LAIKS: 22.10.2020. plkst. 13.00
VIETA: Rēzeknes novada pašvaldības ielā zāle, Atbrīvošanas aleja 95A, Rēzekne, arī tiešsaistē (attālināti)
RĪKO: Ilmārs Bodnieks, dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītājs
Dabas parka "Adamovas ezers" dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanas sanāksme
Lai nodrošinātu pasākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai un tiešsaistes pieeju, dalībai sanāksmē jāpiesakās līdz 19. oktobrim, zvanot pa tālruni 27262312 vai rakstot e-pastu uz ilmars.bodnieks@gmail.com. Ar sanāksmes videoprezentāciju un atbildēm uz iesūtītajiem jautājumiem pēc sanāksmes būs iespējams iepazīties tīmekļvietnē http://rezeknesnovads.lv.
Dabas parka, kas atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, izveides mērķis 1977. gadā bija saglabāt īpašo ezeram raksturīgo ainavu un saldūdens biotopus, līdzās esošos bioloģiski vērtīgos zālājus un mežus. Plāna uzdevums ir saskaņot dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības, dabas aizsardzības un citas intereses, lai vienlaikus tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības.
Aicināti iesaistīties plāna izstrādē un piedalīties sanāksmē, lai saņemtu aktuālo informāciju un savlaicīgi paustu konstruktīvu viedokli par turpmāko teritorijas apsaimniekošanu un izmantošanu līdz 2032. gadam!
Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus par turpmāko dabas parka attīstības vīziju aicinu sanāksmes laikā vai rakstiski, adresēt tos plāna izstrādātājam (Ilmārs Bodnieks, Paula Lejiņa iela 16-44, Rīga, LV-1029, ilmars.bodnieks@gmail.com vai tālrunis 27262312).
Jautājumi, kas tiks saņemti līdz 22. oktobrim, tiks atbildēti sanāksmes laikā. Savukārt vēlāk saņemtie jautājumi tiks atbildēti individuāli, sazinoties ar iesniedzēju.
Plāna izstrāde tiek veikta dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda īstenotā projekta ”Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.
LAIKS: 13.10.2020. plkst 16.00
VIETA: Bioloģijas institūts, Miera iela 3, Salaspils
RĪKO: SIA "Dabas eksperti"
Sikspārņu sugas – Eiropas platauša – aizsardzības plāna publiskā apspriešana
Dalībai sanāksmē jāpiesakās līdz 9. oktobrim, rakstot uz e-pastu il.priedniece@gmail.com, lai var plānot dalībnieku skaitu un, gadījumā, ja epidemioloģiskās situācijas dēļ klātienes sanāksme nebūs iespējama, aicināt dalībniekus uz neklātienes sanāksmi kādā no interneta sanāksmju platformām.
Aicinām iepazīties ar Eiropas platauša Barbastella barbastellus sugas aizsardzības plānu un lūdzam sniegt savus komentārus un ierosinājumus par plāna redakciju līdz 9. oktobrim (ieskaitot).
Eiropas platauša Barbastella barbastellus sugas aizsardzības plāns sabiedriskai apspriešanai >>>
Eiropas platausis ir Latvijā reti sastopama un nevienmērīgi izplatīta sikspārņu suga, kas saistīta ar mežu vai parku biotopiem, tomēr sugas ekoloģiskās prasības Latvijā joprojām nav pilnībā noskaidrotas. Eiropas platauša zināmās vasaras mītnes atrodas kokos aiz atlupušas mizas vai, retāk, plaisās. Eiropas platausis Latvijā arī ziemo, taču šobrīd ir zināmas tikai 5-6 ziemošanas mītnes, kurās suga ziemo regulāri.
Visas Latvijā sastopamās sikspārņu sugas ir aizsargājamas. Eiropas platausis ir viena no divām pie mums sastopamajām sikspārņu sugām, kas ir prioritāri aizsargājamas Eiropā un kuru populāciju saglabāšanai veido īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000).
Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā sugas aizsardzības plānu izstrādā SIA „Dabas eksperti” dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros
Ilze Priedniece, 26562163
LAIKS: 09.10.2020. plkst.11.00-14.00
VIETA: LU bioloģijas institūta zāle (2.stāvs), Miera iela 3, Salaspils
RĪKO: Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Sugas aizsardzības plāna putnu sugu grupai “Dzeņi” projekta apspriešanas sanāksme
Plāna projekts un pileikumi pieejami šeit>>>
Jautājumus, komentārus un ieteikumus sūtīt, kā arī pieteikt dalību sanāksmē līdz 2.oktobrim sūtīt uz e-pastu: janis.priednieks@lu.lv.
