Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Riežupes senlejā.
Dabas piemineklis izveidots Pļaviņu svītas dolomītu un (mazākā skaitā) Amatas svītas nogulumu atsegumu, kā arī vairāku ūdenskritumu, straujteču un ainaviska Riežupes senlejas posma saglabāšanai.
Teritorijā ir divi lielāki ūdenskritumi un viena ūdenskritumu kaskāde (Trejrumbiņa) uz neliela strautiņa. Atsegumu joslas kopgarums meandrējošajā Riežupes ielejā ir 1,7 km, maksimālais atsegumu augstums ir 5 m.
Nozīmīgākie ģeoloģiskie veidojumi dabas pieminekļa teritorijā ir šādi:
- Dolomīta atsegums, domājams, pamesta karjera siena Riežupes labajā krastā 20-30 m no upes, tūlīt lejpus tilta pie Rumbeniekiem ar augstumu 2 m un garumu 70 m. Griezuma apakšdaļā ir neizturīgs dolomīts 50 cm biezumā, bet augstāk līdz novērojamajai griezuma augšdaļai izturīgs, kavernozs dolomīts;
- 100 m zemāk, Riežupes kreisajā krastā ir 2-5 m augsts sīkplātņainu dolomītmerģeļu (griezuma apakšā) un vidējplātņainu dolomītu (griezuma augšā) atsegums. Dolomītmerģeļos uz slāņu virsmām ir ļoti daudz augu atlieku, tāpēc šis objekts ir interesants no paleontoloģijas viedokļa;
- 350 m lejpus Rumbenieku tilta ir Riežupes ūdenskritums. Tā kāples ir izveidojusies pār vidējplātņainiem dolomītiem, kuri augšējos kāples 50 cm ir izturīgi, bet zemāk neizturīgi. Kavernu dolomītos nav. Kāples augstums ir aptuveni 1,2 m, bet pats ūdenskritums 14.07.2015. bija 0,65 m augsts. Kāples platums, mērot pa tās kontūru, ir 21 m un tai ir ieliekta forma, bet taisnā līnijā pāri upei ūdenskrituma platums ir 13 m;
- Noplūdušā un aizaugušā atsegumā, nedaudz augšpus Trejrumbiņas, Riežupes kreisajā krastā ir redzama augšējā devona Amatas un Pļaviņu svītas kontaktzona. Amatas svītas nogulumi (0,7 m) - necementēti smilšakmeņi, zili māli un smilšakmeņi ar kalcīta cementu, bet Pļaviņu svītas nogulumi (2 m) - apakšā 0,6 m biezumā māli un dolomītmerģeļi, bet augstāk sīk- līdz vidējplātņaini dolomīti;
- Trejrumbiņa ir unikāla pat Latvijas mērogā – trīs ūdenskritumu kaskāde pār Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonu, strautiņā, kas ietek Riežupē tās kreisajā krastā, aptuveni 300 m no Mežvaldes apdzīvotās vietas austrumu malas. Lejējā ūdenskrituma kāple plūst pār 0,2 m biezu, ar kalcītu cementētu smilšakmens plātni. Šī ūdenskrituma platums ir 6 m, bet augstums 1,7 m. Kāples lielākā lejasdaļa ir Amatas svītas vāji cementētajos smilšakmeņos izveidojusies, līdz 3 m dziļa niša;
- Vidējais ūdenskritums ir kāple, kas plūst pār Pļaviņu svītas vidējplātņainiem (plātņu biezums 5-15 cm) dolomītiem. Ūdenskrituma platums ir 1,2 m, bet augstums 0,9 m. Strautiņa kreisajā krastā, pie ūdenskrituma ir līdz 2 m augsts dolomīta atsegums;
- Augšējais ūdenskritums ir visnecilākais – kāple Pļaviņu svītas sīki un nevienmērīgi plātņainos dolomītos. Tās platums ir 0,8, bet augstums – 0,6 m;
- Lejpus Trejrumbiņas Riežupes, kreisajā krastā seko vēl viens Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zonas atsegums. Griezuma apakšdaļā ir Amatas svītas smilšakmeņi ar kalcīta cementu - gan izkliedētu, gan lielas plātnes veidā; augšdaļā - Pļaviņu svītas mālainie nogulumi. Atsegums stipri aizaudzis un aizbiris;
- Vēl viens iespaidīgs ūdenskritums (gan mazāks nekā „galvenais” Riežupes ūdenskritums) un pie tā esoši dolomīta atsegumi atrodas 350 m augšpus Rumbenieku tilta. Ūdenskritums, lielākoties, ir vērsts ieslīpi pāri Riežupei, tas izveidojies pār vidējplātņainiem Pļaviņu svītas dolomītiem. Ūdenskritumam ir 2 kāples un to kopējais augstums ir 0,5 m, bet ūdens krīt no 0,3 m augstuma. Ūdenskrituma kāples platums ir 12 m. Pie šī ūdenskrituma Riežupes kreisajā krastā ir dolomīta atsegums ar platumu 10 m un augstumu 1,5 m. Lejā pa straumi, Riežupes labajā krastā, ir vēl viens mazāks dolomīta atsegums.
Dominējošie ģeoloģiskie veidojumi šajā dabas piemineklī ir Pļaviņu svītas dolomītu atsegumi. Vietām atsegumos ir Amatas un Pļaviņu svītas kontakta zona. Vienā no atsegumiem dolomītmerģeļos ir daudz augu atlieku, kas padara to par interesantu paleontoloģiskiem pētījumiem. Amatas svītas nogulumos ir karbonātu cementa cietie ieslēgumi. Pļaviņu svītas dolomīti ir plātņaini, pārsvarā samērā viendabīgi.
Amatas svītas nogulumi ir veidojušies plūdmaiņu ietekmēta estuāra ietekmē. Devona Pļaviņu laikposmā karbonātiskās nogulas tagadējā atseguma apkārtnē uzkrājās seklā jūrā ar normālam tuvu ūdens sāļumu.
Seklā, krāčainā Riežupīte ar ūdenskritumiem un atsegumiem tās krastos ir ļoti ainaviska.
Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi: smilšakmens atsegumi (8220), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210), upju straujteces un dabiski upju posmi (3260
