dramatiskas pārmaiņas – 20. gadsimta vidū tas tiek nosusināts kūdras ieguves vajadzībām, savukārt 2018. gada pavasarī – atgūst savu dabisko mitruma līmeni.
Filma stāsta par negatīvajām sekām pēc kūdras ieguves beigšanas un nepieciešamību purvā atgriezt dabisko ūdens līmeni. Filma skaidro, kāds labums sabiedrībai no dabiska purva, atklājot purva nozīmi klimata regulācijā, ūdens režīma stabilizēšanā, kā arī dabas daudzveidības nodrošināšanā, it sevišķi augu un putnu dzīves vides nodrošināšanā. Filmā tiek atspoguļoti Zaļā purva izpētes darbi pirms tā atjaunošanas, kā arī ilustrēti purva atjaunošanas darbi - grāvju aizbēršana un aizsprostu veidošana.
Lai nākotnē saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības, no 2011. līdz 2019. gadam Pārvalde veica detalizētu hidroloģisko izpēti un atjaunoja dabisko ūdens līmeni trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritorijās ĶNP - Zaļajā purvā, Skudrupītes palienē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos. Darbi noslēgušies arī Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.
Papildus hidroloģiskā režīma atjaunošanai, Melnragu pļavu teritorijā izveidots 3,6 km garš ganību žogs, paplašinot Dunduru pļavās esošās ganības. Šajā teritorijā uzceltas arī divas jaunas skatu platformas, kas ĶNP apmeklētājiem palieņu pļavās piedāvā vērot dabas procesus.
Darbi veikti LIFE+ projektā „Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.