Publicēts: 03.04.2020.
Vakar, 2.aprīlī Dabas aizsardzības pārvaldes vadība tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvēm - Elitu Turku, valsts sekretāra vietnieci administratīvajos jautājumos, Aldu Ozolu, valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos un Daigu Vilkasti, Dabas aizsardzības departamenta direktori - , lai apspriestu reorganizācijas norisi, radušos situāciju un rastu kopsaucējus turpmākā procesa konstruktīvai tālākvirzībai.
Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Dabas aizsardzības pārvalde līdz 15.aprīlim veiks savu esošo funkciju un uzdevumu detalizētu izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus par tām funkcijām vai to daļām, kas būtu nododami Valsts vides dienestam, vienlaikus vēršot uzmanību uz iespējamajiem riskiem un ieteikumiem. Šādu pašu uzdevumu – no VVD uz DAP nododamās funkcijas un uzdevumi - noteiktajā termiņā īstenos Valsts vides dienests, lai iestādes, savstarpēji sadarbojoties, varētu izstrādāt vienotu piedāvājumu par vides un dabas aizsardzības jomu efektivizēšanu, novēršot savstarpējo birokrātiju.
Dabas aizsardzības pārvalde turpina darbu pie VARAM 30.03.2020 rīkojuma Nr. 1-2/58 “Par Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam”, ar kuru Pārvaldei uzdots piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas turpmāk pārņemtu tādus Pārvaldes uzdevumus kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole, atļauju izsniegšana, kā arī saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki ir publiski pauduši viedokli, ka pēc noteikto uzdevumu izpildes ir nepieciešama konstruktīva diskusija, iesaistot dabas un vides jomu sociālos partnerus, lai vispusīgi izsvērtu ieguvumus un iespējamos riskus kvalitatīvas apsaimniekošanas un kontroles nodrošināšanai.
Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidota 2002. gadā, bet 2009. gadā to paplašināja, pievienojot Nacionālo parku un rezervātu administrācijas un Pārvalde kļuva par vadošo iestādi dabas aizsardzības jomā, kas patlaban ir atbildīga par tādām jomām kā sugu un biotopu aizsardzība, Nacionālo parku darbības nodrošināšana, dabas izglītība, vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošana, uzraugot dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Pārvaldes atbildības lokā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā visi Latvijas Nacionālie parki un rezervāti – Slīteres Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Gaujas Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts, Moricsalas rezervāts, Teiču dabas rezervāts un Krustkalnu dabas rezervāts.