Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija, kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi. Lielākām aizsargājamām dabas teritorijām var būt izveidots zonējums, kas pēc atļautajām un aizliegtajām darbībām atbilst kādai no iepriekšminētajām kategorijām. Aizsargājamās dabas teritorijās intensīvi apsaimniekotas vietas (pilsētas, ciemus) un ceļus un to nodalījumu joslas mēdz iekļaut neitrālajā zonā - t.i., platība, kurā nepastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vienlaikus dažādas aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi savstarpēji telpiski var pārklāties - t.i., piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū var atrasties atsevišķi noteikts dabas liegums, kurā savukārt vēl daļā ir noteikts mikroliegums.
ĪADT kopējā platība bez sasvstarpējas pārklāšanās ir 1655,83 tūkst. ha, no kuras lielāko daļu jeb 73% aizņem ĪADT sauszemes pamata teritorijas, savukārt ĪADT jūras pamata teritorijas vien 27 %.
Platības ziņā lielākā ĪADT ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, veidojot 475514 ha jeb 29 % no ĪADT kopējās aizņemtās platības. Tomēr, salīdzinot ar citu kategoriju ĪADT, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam nav noteikti būtiski ierobežojumi, turklāt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija ir viena no tām ĪADT sauszemes pamatteritorijām, kura daļēji atrodas arī jūras akvatorijā. Līdz ar tiek pieņemts, ka pavisam kopā ĪADT veido 18,44% no Latvijas Republikas sauszemes teritorijas (neskaitot visu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritoriju un tās ĪADT sauszemes pamatteritoriju daļas, kas atrodas jūras akvatorijā).
Savukārt 2010. gadā izveidotās 7 aizsargājamās jūras teritorijas aizņem 436 254 ha jeb 15,7 % no Latvijas Republikai piekrītošās jūras teritorijas.
Lai nodrošinātu Eiropas Padomes direktīvas 92/44/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” un Eiropas Padomes Direktīvas 2009/147/EK „Par savvaļas putnu aizsardzību” izpildi, uz esošo ĪADT bāzes ir izveidots Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tīkls, kurā šobrīd ietvertas 333 ĪADT (4 nacionālie parki, 4 dabas rezervāti, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 aizsargājamie ainavu apvidi, 239 dabas liegumi un 37 dabas parki, kā arī 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi).