Publicēts: 22.10.2020.

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT)

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.

ĪADT Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

LV karte

Kādās kateogorijās iedala Latvijas ĪADT?

Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā ir izveidotas 658 ĪADT (neskaitot aizsargājamos kokus (dižkokus) un aizsargājamos akmeņus (dižakmeņus)), kur katra no tām atbilstoši to izveides un aizsardzības mērķiem atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija.

Līdz 2020. gada 1. janvārim ir apzināti un reģistrēti 10543 dižkoki un 117 dižakmeņi, kā rezultātā dabas pieminekļu kopējais skaits ir būtiski palielinājies (10990).

Nacionālais parks ir plaša teritorija nacionāli nozīmīgu dabas veidojumu, daudzveidīgu biotopu, cilvēka darbības neskartu un maz pārveidotu ainavu, kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai. Tajos notiek zinātniskā izpēte un izglītošanas darbs. Nacionālie parki kalpo arī rekreācijai un tūrismam.

Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija starptautiski nozīmīgu dabisko ekosistēmu un ar tām saistīto kultūras vērtību saglabāšanai. Tajā dabas resursu izmantošana ir saderīga ar dabas aizsardzību jeb balstīta uz ilgtspējības principiem.

Aizsargājamo ainavu apvidus ir teritorija daudzveidīgu ainavu un raksturīgas kultūrvides saglabāšanai, kā arī sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides nodrošināšanai un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanai.

Dabas liegums parasti ir cilvēku maz pārveidota vai dabiska teritorija ar retām vai izzūdošām sugām un biotopiem, kurā nav ievērojama cilvēka darbība vai klātbūtne, un kur dominē dabiskie spēki un procesi.

Dabas rezervāts ir teritorija ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.

Aizsargājamā jūras teritorija veidota bentisko jeb jūras dibena biotopu un sugu saglabāšanai, kā arī migrējošām putnu sugām nozīmīgo barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.

Dižkoki - lieli un veci koki, kam ir kultūrvēstures, izglītojoša vai zinātniska funkcija. Tiem ir liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība, ir labs vides kvalitātes raksturojums. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīvestelpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu u.c. organismiem. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem - apkārtmēru vai augstumu. Kādi ir noteicošie lielumi ciparos un kā pareizi noteikt koka apkārtmēru, var uzzināt Sameklē savu dižkoku! vai infografikā Dižošanās LV100!

Dižkokam ir aizsargājama koka statuss neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav uzstādīta plāksnīte ar ozollapas attēlu.

Uz 2020. gada 1. janvāri ir apzināti un reģistrēti 10543 dižkoki.

Atbilstoši 2001.gada 20.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.131 „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem " Latvijā par dabas pieminekļiem – dendroloģiskajiem stādījumiem noteiktas 89 mākslīgi veidotas teritorijas, kas pārstāv dendroloģiskās un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības izglītošanai, atpūtai un audzināšanai.

Šī dabas pieminekļu grupa ietver pamatiežu atsegumus, alas, avotus, ūdenskritumus, atsevišķas reljefa formas, dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru), kā arī citus ģeoloģiski nozīmīgus veidojumus.

Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu.

Plašāka informācija par mikroliegumiem sadaļā Mikroliegumi >>>

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir apņēmušās izveidot kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000. Kopš 2004. gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla.

Plašāka informācija par Natura 2000 teritorijām sadaļā Natura 2000 >>>

Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas.

Plašāka informācija sadaļā RAMSAR mitrāji >>>