Šogad fokusējamies uz invazīvajām sugām, kas Latvijā:
- nav sastopamas;
- sastopamas reti vai reģionāli
Aicinām pievērst uzmanību un ziņot novērojumus vietnē www.invazivs.lv.
Publicēts: 31.01.2021.
Atjaunināts: 02.05.2025.
Atjaunināts: 02.05.2025.
Ošu smaragdzaļā krāšņvabole (Agrilus planipennis)
Apdzīvo apstādījumus ar ošu ģints kokiem, sastopama mežaudzēs ar parasto osi (Fraxinus excelsior). Ieviešas transportējot invadētus kokmateriālus.
Nozīmīgs kaitēklis – vaboles kāpuru darbība zem mizas nogalina ošus, kā rezultātā iet bojā pat mež-audzes. Koki parasti iet bojā trī līdz četru gadu laikā pēc invāzijas.
Līdz 2024. gadam nav konstatēta Latvijā. Eiropas Savienībā šim kaitēklim noteikts karantīnas statuss.
Amerikas lizihitons (Lysichiton americanus)
Aug auglīgās, mitrās vietās - purvos, mitros mežos, krūmājos un pļavās, gar strautiem, upju un ezeru krastiem, dīķiem u.tml. Savvaļā iesējas no apstādījumiem. Blīvo audžu un lielo lapu noēnojuma dēļ izkonkurē vietējās augu sugas, būtiski mainot gaismas apstākļus un augu sabiedrības struktūru.
Līdz 2024. gadam nav konstatēts Latvijā savvaļā.
Sarkanausu bruņurupucis (Trachemys scripta)
Apdzīvo stāvošus vai lēni tekošus ūdeņus ar dūņainu gultni un bagātīgu veģetāciju. Parazītu un slimību pārnēsātājs, kam ir būtiska ietekme tieši uz vietējo bruņurupuču populācijām, kas ir saistīta ar ātrāku dzimumnobriešanu, augstāku auglību, lielāku maksimālo izmēru un agresīvu uzvedību. Latvijā savvaļā konstatēta vairāk kā 10 atradnēs visā teritorijā. Visticamāk, ka tie ir cilvēku izlaisti īpatņi.
Kanādas zoss (Branta canadensis)
Apdzīvo lēni tekošas upes, ezerus un dīķus.
Migrācijas laikā barojas lauksaimniecības sējumos, mitros un applūdušos zālājos kopā ar citiem zosveidīgajiem. Agresīva pret vietējiem savvaļas putniem, var konkurēt ar tiem par resursiem. Reģistrēti hibrīdi ar dažādām vietējām un svešzemju savvaļas zosīm.
Migrācijas laikā fiksēta visā Latvijā, ir konstatēti atsevišķi ligzdošanas gadījumi.
Ziemeļamerikas jenots (Procyon lotor)
Labi pielāgojas dzīvei dažādos apstākļos, taču priekšroku dod dzīvošanai ūdeņu tuvumā.
Visēdājs, spēj medīt uz sauszemes, ūdenī un kokos, tāpēc jenots ir daudzpusīgāks plēsējs nekā vairums vietējās plēsēju sugas. Pārnēsā 12 dažādus patogēnus un slimības (piemēram, suņu mēri, trakumsērgu), kā arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamus parazītus.
Latvijā savvaļā konstatēts vienu reizi.