Misija – KRUPIS. Izglāb princi!

krupis

Dažādu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās.

Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi.

 

Krupītis

Parastais krupis, līdzīgi kā citi abinieki, ir ļoti nozīmīgs barības ķēdes elements. Tas samazina kaitēkļu daudzumu dārzos, bet pats ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļa plēsīgajiem putniem un dzīvniekiem, piemēram, sermulim, seskam un āpsim.

Diemžēl dažādu apstākļu dēļ abinieku skaits visā pasaulē strauji samazinās. Arī Latvijā abinieki ir nokļuvuši dabas ekspertu uzmanības lokā. Parastā krupja izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī cilvēka tieši radītie šķēršļi to izdzīvošanai – autoceļi.

Lai gan parasti sakām, ka krupīši šķērso ceļu, patiesībā, autoceļi šķērso abinieku vēsturiskos migrācijas ceļus. Krupīši savus migrācijas ceļus nemainīs, tāpēc tiem jāpalīdz droši pārkļūt pāri mūsu radītajam šķērslim.

Parastais krupis ir abinieks. Ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Liela daļa krupju gadu no gada izmanto vienus un tos pašus migrācijas ceļus. Ja šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, ik gadu šajā ceļa posmā dzīvību zaudē liels skaits reproduktīvo vecumu sasniegušu dzīvnieku, kuriem nav iespējas radīt pēcnācējus.

Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt 40 gadus, kas ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā brūnais lācis vai alnis. Autoceļi, kas šķērso krupju migrācijas ceļus, dzen tos pāragrā nāvē un būtiski samazina krupju populācijas lielumu.

Krupji migrē ļoti lēni. Lai šķērsotu parasta platuma ielu, krupim var būt nepieciešama pat ceturtdaļstunda. Turklāt, atšķirībā no zīdītājiem un putniem, krupis no automašīnas necenšas izvairīties. Tuvojoties auto, tas instinktīvi sastingst, cerot, ka “uzbrucējs” viņu nepamanīs, tā sevi pakļaujot drošai nāvei.

Krupji ir būtisks iztikas avots daudziem plēsīgajiem putniem, piemēram, zivju gārnim, mazajam ērglim, peļu klijānam, meža pūcei, tādiem plēsīgajiem dzīvniekiem kā sermulim, seskam, āpsim, arī zalktim un odzei. Turklāt paši krupji ir būtiski kukaiņu, gliemju un slieku aprites regulētāji. Iztrūkstot šim ķēdes posmam, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība – izzust augstākas klases sugas.

Kā Tu vari palīdzēt?

Zini kādu ceļa posmu, kuru katru gadu šķērso krupji?

Migrācijas vietu var pieteikt,

Pēc pieteikuma saņemšanas Dabas aizsardzības pārvalde ar Tevi sazināsies, lai precizētu detaļas.

Iepriekš jau atzīmētās migrācijas ceļu vietas var skatīt kartē zemāk.

Nezini vietu, bet vari palīdzēt izplatīt ziņu par krupju vietu pieteikšanu?

Samazini ātrumu uz ceļiem vietās, kur iepriekš esi manījis abinieku migrāciju, vai vietās, kur tuvumā ir ūdenstilpe!

Tavs uzdevums ir nepieļaut tā bojāeju. Tādēļ aktīvajā migrācijas periodā Tu vari to izglābt, pārnesot otrpus ceļam un novietojot drošā vietā, kur tas var turpināt ceļu uz ūdenstilpi.

Krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Taču drošības apsvērumu dēļ,  aicinām personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, glābšanas darbos iesaistīties tikai pieaugušā pavadībā.

 

Pieteikties var

Par paveikto krupju glābšanā var ziņot,

 

Kāds Tev no tā būs labums?

  1. Godam nopelnīts dzīvības glābēja tituls un gandarījums
  2. Motivācija pavasarī vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, iepazīstot jaunus cilvēkus un uzzinot par dabu un abiniekiem.
  3. Tu būsi parūpējies par sava dārza ražu, jo krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi, kas savukārt nav vēlami tavā dārzā, jo apēd ražu pirms tevis.
  4. Ilgtermiņā tu būsi palīdzējis saglabāt abinieku populāciju, tādējādi neizjaucot dabisko barošanās ķēdi un ļaujot arī nākamajām paaudzēm priecāties par tādu sugu klātbūtni kā zivju gārnis, mazais ērglis, peļu klijāns, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis un citi.

Uzzini vairāk. Izpaudies radoši

zils krupis

Lai veicinātu skolēnu izpratni par abinieku būtisko lomu dabas ciklā un pievērstu uzmanību ikgadējai pavasara krupju migrācijai, Dabas aizsardzības pārvalde kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”  rīkoja skolēnu radošo darbu - dzejoļu, stāstu, pasaku, dziesmu, skaņdarbu, gleznu, zīmējumu, video, instalāciju, tekstila, mozaīku, kolāžu, izšuvumu, adījumu – konkursu.

Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt krupis@daba.gov.lv vai zvanīt pa tālruni +371 67800389.

 

 

 

 

Radošo darbu konkursa "Misija - KRUPIS. Izglāb princi!" rezultāti

Iesniegto darbu pārskats

 

 

Misija - KRUPIS. Konkursa laureāti
Krupju migrācijas vietu karte
ikona kartes slaidrim

Klikšķiniet uz šādas ikonas kartē kreisajā augšējā stūrī,
lai atvērtu krupju migrācijas vietu saraksta skatu.


Interreg programmas LAT-LIT logo
Kampaņa tiek īstenota ar Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Ezeru pārvaldība un apsaimniekošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (akronīms – LIVE LAKE, Nr.LLI-449) daļēju atbalstu.
Projekts tiek īstenots Interreg Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros no 01.03.2021. – 28.02.2023. Projekta kopējās izmaksas ir 981 750 EUR, projekta līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 834 490 EUR.
Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamu izmantošanu.
Vairāk par projektu var uzzināt programmas tīmekļa vietnē un Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.