Sezonālie liegumi noteikti ar mērķi sargāt kādu konkrētu sugu (gan augus, gan putnus, gan dzīvniekus) tai vissensitīvākajā attīstības laikā un vietā, kur šīs sugas izplatībai ir vispiemērotākie, vai pat vienīgie piemērotie apstākļi.
Sezonālie liegumi ir terminēti laikā un katrā gadījumā var atšķirties aizliegtās darbības.
No 1. marta līdz vēlam vasaras periodam Babītes ezerā pakāpeniski spēkā ir vairāki sezonas liegumi, kuru mērķis ir nodrošināt ūdensputnu ligzdošanu, migrāciju un spalvu mešanu, būtiski ierobežojot uzturēšanos, pārvietošanos un saimniecisko darbību.
Dabas lieguma zonā ir noteikti trīs sezonas liegumi, kuros noteiktos periodos aizliegta uzturēšanās, pārvietošanās un jebkāda saimnieciskā darbība ezerā, ar atsevišķiem izņēmumiem.
Izņēmums: no 1. jūnija līdz 30. jūnijam atļauta šķērsošana pa īpaši iezīmētu ceļu centrālā sezonas lieguma dienvidu daļā.
Lai gan tā nav sezonāla zona, stingrā režīma zonā ezerā uzturēšanās ir aizliegta gandrīz visu gadu, izņemot:
Sezonas lieguma robežas un apmeklēšanas noteikumi:
1. zona – apmeklēt un makšķerēt atļauts no 1. maija līdz ezera aizsalšanai un ziemas sezonā no ledus uzsalšanas līdz ledus nokušanai, bet ne vēlāk kā līdz 1. martam.
2. zona – apmeklēt un makšķerēt atļauts no 20. jūnija līdz ezera aizsalšanai un ziemas sezonā no ledus uzsalšanas līdz ledus nokušanai, bet ne vēlāk kā līdz 1. martam.
3. zona – apmeklēt un makšķerēt atļauts ziemas sezonā no ledus uzsalšanas līdz ledus nokušanai, bet ne vēlāk kā līdz 1. martam.
Zonu robežu punktu koordinātas noteiktas "Ūdensobjekta "Kaņieris" ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos", publicētas interneta vietnē www.manacope.lv, mobilā lietotnē "Mana Cope", kā arī marķētas dabā ar peldošajām bojām, zīmēm vai citiem uzskates un informatīvajiem tehniskajiem līdzekļiem.
Liegums Kaņiera ezerā noteikts, lai nodrošinātu ūdensputnu netraucētu ligzdošanu, spalvu maiņu un atpūtu migrāciju laikā, dabas lieguma zonā Kaņiera ezerā noteikt sezonas liegumu. Lieguma laikā tiek ierobežota cilvēku piekļuve noteiktām teritorijām, lai nodrošinātu putnu mierīgu vairošanos.
Šajā periodā minētās upju grīvas slēgtas apmeklētājiem – atpūtniekiem, tūristiem, laivotājiem, makšķerniekiem u.c. Tajās nedrīkst nedz atrasties paši, nedz ļaut izskrieties saviem suņiem.
Lieguma zonu kartes:
Lai cilvēki nekļūdīgi saprastu, kur sākas lieguma zona, esam dabā izvietojuši norāžu zīmes, kā arī informatīvos stendus ar teritoriju kartēm.
Liegums noteikts, lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu Sternula albifrons populāciju. Ikgadējie piekrastes putnu monitoringi liecina, ka šobrīd Latvijas teju 500 km garajā jūras piekrastē ligzdo mazāk nekā 100 mazo zīriņu pāru. To skaits diemžēl turpina samazināties, tāpēc Latvijā suga ir kritiski apdraudēta.
Mazie zīriņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs un ligzdošanas laikā ir ļoti jutīgi pret cilvēku, jo īpaši suņu, radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju. Liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta.
Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu, tādēļ pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Savukārt pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi, kas drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ var kļūt par vieglu medījumu suņiem.
Agrāk Irbes grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija.
Ja izdosies atjaunot šo teritoriju pievilcību mazo zīriņu ligzdošanai, tiem līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.
Sezonālais liegums Irbes un Ķikana grīvā tiek noteikts kopš 2022. gada. Pirmajā gadā varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Lai zīriņi atgūtu uzticība šīm teritorijām kā labām ligzdošanas vietām, ir jāpaiet laikam.
Šajā periodā minētās upju grīvas slēgtas apmeklētājiem – atpūtniekiem, tūristiem, laivotājiem, makšķerniekiem u.c. Tajās nedrīkst nedz atrasties paši, nedz ļaut izskrieties saviem suņiem.
Lieguma zonu karte:
Lai cilvēki nekļūdīgi saprastu, kur sākas lieguma zona, esam dabā izvietojuši norāžu zīmes, kā arī informatīvos stendus ar teritoriju kartēm.
Liegums noteikts, lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu Sternula albifrons populāciju. Ikgadējie piekrastes putnu monitoringi liecina, ka šobrīd Latvijas teju 500 km garajā jūras piekrastē ligzdo mazāk nekā 100 mazo zīriņu pāru. To skaits diemžēl turpina samazināties, tāpēc Latvijā suga ir kritiski apdraudēta.
Mazie zīriņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs un ligzdošanas laikā ir ļoti jutīgi pret cilvēku, jo īpaši suņu, radīto traucējumu, kas negatīvi ietekmē perēšanu, mazuļu audzināšanu un sugas populāciju. Liedaga smiltis šiem putniem ir vienīgā mājvieta un ligzdošanas vieta.
Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu, tādēļ pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Savukārt pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi, kas drīz pēc izšķilšanās pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi, tādēļ var kļūt par vieglu medījumu suņiem.
Agrāk Gaujas grīvā fiksēta nozīmīga mazo zīriņu kolonija. Suga šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Taču, līdz ar cilvēku skaita palielināšanos un brīvā vaļā palaistu suņu klātbūtni, putni šo teritoriju ligzdošanai vairs neizvēlas.
Ja izdosies atjaunot šo teritoriju pievilcību mazo zīriņu ligzdošanai, tiem līdzās ligzdos arī citas liedagā mītošās sugas, piemēram, upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata.
Sezonālais liegums Gaujas grīvā tiek noteikts kopš 2022. gada. Pirmajā gadā varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja norobežotās grīvas teritorijas. Lai zīriņi atgūtu uzticība šīm teritorijām kā labām ligzdošanas vietām, ir jāpaiet laikam.
Sezonas liegums
Lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu ligzdošanu, dabas lieguma zonā no 15. marta līdz 1. jūlijam noteikts sezonas liegums.
Saudzējot reto, trauslo un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju, no 1. jūnija līdz 15. augustam Ādažu novada dabas parkā “Piejūra” esošajā Ummja ezerā (ūdenī) noteikts sezonāls cilvēku atrašanās liegums. Dabas aizsardzības pārvalde šajā laikā aicina Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigām un saules peldēm, bet atpūtai uz ūdens un peldēšanai izvēlēties citas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē, piemēram, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas un Lilastes ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, Gaujas krastus vai Rīgas līča pludmali.
Kāpēc izveidots sezonālais liegums?
Ummja ezers ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers visas Latvijas un Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens jeb oligotrofajiem ezeriem, kurā sastopama vienīgā lobēliju dzimtas suga Latvijā – Dortmaņa lobēlija, kas ir īpaši tīru ezeru indikatorsuga. Augs ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā jeb izzūdošo sugu kategorijā. Dortmaņa lobēlijas pārsvarā sastopamas ezera piekrastes seklajā ūdenī, kā rezultātā to audzes var tikt izbradātas, tomēr vislielākais drauds šim trauslajam augam ir ezera ūdens piesārņošana ar organiskās izcelsmes piesārņojumu, kas pārsvarā ūdenstilpēs nonāk tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
Ummis un tā apkaimes teritorija ilgu laiku bijusi sabiedrībai slēgta zona. Cilvēku klātbūtnes un līdz ar to arī piesārņojuma neesamība veicinājusi ūdens dzidrības un retu ūdensaugu saglabāšanos. Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ Dortmaņa lobēlija izzudusi jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros. Savukārt Ummja ezerā pārmērīgās rekreācijas noslodzes dēļ ūdens krāsa jau ir nomainījusies no zilganzaļas uz zaļganu, bet ūdens dzidrība gadsimta laikā samazinājusies no sešiem metriem (1906. gadā) uz trīs metriem (2017. gadā).
Vai liegums tiek noteikts katru gadu?
Kopš 2006. gada ar grozījumiem 2021. gadā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuros punktā 20.11 noteikts aizliegums peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1. jūnija līdz 15. augustam.
DL Sedas purvs ir makšķerēšanas aizliegums no 1.04.-30.06. visā lieguma teritorijā.
Lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu barošanos un atpūtu pēcligzdošanas un migrāciju periodā, dabas parka zonā noteikts sezonas liegums uz laiku no ledus izkušanas līdz 1. jūlijam.
Sezonas liegumā Numernes ezerā ir aizliegts atrasties laivām un uzturēties cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams sezonas lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai.
