ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam ir visaptverošs, vērienīgs un ilgtermiņa plāns dabas aizsardzībai un ekosistēmu degradācijas novēršanai. Stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam atjaunot Eiropas bioloģisko daudzveidību, un tajā ir ietvertas konkrētas darbības un saistības.
Tas ir priekšlikums par ES ieguldījumu gaidāmajās starptautiskajās sarunās par globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada. Tā ir Eiropas zaļā kursa pamatelements, un tā atbalstīs arī zaļo atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
KOPSAVILKUMS:
Paziņojums – ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu
KĀDS IR ŠĪS STRATĒĢIJAS MĒRĶIS?
- Tās mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam biodaudzveidība* dabas, cilvēku un klimata interesēs nostātos uz atlabšanas ceļa.
- Lai to panāktu, stratēģijā ir izklāstīta visaptveroša saistību un darbību sistēma, lai novērstu galvenos biodaudzveidības zuduma cēloņus:
- izmaiņas zemes un jūras izmantojumā;
- bioloģisko resursu pārmērīgu izmantošanu;
- klimata pārmaiņas;
- piesārņojumu;
- invazīvas svešzemju sugas.
- Stratēģijā ir arī sniegts plāns Eiropas Savienības (ES) nostājai par pasaules biodaudzveidības satvaru laikam pēc 2020. gada, kas jāpieņem ANO 2021. gada augstākā līmeņa sanāksmē par biodaudzveidību.
- ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam tika pieņemta kopīgi ar ES stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Abas stratēģijas ir izstrādātas tā, lai būtu savstarpēji pastiprinošas, apvienojot dabu, lauksaimniekus, uzņēmumus un patērētājus.
- Stratēģija ir Eiropas zaļā kursa centrālā daļa, un tā virzīs centienus panākt ilgtspējīgu atgūšanos no Covid-19 krīzes.
- Tā arī turpmāk atbalstīs klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās centienus, izmantojot dabā balstītus risinājumus, kas ietekmē un uzglabā oglekli veselīgās ekosistēmās un palīdz dabai un sabiedrībai pielāgoties klimata pārmaiņu neizbēgamajām sekām.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Lai nodrošinātu biodaudzveidības atjaunošanos, stratēģijā ir noteikti vairāki mērķi un saistības, kas vēlākais līdz 2030. gadam jāsasniedz turpmāk minētajās četrās galvenajās jomās.
1. Vienots aizsargājamo teritoriju tīkls
Tīkls:
- juridiski aizsargā vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % jūras teritorijas un integrē ekoloģiskos koridorus kā daļu no Eiropas dabas tīkla;
- stingri aizsargā vismaz 30 % ES aizsargājamās teritorijas, tostarp visus pirmatnējos* un senos mežus*;
- efektīvi pārvalda visas aizsargājamās teritorijas, nosakot skaidrus saglabāšanas mērķus un pasākumus un pienācīgi tos uzraugot.
Līdz 2021. gada beigām Eiropas Komisija kopā ar ES dalībvalstīm izstrādās un vienosies par kritērijiem un norādījumiem attiecībā uz papildu aizsargājamām un stingri aizsargājamām teritorijām.
ES dalībvalstīm līdz 2023. gada beigām būs jāuzrāda ievērojami panākumi juridiskā jaunu aizsargājamo teritoriju noteikšanā un ekoloģisko koridoru integrēšanā.
Komisija līdz 2024. gadam izvērtēs, vai ES veikums ir 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai pietiekams vai arī jārīkojas izlēmīgāk, piemēram, jāpieņem ES tiesībakti.
