Ziņas

2009-12-28
Projekta darba grupa viesos Krievzemē
Novembra sākumā projektā „Atpakaļ dabā” iesaistītie partneri no Gaujas NP fonda, Ķemeru NP administrācijas, Tartu Vides izglītības centra, Polvas – Valgas – Veru reģiona Valsts dabas aizsardzības centra, kā arī Peipsi (Peipusa) pārrobežu sadarbības centra devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Krievijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, lai iepazītu šo teritoriju dabas un kultūrvēsturiskās bagātības, tajās izveidoto tūrisma infrastruktūru un vienlaikus iepazīstinātu kaimiņzemes pārstāvjus ar darbību Igaunijas un Latvijas vides aizsardzības jomā, projektā „Atpakaļ dabā” paveikto un nākotnē plānoto.
 
Eko centrs „Zapovedņiki”
Pieredzes apmaiņas galvenais organizators bija nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 12 gadu pieredzi – Vides izglītības centrs jeb EkoCcentrs „Zapovedņiki” („Заповедники”), kas tulkojumā nozīmē „dabas rezervāti”, ar tā vadītāju Natāliju Daņiļinu un citiem, pieredzējušiem EkoCentra darbiniekiem priekšgalā. Šīs organizācijas galvenais mērķis un uzdevums ir veicināt Krievijas sabiedrības vides apziņu un atbalstīt Krievijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 1996. gadā šī nevalstiskā organizācija kopā Pasaules Dabas fondu ar īstenoja projektu „Sabiedriskais atbalsts Krievijas īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un vides izglītība“, tādējādi pierādot, cik liela ir nozīme šāda centra pastāvēšanai un tā nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. EkoCentrs cieši sadarbojas ar Krievijas Dabas resursu un ekoloģijas ministriju, starptautiskām vides organizācijām, federālā un reģionālā līmeņa īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un vadošajiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) pārvaldības ekspertiem. Centrs koordinē 40 dažādus ĪADT draugu klubus, sabiedriskos centrus, kā arī brīvprātīgā darba veicējus visā plašajā Krievijā. Tāpat centrs piedāvā apmācību programmas un pieredzes apmaiņas braucienus ĪADT vadītājiem, vides izglītotājiem, ekotūrisma menedžeriem, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, vides ekoloģijas un radniecisku nozaru ekspertiem. Visus projekta grupas dalībniekus pārsteidza plašās šīs organizācijas darbības jomas, kā arī milzīgā nedaudzo darbinieku darba spēja, paveicot tik apjomīgu darbu. Vairāk par šīs organizācijas darbību var atrast interneta vietnē http://www.wildnet.ru
 
Kas tas ir – Выхухоль?
Brauciena laikā daudzus sajūsmināja mazais rosīgais dzīvnieciņš Desmana moschata, kas krieviski tiek dēvēts par выхухоль. Diemžēl, latviešu valodā nosaukuma tam nav. Šis dzīvnieciņš mūsdienās ir sastopams diezgan reti (šī suga ir iekļauta Krievijas Federācijas Sarkanajā grāmatā), jo sava vērtīgā kažoka dēļ ir daudzviet izķerts, to apdraud piesārņojums, nelegālo makšķernieku izliktie tīkli, kā arī invazīvās sugas. Lielu daļu savas dzīves šis interesantais dzīvnieciņš pavada ūdenī, rokot alas dīķu vai lēni tekošu straumju krastos. Taču visbiežāk kustonītis dod priekšroku aizaugošiem dīķiem, kuros sastopama kukaiņu un abinieku pārpilnība. Šie neparastie dzīvnieciņi veido nelielas 2 līdz 5 īpatņu grupas un starp viņiem pastāv sarežģīta komunikācijas un sociālā sistēma, kas ir salīdzinoši maz pētīta. Dzīvnieciņš pieder pie kurmju dzimtas, tas ir akls un vidē spēj orientēties tikai pateicoties Eimera orgāniem, kas atrodas garā divnāsu deguna galā, tā pakaļkāju pēdas ir klātas ar peldplēvi, bet aste – plakana, vērsta vertikāli. Dzīvnieka ķermenis ir 18 līdz 21 cm garš, savukārt aste – 17 līdz 20 cm gara, tā svars ir 400 līdz 520 g. Vairāk pr šo neparasto dzīvnieku iespējams izzināt interneta vietnē http://www.arkive.org/russian-desman/desmana-moschata/video-00.html.
 
