LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ziņas

2011-06-09
Atskats uz Slīteres ceļotāju dienu
4. un 5. jūnijā aizvadītas otrās Slīteres ceļotāju dienas. Dabas draugi – ceļotgribētāji  pagājušās nedēļas nogalē bija mīļi gaidīti Dundagas novadā - Ziemeļkurzemes pussalā starp Baltijas jūru un Rīgas līci. Tās organizēja Dundagas novada dome sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un Dabas aizsardzības pārvaldi.  
 
Citu aktivitāšu starpā, kuras organizēja vietējie tūrisma uzņēmēji  Dundagā, Kolkā un piekrastes lībiešu zvejniekciemos, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti vadīja  vairākas, tikai šajās  dienā pieejamas  ekskursijas pa Slīteres nacionālo parku. Laika apstākļi lutināja visus – gan organizatorus, gan viesus, tāpēc prieks citam par citu bija dubults. Turpmāk – īsumā par to, kā pagāja 4. jūnijs Slīterē.
 
Slīteres kājāmgājēji
Ekspedīcija Zvejniekpļavās zoologa Viļņa Skujas vadībā. 30 dalībnieki
Zvejniekpļavas atrodas Slīteres NP rietumu malā. Ekspedīcijas maršruts šķērsoja pļavu, mežu un Ķikānstrauta vecupes. Tik dažādās dzīvotnēs uziet interesantas dzīvnieku klātbūtnes liecības ekspedīcijas dalībniekiem bija viegli. Lai arī trokšņainai cilvēku grupai nav lielu izredžu sastapt zvērus, šī reize bija izņēmums – prāvs briežu bullis uz īsu brīdi parādījās  ceļiniekiem. Garantētu šīs ekspedīcijas apskates objektu skaitā bija āpšu alas, dzeņu apstrādāts priedes stumbenis, arī  skudrulauvas kāpuru veidotās lamatas nelaimīgajām skudrām. Īpaši bonusi   – vilka kaka un rubeņa ola.
 
Maršruts Augi jūras piekrastē dabas ekspertu Daces Sāmītes un Guntas Gabrānes vadībā. 39 dalībnieki
Maršruta sākuma punkts  Sīkrags ir ciems pie jūras, kurā vēl skatāmas  zvejnieku sētām raksturīgās senās ēkas  un vienīgais ciema mājlops – zirgs. Savukārt, turpat aiz sētām sākas jūrmalas kāpas – mājas sīkstiem, pieticīgiem augiem, pateicoties kuriem baltās jūrmalas smiltis tiek nostiprinātas un nenodara postu zvejniekciemam. Atpazīt un iepazīt savdabīgos augus maršruta dalībniekiem palīdzēja ne tikai zinošās speciālistes, bet arī maršruta lapa „Augi jūras piekrastē” un kabatas formāta noteicējs “Iepazīsim jūras piekrasti” (tapuši ar projekta „Baltijas Zaļā josta” atbalstu) ar kāpu veidošanās un sastopamo augu aprakstiem un bildēm.
 
Ekskursija: Cilvēku darbības zīmes mežā pieredzējušas vides gides Inas Braunas vadībā. Septiņi dalībnieki
Ekskursijas maršruts veda no Slīteres bākas pāri pļavām uz pamestām mājvietām, kuras glabā īpatnējus koku stādījumus, ēku paliekas. Arī senu ceļu pēdas vēl nojaušamas Vecmājupes malā. Ceļotāju grupas dalībniekam pieredzējušam rīkstniekam bija viedoklis par kāda koncentriska akmeņu krāvuma nozīmi. Rīkstnieka darbarīks – svārsts – uzrādīja ļoti lielas āderes klātbūtni, tāpēc radās minējums, ka tur atrodas Slīteres ciema magnētiskais centrs.
 
Ekspedīcija Kolkas dabas daudzveidība: zemes strēle starp ūdeni un uguni entomologa Kristapa Vilka vadībā. 30 dalībnieki
Ekspedīcija veda no Kolkas ciema centra pāri vigām un kangariem līdz Bažu purvam un jūras malai. Izdevās sastapt plēsīgās skudru lauvas, kodīgās smilšvaboles, arī kluso, īpatnējo putnu vakarlēpi. Daļa ceļotāju jau  otro gadu Slīteres ceļotāju dienā bija izvēlējušies doties grūtajā pārgājienā pa Slīteres nacionālā parka mežiem un purviem kopā ar Kristapu.
 
Slīteres velobraucēji
Velomaršruts Pa Mazbānīša pēdām  Andras Ratkevičas vadībā. 22 dalībnieki
Vairākas ģimenes bija izvēlējušās doties no Mazirbes uz Sīkragu pa šaursliežu dzelzceļa stigu, kur vēl līdz pagājušā gadsimta vidum kursēja Mazbānītis maršrutā Stende – Ventspils. Visi kopā lūkojām iztēloties Mazirbi pirms simts gadiem, kad grūti izbraucami zemes ceļi uz iekšzemi jeb „kalnu” veda pa smilšaino kangaru mugurām cauri lielajam Slīteres mežu masīvam, kuru tolaik sauca par Undžavu. Cilvēku un preču satiksme toreiz lielākoties notika pa jūru uz 30km attālo Sāmsalu, arī uz citām ostām. Pēc Pirmā pasaules kara šaipusē palika vācu armijas būvētais šaursliežu dzelzceļš, kuru valsts uzturēja līdz pat 1963. gadam. Šis ceļš vietējos cilvēkus aizveda uz tirgu, skolu, pie radiem, domubiedriem, tā palīdzot Ziemeļkurzemes lībiešiem izrauties no nošķirtības.
 
Atceļā devāmies pa liedagu, izpētot gliemežvākus, nosakot to sugas, iepazīstot brūnaļģi pūsļu fuku, kuras komposts tika  lietots kā mēslojums zvejnieku labības un dārzeņu laukiem.
 
Slīteres dzīvnieku vērotāji
 
Ekskursija Vaides pļavas putni un zvēri ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki
Agrais rīts dabas vērotājiem bija „ražīgs”. Izdevās skatīt vaigā melno stārķi, brūno čaksti, lauku balodis, arī vairākus mazputniņus. Vaides pļavā ganījās briežu govs.
 
Putnu klausīšanās pasākums Putni Zilajos kalnos ornitologa Helmuta Hofmaņa vadībā. Deviņi dalībnieki
Uz Slīteres bākas jumta putnu vērotāji sagaidīja saulrietu, klausoties putnu balsīs un baudot Slīteres mežu un jūras ainavu.
 
Slīteres darbnīcas
Meža skola pie Šlīteres bākas. Vadītājs – Raits Čakstiņš. 50 dalībnieki
Slīteres bākas pagalmā ceļotājdienas vidū bija atvērta Meža skola. Meža skolas skolotājs, vides inspektors Raits Čakstiņš mācīja noteikt briežu un aļņu dzimumu un vecumu pēc to mežā atstātajām spirām un nomestajiem ragiem. Arī koku un krūmu apkodumi liecina par tiem, kuru barība ir priedes, kārkli un citi kokaugi. Turpat līdzās esošajā namiņā bija izstādītas Slīteres putnu bildes un varēja vērot dzīvnieku video, kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.
 
Darbnīca par jūras tematiku Kolkasragā. Vadītāja – Ērika Kļaviņa. 45 dalībnieki
Kolkasragā pie apmeklētāju centra bija uzstādīta zaļa nojume, kurā gan lielie, gan mazie varēja iesaistīties interesantās nodarbēs: izgatavot piespraudi zivtiņas vai putna veidolā, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet īstu jūrnieku mezglu. Ne tikai rokām, arī prātam bija darbs – atminēt krustvārdu mīklu, uzzināt, kā zvejojamās zivis sauc vietējie zvejnieki, izpētīt plakātus, kur izskaidrota dzīve Baltijas jūras rifos un putnu barošanās jūrā ziemā. Arī šeit varēja vērot dzīvnieku video kas filmēts to dabiskajā vidē ar projekta „Baltijas Zaļā josta” finansiālu atbalstu.
 
Šlīteres bāka
Ceļotāju dienās bāku apmeklēja aptuveni 200 cilvēku. Ne tikai skats uz mežiem un jūru bija skatāms no bākas. Katrā bākas stāvā tagad ir pa izstādei. Otrajā – Dundagas bērnu dienas centra "Mājas" bērnu veidotu darbu izstāde „Ziemeļu lietus mežs”, trešajā –  par Baltijas jūras veidošanos pirms 10 000 gadiem un piekrastes augiem un dzīvniekiem mūsdienās; ceturtajā  –  Moricsalas dabas rezervāta vēsture un dabas vērtības, piektajā – stendi ar informāciju par Irbes šauruma bākām.
 
Pērn veiktā ceļotāju anketēšana un šī gada novērojumi apliecina, ka Slīteres ceļotājdienas viesi ir izglītoti cilvēki, kuri izprot  dabas aizsardzības nozīmi, izjūtot atbildību nākošo paaudžu priekšā par Latvijas dabas bagātību saudzēšanu. Uz saredzēšanos citos pasākumos Dundagas novadā šovasar!
 
 
Andra Ratkeviča
Dabas aizsardzības pārvaldes
Kurzemes reģionālās administrācijas
vecākā valsts vides inspektore









Komentāri
Vārds, uzvārds :
Komentārs :
Ievadiet drošības kodu: