Misija – KRUPIS. Izglāb princi!

Kļūsti par brīvprātīgo!

krupis

Dažādu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās.

Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi.

 

Krupītis

Parastais krupis, līdzīgi kā citi abinieki, ir ļoti nozīmīgs barības ķēdes elements. Tas samazina kaitēkļu daudzumu dārzos, bet pats ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļa plēsīgajiem dzīvniekiem, piemēram, sermulim, seskam un āpsim.

Diemžēl dažādu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās. Arī Latvijā abinieki ir nokļuvuši dabas ekspertu uzmanības lokā. Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi.

Lai gan parasti sakām, ka krupīši šķērso ceļu, patiesībā, autoceļi šķērso abinieku vēsturiskos migrācijas ceļus. Krupīši savus migrācijas ceļus nemainīs, tāpēc tiem jāpalīdz droši pārkļūt pāri mūsu radītajam šķērslim.

Parastais krupis ir abinieks. Ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Liela daļa krupju gadu no gada izmanto vienus un tos pašus migrācijas ceļus. Ja šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, ik gadu šajā ceļa posmā dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus.

Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt 40 gadus, kas ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā brūnais lācis vai alnis. Autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.

Krupji migrē ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešama pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Tuvojoties auto, tas instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tā sevi pakļaujot drošai nāvei.

Krupji ir būtisks iztikas avots daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, un arī plēsīgajiem dzīvniekiem kā sermulim, seskam, āpsim, arī zalktim un odzei. Turklāt paši krupji ir būtiski kukaiņu, gliemju un slieku aprites regulētāji. Iztrūkstot šim ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība – izzust augstākas klases sugas.

Kā tu vari palīdzēt un iesaistīties krupju glābšanas misijā?

Aplūko karti ar 41 līdz šim apzināto krupju migrācijas ceļu posmu. Samazini ātrumu šajos ceļu posmos un uz ceļiem, kur pats iepriekš esi manījis abinieku migrāciju, kā arī vietās pie ūdenstilpēm!

Aktīvajā krupju migrācijas periodā tu vari kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju un palīdzēt tiem droši šķērsot ceļu, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Taču drošības apsvērumu dēļ aicinām personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušā pavadībā.

Aicinām iepazīties ar vērtīgu informāciju

 

2023. gada misijā jau ir iesaistījušies 95 dalībnieki, kas monitorēs lielāko daļu no punktiem. 
Aicinām no jauna pieteikties tikai tos brīvprātīgos, kas ir gatavi jau šobrīd uzsākt misiju 5., 6., 7., 21., 22., 23., 26. 28. vai 39. punktā (konkrēto punktu vietas aplūkojamas zemāk esošajā kartē).

Par paveikto krupju glābšanā mudinām ziņot, aizpildot tiešsaites krupju uzskaites protokolu.

Kāds tev no tā būs labums?

  1. Godam nopelnīts dzīvības glābēja tituls un gandarījums!

  2. Motivācija pavasarī vairāk laika pavadīt svaigā gaisā.

  3. Tuvāk iepazīst Latvijas dabu un abiniekus.

  4. Tu būsi parūpējies par sava dārza ražu, jo krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi, kas savukārt nav vēlami tavā dārzā, jo apēd ražu pirms tevis.

  5. Ilgtermiņā tu būsi palīdzējis saglabāt abinieku populāciju, tādējādi neizjaucot dabisko barošanās ķēdi un ļaujot arī nākamajām paaudzēm priecāties par tādu sugu klātbūtni kā zivju gārnis, mazais ērglis, peļu klijāns, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis un citi.

Uzzini vairāk

Krupja pārvietošanās pa ceļu.

 

Kā krupim palīdzēt šķērsot ceļu.

 

Krupja mājas veidošana.

Krupju migrācijas vietu karte
ikona kartes slaidrim

Klikšķiniet uz šādas ikonas kartē kreisajā augšējā stūrī,
lai atvērtu krupju migrācijas vietu saraksta skatu.


Interreg programmas LAT-LIT logo
Kampaņa tiek īstenota ar Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (akronīms – LIVE LAKE, Nr.LLI-449) daļēju atbalstu.
Projekts tiek īstenots Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros no 01.03.2021. – 28.02.2023. Projekta kopējās izmaksas ir 981 750 EUR, projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 834 490 EUR.
Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamu izmantošanu.
Vairāk par projektu var uzzināt programmas tīmekļa vietnē un Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.