Nacionālajā parkā „Aļņu sala” („Лосиный остров”)
Projekta darba grupas dalībnieki viesojās arī Krievijas vecākajā nacionālajā parkā ar interesanto nosaukumu ”Aļņu sala”, kur tos laipni uzņēma nacionālā parka vadība un vides izglītības speciālisti. Nacionālais parks izveidots 1983.gadā, tā platība ir 116 kvadrātkilometri, un tas atrodas līdzās Maskavas tuvējiem ciematiem. Šis nacionālais parks ir viena no populārākajām galvaspilsētas iedzīvotāju atpūtas vietām, jo atrodas Maskavas pilsētas ziemeļaustrumos, tikai 8 km attālumā no Kremļa, kā arī trešā daļa parka teritorijas iekļaujas pilsētas administratīvā teritorijā. Nacionālo parku šķērso arī satiksmes maģistrāle, radot ne vienu vien problēmu parkā mītošajiem dzīvniekiem. Kopumā nacionālā parka teritorijā tiek aizsargātas vairāk nekā 40 zīdītāju sugas, kas dzīvo galvenokārt stingras aizsardzības režīma zonās. Tie galvenokārt ir aļņi, brieži, mežacūkas, ūdeles un bebri. Liels uzsvars parkā tiek likts uz aļņu dzīvesveida pētīšanu un populācijas uzlabošanu.
 
Nacionālā parka darbinieki pievērš lielu vērību parka apmeklētājiem un to izglītošanai, Maskavas pilsētas iedzīvotājiem piedāvājot dažādas atpūtas, dabas un kultūrvides izziņas iespējas. Parka teritorijā izveidoti vairāki apmeklētāju centri un muzeji, kā arī bērnu ekoloģiskās izglītības centrs, kas dod ieskatu teritorijas vēsturē un vietējās tradīcijās. Parkā izveidotas vairākas ekoloģiskās takas, tiek organizēti ekoizglītības pasākumi, ekskursijas, nodarbības skolēniem, studentiem, pasniedzējiem utt.
 
Nacionālajā parkā ļoti interesantā veidā tika piedāvāta iespēja iepazīties ar senu Krievijas tradīciju – apmācītu plēsējputnu izmantošanu medībās, kas cariskās Krievijas laikos bijusi tradicionāla aristokrātijas izklaide. Ikviens, kam radās drosme un interese, varēja iejusties dižā putna dresētāja vietā un turēt cimdotajā rokā klijānu.
 
Bagātā Krievzemes kultūrvēsture
Patiesi interesanta un aizraujoša bija viesošanās Krievu sētā. Arī sagaidīšana bija atmiņā paliekoša – krāšņi izšūtā, koši zaļā sarafānā ģērbusies laipnā sētas saimniece ar kokošņiku galvā vedināja ienākt priekštelpā, kur plauktos rindojās dažādi sadzīves priekšmeti un darba rīki – karotes, bļodas, vārpstiņas, lādes, arī garmoška un izšūti dvieļi. Saimniece stāstīja par seno krievu dzimtu, kur sētā vienkopus mituši bērni un bērnubērni, reizēm pat 30 draiskuļi jautrā pulkā. Meitenes darinājušas pūru, jo jau 12 -13 gadu vecumā ciemos sākuši nākt precinieki. Meitas pūram bija jābūt bagātam, jo katram viesim bija jādāvina izšūts dvielis – rušņiks, bet kāzās tika ielūgta visa sādža. Saskatīšanās bieži notika vakarēšanas laikā, kad puisis iecerētajai kā īpašu uzmanības zīmi dāvāja paša gatavotu, grezni izrotātu vārpstiņu. Ja meitene vārpstiņu ar prieku pieņēma, varēja gaidīt preciniekus, tomēr lielākoties izvēle bija vecāku rokās. Dziļāk istabā bija redzama lielā krievu krāsns, gari koka galdi un stūrītis ar svētbildēm, rotāts ar greznu, izšūtu dvieli. Izrādās, ir ticējums, ka pa šādu bagātīgi izšūtu dvieli cilvēka lūgšanai būs vieglāks ceļš pie Dieva.
 
Interesanti, kā senatnē krievu tradicionālajās ieražās tikušas lietotas lellītes. Bijusi īpaša lelle kāzu ieražām, cita tikusi ieslēpta jaunā pāra gultā, ja ilgi nepieteicās bērniņš, tāpat bija arī īpašās zāļu tēju lellītes, ko lietoja slimību ārstēšanai. Tāpat tika apskatīti daudzie greznie patvāri, tējkannas un šķīvji, kā arī neparastā, no vietējā māla darinātā keramika - dzīvnieku, īpaši – aļņu figūriņas.
 
