2020


Lai gan pasaulē ierastā lietu kārtība šopavasar ir izjaukta, dabā viss notiek kā ierasti – pavasaris ir bērnu laiks. Un arī Līgatnes dabas takas nav izņēmums, jo aprīļa sākumā mežacūku ģimenē pasaulē nākuši septiņi strīpaini un ņipri sivēntiņi.
 
Jau trešo reizi jauno vecāku godā ir mežacūku pāris Magone un Ansis. Abi ir uzticīgi viens otram jau vairākus gadus un savu pieķeršanos katru pavasari demonstrē ar veselīgiem un ņipriem pēcnācējiem. Arī šogad pāra mīlestība ir vainagojusies nu jau septiņos mazos rukšķētājos.
 
Mežacūku mazuļi dzimuši 4. aprīlī un nu jau dažu nedēļu vecumā apmeklētājiem nereti redzami draiski rotaļājoties pa iežogojumu, tomēr kā jau visiem mazuļiem, tiem ir nepieciešama arī diendusa, ko tie aizvada pie mammas sāna paslēpušies no citu skatiena.

Mežacūkām mazuļi dzimst aprīlī, maijā un kopš dzimšanas brīža tie ir labi attīstīti un klāti ar svītrotu apmatojumu. Pāris dienas pēc nākšanas pasaulē sivēni jau ir gatavi doties līdzi mātei barības meklējumos, kā arī paši apgūst dažādus pieaugušas meža cūkas ikdienas dzīves paražas.

Pati Magone ir dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēka gādībā. Tā kā jau no bērnības cilvēku Magone uzskata par labu draugu, arī mazuļus neslēpj no Līgatnes dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem.

Savukārt lepnais tētis Ansis, kurš Līgatnes mežos dzīvo jau 11 gadus, ir vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis cūku voljerā. Viņš lepojas ne tikai ar vareno augumu, bet arī ar savām harēma dāmām. Bez abiem sivēnu vecākiem, meža cūku iežogojumā mīt arī Anša vienaudze, vecmeita Grieta. Kopā ar mazajiem sivēniem, Līgatnes dabas takās šobrīd apskatāmas desmit mežacūkas.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību.