Rāznas nacionālā parka (RNP) dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā pētniekiem pie Ežezera izdevies konstatēt reti sastopamo Dežāna melnuli Platydema dejeanii, kuram šī ir pašlaik tālākā zināmā atradne Eiropas ziemeļaustrumos. Izpētes laikā konstatētas arī vairākas citas Latvijā retas un aizsargājamas vaboļu sugas, tostarp Eiropas mērogā aizsargājamā vaboļu suga Mannerheima īsspārnis Oxyporus mannerheimii.
Dežāna melnulis, kas konstatēts jūnijā Piļoru ozolu audzē, Latvijā pirmoreiz konstatēta tikai 2024. gadā Latvijas centrālajā daļā (DabasDati.lv, U.Piterāna atradums). Vabole ir ~ 5-6 mm gara, ovāla, samērā drukna ar izteikti rievotiem segspārniem. Tēviņiem uz pieres starp acīm ir divi izteikti radziņi (mātītēm - nelieli pauguriņi).
Dežāna melnulis ir izplatīts lielā daļā Eirāzijas un sastopams mērenās joslas mežos no Pireneju kalniem līdz pat Klusajam okeānam, taču Eiropas ziemeļdaļā tas parādījies tikai pēdējos gados, tostarp nesen konstatēts Lietuvā. Piļoru ozolu audzes atradne pašlaik ir tālākais zināmais sugas novērojums Eiropas ziemeļaustrumos. Suga ir saistīta ar koksni sadalošām sēnēm un ar nokaltušu lapu koku klātbūtni mežā.
Savukārt Mannerheima īsspārnim, kas jūlijā konstatēts Andrupenes apkārtnē, Un kam Latvijā līdz šim zināmas ~20 atradnes, RNP apkārtnē šī ir pirmā atradne.
Mannerheima īsspārnis ir 7-9 mm gara vabole ar melnu, spīdīgu ķermeni un īsiem segspārniem, kas nenosedz vēdera lielāko daļu. Suga apdzīvo vecus vai dabiskus boreālos mežus. Tās kāpuri attīstās cepurīšu sēnēs, galvenokārt vecos beku dzimtas sēņu augļķermeņos, un barojas ar tiem. Savukārt pieaugušās vaboles pārtiek gan no sēnēm, gan dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem.
RNP dabas aizsardzības plāna izstrādē iesaistītais vaboļu pētnieks Dmitrijs Teļnovs uzsver atradumu nozīmīgumu: “Eiropas mērogā nozīmīgas sugas atrašana Rāznas Nacionālajā parkā liecina par tai svarīgo mežu biotopu un dzīvotnes labo stāvokli šajā teritorijā, bet vienlaikus arī norāda uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju būtisko nozīmi apdraudēto vai reto bezmugurkaulnieku sugu atradņu un populāciju saglabāšanā. Daudzām sugām, jo īpaši šauri specializētajām sugām, dzīvotnes un to nepārtrauktība ir eksistenciāli būtiska. Attiecīgi šo sugu atklāšana ir augstākais novērtējums Rāznas Nacionālajam parkam, kas var nodrošināt tām visus nepieciešamos apstākļus.”
Lauku pētījumi turpināsies līdz 2026. gada oktobra beigām
Reto sugu atradumi veikti RNP jaunā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros. Lai nodrošinātu RNP dabas vērtību saglabāšanu un vienlaikus sabalansētu teritorijas izmantošanu ar iedzīvotāju, zemju īpašnieku un uzņēmēju interesēm, tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns. Tā izstrādi līdz 2027. gada rudenim Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veic Daugavpils Universitāte.
Kopš pavasara RNP norisinās plaši lauku pētījumi, kuros iesaistīti vairāk nekā 20 dažādu nozaru speciālisti. Biologi, botāniķi, ornitologi, hidrologi, ģeologi un citu jomu eksperti pēta aizsargājamās sugas un biotopus, mežu un zālāju dabas vērtības, ezeru, upju un mitrāju stāvokli, ainavu un citus faktorus. Lauku pētījumi turpināsies līdz šī gada oktobra beigām. Iegūtie dati ļaus aktualizēt informāciju par RNP sastopamajām Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un biotopiem, novērtēt to pašreizējo stāvokli un sagatavot priekšlikumus turpmākai aizsardzībai un apsaimniekošanai.
Informācija par plāna izstrādes gaitu tiek publicēta Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē (www.daba.gov.lv) un RNP Facebook kanālā.
RNP ir viena no lielākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, kas aizņem 59 615 ha Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novadu administratīvajās teritorijās. RNP atrodas Latgales sirdī, tajā atrodas vairākas upes (Narūta, Rēzekne, Malta, Balda, Pārtova) un ezeri (Rāznas, Zosnas, Salāja, Ežezers, Ivušku un Bižas ezers). Parka teritorijā sastopamas daudzas aizsargājamas sugas, kultūrvēsturiski objekti un ainavas, kas saglabā Latgales tradīciju un dabas unikalitāti. Dabas aizsardzības plāna izstrādē tiek veikta detalizēta dabas vērtību inventarizācija dabā, lai noskaidrotu aizsargājamo un reti sastopamo biotopu un sugu dzīvotņu stāvokli, tos ietekmējošos faktorus, kā arī nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.
Dabas aizsardzības plāna izstrāde RNP tiek veikta Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Dabas aizsardzības plānu izstrāde bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai rezervātos un nacionālajos parkos” Nr. 2.2.3.3/1/24/I/001 ietvaros.
Daugavpils Universitāte ir viena no vadošajām reģionālajām augstskolām Latvijā, kas apvieno pētniecību, izglītību un inovācijas. Universitāte īsteno plašu studiju programmu klāstu un veic nozīmīgus pētījumus dabaszinātņu, izglītības, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, īpašu uzmanību pievēršot Latgales reģiona attīstībai un vides aizsardzībai. DU ir nodrošinājusi dabas aizsardzības plānu izstrādi vairākām īpaši aizsargājamām dabas lieguma teritorijām - “Klaucānu un Priekulānu ezers”, “Cirīša ezers”, “Liepājas ezers”, “Tosmares ezers”, “Laukezers”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Riežupe”, “Numernes valnis” u.c.
