Krupītis

Misija – KRUPIS. Izglāb princi!

Dažādu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās.

Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi.

krupis

Parastais krupis, līdzīgi kā citi abinieki, ir ļoti nozīmīgs barības ķēdes elements. Tas samazina kaitēkļu daudzumu dārzos, bet pats ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļa plēsīgajiem dzīvniekiem.

Arī Latvijā abinieki ir nokļuvuši dabas ekspertu uzmanības lokā, jo to skaits samazinās. Parastā krupja izdzīvošanas sekmes samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi – autoceļi.

Parastais krupis ir abinieks, kas dzīvot līdz pat 40 gadiem un ziemu pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās. Pēc pamošanās gadu no gada tas veic vienu un to pašu ceļu uz dzimto ūdenstilpi turpināt sugu. Viņa dzīves laikā apkārtne mainās un cilvēki ir uzbūvējuši autoceļus, no kuriem daļa šķērso abinieku ierastos ceļus. Krupis ieradumus nemaina un pavasarī dodas uz savu dzimto ūdenstilpi pat, ja jāšķērso autoceļš. Tādēļ ik gadu uz autoceļiem dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus. Tieši autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.

Krupji migrē ļoti lēni. Tie nelec, bet rāpo, tādēļ parasta platuma ceļa šķērsošana var aizņemt  pat 15 minūtes. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Redzot tuvojamies auto, krupis instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs. Tādējādi pakļaujot sevi drošai nāvei.

Krupji ir būtisks iztikas avots daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, un arī plēsīgajiem dzīvniekiem kā sermulim, seskam, āpsim, arī zalktim un odzei. Turklāt paši krupji ir būtiski kukaiņu, gliemju un slieku aprites regulētāji. Iztrūkstot krupim kā ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība – izzust augstākas klases sugas.
 

Kā palīdzēt un iesaistīties krupju glābšanas misijā?

Aplūko karti ar 49 līdz šim apzinātiem krupju migrācijas ceļu posmiem. Samazini ātrumu šajos ceļu posmos un uz ceļiem, kur pats iepriekš esi manījis abinieku migrāciju, kā arī pie ūdenstilpēm!

Aktīvajā krupju migrācijas periodā kļūsti par brīvprātīgo krupju glābēju un palīdzi tiem droši šķērsot ceļu, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Tā kā migrācija pārsvarā notiek starp plkst. 21-23 drošības apsvērumu dēļ aicinām personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušo cilvēku pavadībā.

Kļūsti par brīvprātīgo, izglāb princi! - krupju glābēja reģistrācijas anketa.

Pirms došanās glābšanas misijās

2023. gada misijā piedalījās 108 brīvprātīgie, kuri monitorēja lielāko daļu no 49 krupju migrācijas punktiem. Tos vari aplūkot zemāk esošajā kartē.

    Lai nākotnē varētu izvērtēt, kā kopumā klājas Latvijas krupju populācijai, ir būtiski jau no pirmās misijas reizes fiksēt izglābto un bojā gājušo krupju skaitu.

    Pēc krupju glābšanas iesniedz datus, aizpildot tiešsaistes krupju glābšanas uzskaites protokolu.

    Iesniegtie dati palīdzēs dabas ekspertiem apjaust Latvijas krupju populācijas izdzīvošanas sekmes un papildinās sabiedriskā monitoringa devumu. Skaitļi ļaus arī pašam/-ai izprast, cik sekmīga ir bijusi palīdzība vietējās krupju populācijas saglabāšanā.

    Uzzini vairāk

    Krupja pārvietošanās pa ceļu.

     

    Kā krupim palīdzēt šķērsot ceļu.

     

    Krupja mājas veidošana.

    Krupju migrācijas vietu karte
    ikona kartes slaidrim

    Klikšķinot uz šīs ikonas kartes kreisajā augšējā stūrī,
    atvērsies krupju migrācijas vietu saraksts.


    Interreg programmas LAT-LIT logo

    Kampaņa tiek īstenota ar Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (akronīms – LIVE LAKE, Nr.LLI-449) daļēju atbalstu.
    Projekts tiek īstenots Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros no 01.03.2021. – 28.02.2023. Projekta kopējās izmaksas ir 981 750 EUR, projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 834 490 EUR.
    Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamu izmantošanu.
    Vairāk par projektu var uzzināt programmas tīmekļa vietnē un Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.