Jānis Priednieks
29365593
LAIKS: 08.10.2020. plkst.11.00-14.00
VIETA: Latvijas Universitātes "Dabas māja", Jelgavas iela 1, Rīga, 107.auditorija
RĪKO: Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Sugas aizsardzības plāna putnu sugu grupai “Dzeņi” projekta apspriešanas sanāksme
Plāna projekts un pileikumi pieejami šeit>>>
Jautājumus, komentārus un ieteikumus sūtīt, kā arī pieteikt dalību sanāksmē līdz 2.oktobrim sūtīt uz e-pastu: janis.priednieks@lu.lv.
Jānis Priednieks
29365593
Izstrādāts MK noteikumu projekts dabas parka “Ragakāpa” dabas vērtību saglabāšanai
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un rekreācijas vērtības, ir dabas parka “Ragakāpa” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2004.gada 10.augusta noteikumi Nr.702 “Dabas parka "Ragakāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai uzlabotu specifisku biotopu un sugu dzīvotņu saglabāšanu un apsaimniekošanu, kā arī saglabātu teritorijas rekreācijas vērtības, tapušas pilnveidotas tieši dabas parkam “Ragakāpa” paredzētas normas.
Dabas parks “Ragakāpa” ar kopējo platību 150 ha atrodas Jūrmalas pilsētā, Lielupes grīvas kreisajā krastā. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus (mežainas piejūras kāpas, priekškāpas, embrionālās kāpas un viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs, kuriem ir būtiska nozīme piekrastes dabas saglabāšanā un iedzīvotāju atpūtas nodrošināšanā) un veicinātu to dabisku attīstību, kā arī lai saglabātu dabas parkā sastopamo īpaši aizsargājamo sugu (piemēram, pļavas silpurenes, priežu sveķotājkoksngrauža, meža baloža, u.c.) dzīvotnes, kā arī lai sabalansētu dabas parkā esošo dabas vērtību un rekreācijas resursu attīstību, ciktāl tas nav pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem. Dabas parks “Ragakāpa” ir iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. Dabas parka aizsardzības vēsture aizsākās 1962. gadā, kad vienai no augstākajām kāpām Latvijā tika noteikts aizsargājamā ģeoloģiskā objekta statuss “Ragakāpa”, to veido 12 līdz 17 metru augsts asimetrisks smilšu valnis. Kāpa izveidojusies pēc tam, kad Lielupe 1755.‐1757. gadā izlauzusi savu pašreizējo gultni līdz jūrai.
Dabas parka teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt Latvijā vecākās mežaino piejūras kāpu teritorijas bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu un kāpu biotopu strukturālo kvalitāti un nodrošinot bioloģiskai daudzveidībai būtisku augu, putnu, bezmugurkaulnieku un citu sugu dzīvotņu ilglaicību, vienlaikus veicinot dabas tūrisma un rekreācijas iespējas, ciktāl tās nav pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks precizēts funkcionālais zonējums. Dabas parkam tiek saglabātas 3 funkcionālās zonas – neitrālā, dabas parka un dabas lieguma zonas.
Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo meža un piekrastes biotopu, kā ar īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību. Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu dabas parka ainavu, saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī sekmētu bioloģiski vērtīgu mežaudžu veidošanos un aizsardzību . Neitrālā zona izveidota, lai attīstītu tikai publiski pieejamu tūrisma un rekreācijas infrastruktūru, tai skaitā stāvlaukumu.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, noteikumu projekts paredz galvenās cirtes aizliegumu ne tikai dabas lieguma zonā, bet arī dabas parka zonā, jo lielākajā daļa tajā esošo mežaudžu vecums pārsniedz galvenās cirtes pieļaujamo vecumu priežu audzēs (60 gadi), kas noteikts Vispārējos noteikumos, kā arī tajās noteikts īpaši aizsargājamais biotops – Mežainas piejūras kāpas, kurā nav pieļaujams veikt galveno cirti. Noteikumu projektā ir precizēti nosacījumi sanitāro ciršu veikšanai visā dabas parka teritorijā.
Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā >>>
Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Izstrādāts MK noteikumu projekts aizsargājamā ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” meža ainavu un dabas vērtību saglabāšanai
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā meža ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Nīcgaļu meži” paredzētas normas.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” izveidots 2004. gadā Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo mežu, zālāju un ūdeņu biotopu, retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju un to dzīvotņu saglabāšanai. Ainavu apvidus teritorijas ainavas ir novērtētas kā tipiskas līdzenumu mežu ainavas, kuru vērtīgākie elementi ir Nīcgales Lielais akmens, Saušupes palienes pļavas un platlapju meži, ainaviski nozīmīgs ir ceļš uz Nīcgales Lielo akmeni. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Aizsargājamo ainavu apvidus “Nīcgaļu meži” teritorijā ir reģistrēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamie biotopi ar kopējo platību 133,53 ha. Teritorijā reģistrētas 33 īpaši aizsargājamas sugas, septiņas augu sugas, trīs ķērpju sugas, viena sūnu suga, desmit bezmugurkaulinieku sugas un 19 putnu sugas.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir saglabāt tā dabas, ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinot gan neiejaukšanos dabas procesos, gan aktīvi apsaimniekojot zālājus un bioloģiski jaunās mežaudzes, saglabājot un uzlabojot teritorijas biotopu un sugu daudzveidību, saglabājot un uzlabojot ainavas vērtības, kā arī līdzsvarojot dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses un novēršot biotopu fragmentāciju.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt divas funkcionālās zonas – dabas lieguma zonu un ainavu aizsardzības zonu.
Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, zālāju un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu un sekmētu aizsargājamo ainavu apvidus teritorijas bioloģiskās un ainavu daudzveidības saglabāšanos un ainavu estētiskās kvalitātes uzlabošanos.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka veci jaukti platlapju meži ir ainavu apvidus izplatītākais aizsargājamais biotops. Platlapji, jo sevišķi oši, un apses ir nozīmīgi aizsargājamo tauriņu sugu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai. Līdz ar to noteikumu projekts paredz aprobežojumus meža atjaunošanai un kopšanai, lai veicinātu platlapju koku sugu un apses izplatību. Mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir divi hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu. Izpētē tika secināts, ka teritorijā nav vēlama meža dzīvnieku piebarošanas vietu ierīkošana esošajās aizsargājamo augu atradnēs, kā arī aizsargājamos biotopos vai to tuvumā, tādejādi noteikumu projekts paredz, ka dzīvnieku piebarošanas vietu izvietošana iespējama ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju laika posmā no 1. decembra līdz 1. martam vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamos biotopus.
Ikviens interesents ar Noteikumu projektu var iepazīties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā >>>
Aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgaļu meži” teritorijā esošo zemju īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas personā un to apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumi tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ministru kabineta noteikumu „Dabas pieminekļa „Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts
Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija: lejupielādēt >>>
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, tādējādi saglabājot teritorijā dabas un ainaviskās vērtības, ir sagatavots dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un Lēdurgas dendroloģisko stādījumu aizsardzību, kā arī sekmētu teritorijas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanos, tapušas tieši dabas piemineklim “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” paredzētas tiesību normas.
Dabas piemineklis "Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi" atrodas Rietumvidzemē – Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā un ir izveidots 1987. gadā. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir dendroloģiskie stādījumi, kas ietver ~540 kokaugu taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām. Vairākiem no dabas pieminekļa teritorijā sastopamajiem citzemju kokaugu taksoniem šī ir viena no retajām, iespējams, vienīgā augšanas vieta Latvijā. Teritorijā atrodas nozīmīgas sēklas ražojošas introducēto kokaugu audzes, kas dod vērtīgu Ziemeļvidzemes apstākļos aklimatizētu stādu un sēklu materiālu. Dendroloģiskie stādījumi ir vērtīgi arī kā zinātniskās izpētes un mācību objekts.
Dabas pieminekļa vērtības nozīmīgi papildina arī daļēji dabiskās ekosistēmas – meži, zālāji un ūdeņi. Kā dzīvotnes, tie ir nozīmīgi daudzām vietējām augu un dzīvnieku sugām. Dabas pieminekļa teritorijā konstatētas 5 īpaši aizsargājamas augu sugas, 4 īpaši aizsargājamas un 2 retas bezmugurkaulnieku sugas, 9 īpaši aizsargājamas un 3 retas putnu sugas un 4 īpaši aizsargājamas zīdītāju sugas. Dabas pieminekļa teritorijā konstatēts Eiropas Savienībā un Latvijā īpaši aizsargājamais biotops – Mēreni mitras pļavas (biotopa kods 6510). Dabas vērtību veidošanos un saglabāšanos ir sekmējusi teritorijas ekstensīvā apsaimniekošana.
