Publicēts: 11.09.2019.
Turpinot pagājušajā gadā iesākto darbu “Daru labu dabai ” iniciatīvas ietvaros, Dabas aizsardzības pārvalde 10. septembrī rīkoja talku Stiglovas upes straujteču veidošanai dabas pieminekļa ”Stiglovas atsegumi” teritorijā.
Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, uzrunājot talkas dalībniekus, teica, ka ir divkāršs priekš, jo talka Stiglovas upes krastā notiek otru reizi un tajā piedalās liels pulks pirmās talkas dalībnieku. Pagājušajā gadā sakopts 700 m garš takas posms, kā rezultātā upes tecējums ieguvis dabīgāku tecējumu. Lai sasniegtu iecerēto, darbi jāturpina un šogad klāt nāca vēl 480m garš posms.
Talkas laikā Stiglovas upes gultne un dabas taka tika atbrīvota no sakritušajiem kokiem un sanesumiem. Tie zāģiem tika sazāģēti un sakrauti virs palu līnijas. Talkā piedalījās 19 cilvēku - Dabas aizsardzības pārvaldes, Viļakas novada muzeja darbinieki, Šķilbēnu pagasta iedzīvotāji un biedrības “Latgaļu sāta” pārstāvis. Talkotāju pulkā bija arī saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska, kura stāstīja par aizsargājamiem biotopiem un kopšanas pasākumu nepieciešamību, kā arī uzraudzīja veicamos darbus. Tika atstāti arī daži pārkārušies un upes gultnē iekrituši koki, lai nodrošinātu zivju slēptuves un bioloģisko daudzveidību.
Pēc padarītā darba visi pulcējās pie ugunskura, lai ieturētu kopīgas pusdienas un vienotos par vēl vienu talku - tad gan Stiglovas upe būs attīrīta no koku sanesumiem visā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Stiglovas atsegumi” un priecēs ne tikai ar skaistajiem atsegumiem, bet arī ar upes čalošanu.
Stiglovas atsegumi (Stiglovas grava) ir ģeoloģiskais dabas piemineklis - īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus, kas ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā. Teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienē, Stiglavas (Styglovas) upītes krastos. Stiglava ietek Rikas upītē, bet tā savukārt Kūkovā, kas ir Veļikajas baseina ūdenstece. Stiglavas upes krastos redzamo smilšakmens atsegumu veidošanās meklējama laikos, kad Viļakas novadā viļņojās jūra – pirms aptuveni 375 miljoniem gadu.