2. ES Dabas atjaunošanas plāns
Plānā ir iekļautas šādas apņemšanās 2030. gadam:
-
- ierosināt juridiski saistošus ES dabas atjaunošanas mērķus 2021. gadam, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu;
- atjaunot nozīmīgas teritorijas, kurās ir degradētas un ar oglekli bagātas ekosistēmas;
- nodrošināt, ka biotopa un sugas saglabāšanās tendences un stāvoklis nepasliktinās un ka vismaz 30 % sugu un biotopu, kuru stāvoklis patlaban nav labvēlīgs, nonāk labvēlīgā stāvoklī vai uzrāda ļoti pārliecinošu virzību uz to;
- apvērst apputeksnētāju skaita samazināšanās tendenci;
- par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ar tiem saistīto risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu izmantošanu;
- vismaz 25 % lauksaimniecības zemes apsaimniekot bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros un ievērojami palielināt agroekoloģisku metožu izmantojumu;
- sasniegt ievērojamu progresu kontaminētas augsnes teritoriju sanācijā;
- iestādīt trīs miljardus jaunu koku, lai sekmētu biodaudzveidību, vienlaikus pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus;
- vismaz 25 000 km upju atkal padarīt brīvi plūstošas;
- par 50 % samazināt invazīvo svešzemju sugu apdraudēto Sarkanās grāmatas sugu skaitu;
- par 50 % samazināt barības vielu zudumu no mēslošanas līdzekļiem un rezultātā samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu vismaz par 20 %;
- panākt, ka līdz 2021. gada beigām pilsētām, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, ir tālejoši pilsētas zaļināšanas plāni;
- novērst vai līdz minimumam samazināt zvejas un izrakteņu ieguves kaitīgo ietekmi uz jutīgajām sugām un biotopiem;
- izskaust vai līdz sugas atjaunošanos un saglabāšanos pieļaujošam līmenim samazināt jūras sugu piezveju*.
3. Augsne transformatīvām pārmaiņām
Lai nodrošinātu saistību izpildi un veicinātu transformatīvas pārmaiņas, Komisija un ES dalībvalstis veiks turpmāk minētās darbības.
- Izveidos jaunu ES biodaudzveidības pārvaldības satvaru ar īstenošanas pienākumiem un atskaites punktiem, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu atbildību un līdzatbildību par biodaudzveidības saistību izpildi. Satvars arī stiprinās ieinteresēto personu iesaisti un pārskatāmu un līdzdalības pārvaldību. Tas ietvers uzraudzības un izskatīšanas mehānismu. Tas ietvers saskaņotu skaidru indikatoru kopumu, kas ļaus regulāri novērtēt paveikto un vajadzības gadījumā to koriģēt. Komisija 2023. gadā novērtēs šīs pieejas panākumus un apsvērs, vai pārvaldības pieejai vajadzētu būt juridiski saistošai.
- Stiprinās ES vides tiesībaktu īstenošanu un izpildes panākšanu.
- Balstīties uz visu sabiedrību aptverošu pieeju biodaudzveidības aizsardzībā, iesaistīs uzņēmumus, mobilizēs privāto un publisko finansējumu valsts un ES līmenī, veicinās investīcijas videi draudzīgā atveseļošanā un dabā balstītu risinājumu izveidē, kā arī nostiprinās zināšanas, izglītību un prasmes biodaudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai.
4. Vērienīga globāla biodaudzveidības darbakārtība
ES sniegs ieguldījumu šajā darbakārtībā, apņemoties:
- sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem augsta līmeņa koalīcijā biodaudzveidības jautājumos un rādīt piemēru vērienīgam globālam biodaudzveidības satvaram laikposmam pēc 2020. gada;
- izmantot ārējās darbības, lai veicinātu biodaudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, jo īpaši saistībā ar starptautisko okeānu pārvaldību, tirdzniecību, starptautisko sadarbību, kaimiņattiecību politiku un resursu mobilizāciju.
Komisija līdz 2024. gadam šo stratēģiju izskatīs, lai novērtētu paveikto un izlemtu, vai stratēģijas mērķu sasniegšanai vajadzīga kāda turpmāka rīcība.
KONTEKSTS
GALVENIE TERMINI
Biodaudzveidība: dzīvības formu dažādība uz Zemes, ieskaitot gēnus, sugas un ekosistēmas.
Pirmatnējais mežs: neatkarīgi no tā vecuma, mežs, kurā nekad nav tikusi veikta mežistrāde un kurš ir attīstījies caur dabiskiem traucējumiem un dabiskiem procesiem.
Senais mežs: meža daļa, kurā ir izveidojušās struktūras un sugas, kas parasti saistītas ar šāda veida veco pirmatnējo mežu.
Piezveja: nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.
PAMATDOKUMENTS
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam – Atgriezīsim savā dzīvē dabu (COM(2020) 380 final, 20.5.2020.)
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (COM(2020) 381 final, 20.5.2020.)
Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (COM(2011) 244 final, 3.5.2011.)