Dabas pieminekļa aizsardzības ilgtermiņa mērķi ir saglabāt un attīstīt citzemju sugu kokaugu kolekciju, kā arī saglabāt un palielināt teritorijas bioloģiskās daudzveidības un ainaviskās vērtības, veicot ekstensīvu teritorijā esošo mežu, zālāju, ūdenstilpju un ūdensteču apsaimniekošanu.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka dabas pieminekļa esošos mežus un līdz ar tiem meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka kailcirte dabas pieminekļa teritorijā ir aizliegta, kā arī noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Dabas pieminekļa teritorijā ar noteikumu projekta 12. punktu tiek noteiktas papildus prasības koku ciršanai 2. pielikumā norādītajās teritorijās (citzemju sugu kokaugu stādījumos, vijīgās efejas dzīvotnēs un kultūrvēsturiski un ekoloģiski nozīmīgās teritorijās), savukārt pārējā teritorijā, kur nav konstatēti citzemju sugu stādījumi, papildus prasības noteikumu projektā netiek noteiktas un koku ciršana veicama atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā un ārpus meža.
Ministru kabineta noteikumu “Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” projekts
- Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija: lejupielādēt >>>
- Normatīvā akta projekts ar pielikumiem. Anotācija - PAPILDINĀTS: lejupielādēt >>>
- Informācija par aizsargājamā ainavu apvidus «Augšzeme» individuālo noteikumu projektu: lejupielādēt >>>
Lai zinātniski pamatoti noteiktu aizsargājamās dabas teritorijas atļauto izmantošanu, tādējādi saglabājot teritorijā ainaviski augstvērtīgu ainavu un esošās dabas vērtības, ir sagatavots aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts.
Patlaban šīs teritorijas izmantošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, taču, lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, tapušas tieši aizsargājamo ainavu apvidum “Augšzeme” paredzētas normas.
Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšzeme” izveidots 1977. gadā ainaviski augstvērtīgas teritorijas aizsardzībai. Viena no galvenajām ainaviskajām un dabas aizsardzības vērtībām ir teritorijā esošie ezeri. Teritorijā ietilpst Augšzemes augstienes lielpauguru masīvs, kā arī vairākas bioloģiski vērtīgas teritorijas. Tā teritorijā ietilpst dabas parki “Svente” un “Medumu ezeraine”, dabas liegumi – “Sventes ezera salas”, “Medumu ezera salas”, “Bardinska ezers”, “Skujines ezers”, aizsargājamā aleja “Medumu aleja”, kā arī aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi - “Medumu parks” un “Jaunsventes parks”. Ainavu apvidus iekļauts Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ilgtermiņa mērķis ir Augšzemes augstienes kultūrainavas un dabas vērtību saglabāšana, vienlaikus nodrošinot aizsardzību Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem, it sevišķi ezeru, mežu un zālāju biotopiem un ar tiem saistītām īpaši aizsargājamām sugām, veicinot to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību un teritorijas apsaimniekošanu, kā arī saskaņotu izmantošanas nosacījumus, līdz ar noteikumu apstiprināšanu tiks izveidots funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts paredz ainavu apvidū noteikt piecas funkcionālās zonas – regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.
Regulējamā režīma zona ietver visus esošos mikroliegumus. Zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu, kā arī meža biotopu aizsardzību.
Dabas lieguma zona ietver esošos dabas liegumus („Sventes ezera salas”, „Medumu ezera salas”, „Bardinska ezers”, „Skujines ezers”), vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz 1 ha, un īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī tos ezerus, kuru krastos konstatēti aizsargājamie biotopi.
Dabas parka zona ietver ainavu apvidū esošos dabas parkus (“Svente”, “Medumu ezeraine”), vērtīgākās ainavu teritorijas, bioloģiski vērtīgos zālājus, vērtīgākos īpaši aizsargājamo mežu biotopus, kuru platības pārsniedz vienu hektāru un kuros atrodas īpaši aizsargājamo putnu sugu atradnes, kā arī no dabas aizsardzības viedokļa vērtīgākos ezerus.
Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Savukārt neitrālā zona ietver apdzīvotas vietas, valsts un pašvaldības nozīmes ceļus.
Veicot izpēti, eksperti secināja, ka ainavu apvidū esošos mežus un meža sugu dzīvotnes negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība – kailciršu veikšana, pārmērīga to izkopšana. Līdz ar to ar noteikumu projekts paredz, ka maksimālā pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri un kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas jāatstāj grupās. Kā vēl viens negatīvs faktors meža sugu dzīvotnēm ir mirušās koksnes izvākšana, tādēļ turpmāk ir paredzēts, ka mirušā koksne ir jāatstāj mežaudzē, ja tās apjoms ir mazāks nekā 20 kubikmetri uz hektāru.