Ugras nacionālajā parkā
Brauciena laikā darba grupa pabija arī Ugras nacionālajā parkā (tā kopējā platība 98 623 ha), kas izveidots 1997. gadā, Kalugas apgabalā, Ugras, Židras un Okas upju ielejās. Šī teritorija ir saņēmusi ari UNESCO biosfēras rezervāta nosaukumu. Tā izveides mērķis ir šim apgabalam raksturīgo ainavu aizsardzība un izmantošana rekreācijai. Tā darbinieku skaits krietni pārsniedz 120. Trešdaļa no tiem strādā tieši kontroles un uzraudzības jomā. Lai gan pārkāpumu joprojām daudz, kopš nacionālā parka nodibināšanas 90. gadu beigās krietni samazinājies malumedniecības un maluzvejniecības gadījumu skaits. Lielu uzmanību te pievērš tūrisma attīstībai un vides izglītībai.
 
Nacionālā parka teritorijā ir sastopamas tādas retas augu un dzīvniekus sugas, kā, piemēram, ezrerrieksts un Desmana moschata (выхухоль), taču sastopamas arī ierastās sugas – tādas, kā alnis, meža cūka, stirna, bebrs un ondatra. Židras upes ielejas applūstošajās palieņu pļavās pavasaros pulcējas neskaitāmi putnu bari, to skaitā dažādi ūdens un bridējputni. Savukārt, upē, tās pietekās un ezeros mitinās daudz dažādu vērtīgu zivju sugu.
 
Nacionālā parka teritorijā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie un arheoloģiskie pieminekļi, piemēram, akmens laikmeta apmetnes, viduslaiku pilskalni, muižas un kurgānu kapenes. Ugras upes ielejā tatāru-mongoļu un poļu-lietuviešu iebrukumu laikā, kā arī Otrā Pasaules kara laikā norisinājušās vērienīgas kaujas. Netālu no Židras atrodas arī vairāki garīgās dzīves centri – „Оптина Пустынь” un „Шамордино” klosteri.
 
Ūdenstūristu vidū ļoti populāri ir laivošanas maršruti pa visām trim upēm – Ugru, Židru un Oku. Nacionālā parka administrācija īsteno daudzveidīgus pasākumus, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus tūrisma pakalpojumu sniegšanā – nakšņošanas vietu nodrošināšanā, kā arī uzņēmējdarbības attīstīšanā tūrisma infrastruktūras izveidē.
 
Brīvdabas muzejs Ugras upes krastos un ekspozīcija par Kazeļskas mežu aizcirtumiem
Liels pārsteigums projekta pārstāvjiem bijis kāds brīvdabas muzejs, kas veidots no koka un zaru skulptūrām Ugras upes krastos. Skulptūras veidojis mākslinieks, gleznotājs D. Polisskijs, piesaistot gan franču māksliniekus, gan ciemata pusaudžus. Kādreizējie pusaudži nu jau izauguši par vīriem un turpina iesākto koka skulptūru veidošanu pēc mākslinieka skicēm, turklāt ar saviem darbiem viesojoties pat Venēcijā un Francijā.
 
Vienā no mežniecībām - Berezičskajā – tika apmeklēta kāda interesanta ekspozīcija par Kazeļskas mežu aizcirtumiem, kas cilvēka paceltas rokas augstumā tika sagatavoti apmēram 200 m platā joslā. Šādā augstumā aizcirstajiem un sagāztajiem kokiem cauri netika ne zirgs, ne cilvēks. Aizcirtumi stiepās kilometriem tālu – aizsardzībai pret no dienvidiem nākošajām klejotāju ordām. Par to tuvošanos ziņoja ar speciālām, augstu uz platformām pakalnos novietotām ugunīm, ko aizdedzināja, ienaidniekam tuvojoties. Beļajevskas mežniecībā jaunieši bija atdarinājuši aizsargsistēmu ieejai pilsētās uz Gžatskas trakta, kas sastāvēja no vairākkārtīgiem aizžogojumiem, grāvjiem, mietu žogiem, nolaižamiem vārtiem un speciāliem svērteņiem, kas krita, atbrīvojot sasaisti – par to visu varēja uzzināt, apskatot arī nelielu vēsturisko ekspozīciju vienā no mežniecības ēkām.
 
Kopumā viesošanās laikā Krievijā projekta darba grupa, pateicoties iespējai iepazīt Krievijas aizsargājamo dabas teritoriju daudzveidību, izzināt šo teritoriju darbinieku ikdienas gaitas, iepazīt vairāku Krievijas nacionālo parku apmeklētāju centru darbību, mājup atgriezās noderīgiem iespaidiem pārpilna un, protams, krievu slavenās sirsnības sasildīta.
 
Iespaidos par Krievzemē piedzīvoto dalījās
Anda Andrušaite, Baiba Līviņa, Indra Čekstere un Meldra Langenfelde (Gaujas NP fonds)
 
Informāciju sagatavoja
Gaujas NP fonda projekta "Atpakaļ dabā" sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva
 









Komentāri
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: