Publicēts: 07.12.2020.

Invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu, ekonomiku un pat cilvēku veselību. Tās ir otrs galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis pēc biotopu izmaiņām.

Adatainais dzeloņgurķis (Echinocystis lobata). Foto: Andris Soms

Kas sugu padara par "invazīvu"?

Invazīva suga var būt jebkura veida dzīvs organisms – augs, kukainis, zivs, sēne, baktērija vai pat organisma sēklas.  Birku “invazīvs” parasti piešķir tām svešzemju sugām, kuras, nonākot jaunās dzīves vietās, var sākt

  • strauji vairoties;
  • agresīvi izplatīties;
  • nomākt vietējās sugas un apdraudēt ekosistēmas;
  • var nodarīt kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem.

Kā izplatās invazīvās sugas

Invazīvās sugas galvenokārt izplatās cilvēka darbības dēļ, bieži vien neapzināti. Mūsdienu pasaulē cilvēki spēj ļoti ātri apceļot pasauli un mēs varam ļoti ātri pārvietot preces no vienas pasaules malas uz citu. Bieži šajos ceļojumos mums līdzi dodas arī nelūgtas sugas. Kuģi balasta ūdenī var pārvadāt ūdens organismus. Kukaiņi var pārvietoties ar transportēšanas koka paletēm, augu, augļu un dārzeņu sūtījumiem. Augu sēklas var pielipt pie mūsu apaviem vai auto riepām. Tomēr lielāko daļu no invazīvajām sugām mēs esam ieveduši paši, nezinot un nenojaušot, ka ceļojuma piemiņa-eksotiskais augs vai mīlīgais mājdzīvnieks laika gaitā varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem,izkļūt savvaļā un sākt nekontrolēti izplatīties. Dažreiz par invazīvām sugām var kļūt tīši vai nejauši izlaisti dzīvnieki. Piemēram, jenotsuns, Amerikas signālvēzis, sarkanausu bruņurupucis.

Taču savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, nokrišņu daudzuma un intensitātes izmaiņas ļauj dažām dzīvo organismu sugām pārvietoties uz jaunām teritorijām.

Draudi vietējām sugām

Invazīvas sugas daudzējādā ziņā nodara kaitējumu vietējai florai un faunai. Draudi var būt gan tieši, gan pastarpināti.

Ja ekosistēmā nonāk jauna suga, tai var nebūt dabisku ienaidnieku vai regulējošo faktoru. Tad tā var ātri vairoties un pārņemt plašas teritorijas. Vietējiem savvaļas augiem vai dzīvniekiem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai izveidotos aizsardzība pret iebrucēju. Tāpēc tie nespēj konkurēt ar strauji ienākušo sugu cīņā par pārtikas resursiem un dzīves platībām. Vēl viena nepatīkama lieta var būt slimību pārnēsāšana, kas apdraud vietējo augu vai dzīvnieku veselību un dzīvību.

Invazīvo sugu netiešie draudi var izpausties kā izmaiņas ekosistēmas barības tīklā, iznīcinot vai aizstājot vietējos barības vielu avotus. Invazīvas sugas var mainīt arī sugu līdzsvaru un ietekmēt ekosistēmu stāvokli. Piemēram, puķu sprigane mitrās upju un ezeru piekrastēs veido lielas un blīvas audzes, kur vairums vietējo augu iznīkst. Ar laiku šādās vietās aktivizējas krastu noskalošanās procesi, jo vairs nav to augu, kuri ar savām saknēm stabilizēja krastus. Mežos izveidojušās puķu sprigaņu audzes pārmāc jaunos kokus un palēnina meža atjaunošanos.

 

    Tīmekļvietne >> Invazīvo sugu pārvaldnieks

    Sugu datu lapas, izplatības kartes un iespēja tiešsaistē iesniegt novērojumu anketas
    Skatīt vairāk

    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību minēto, liela daļa invazīvo sugu Eiropas Savienībā tiek introducētas neapzināti. Tāpēc izplatības ceļu radītā riska preventīva samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar invazīvajām sugām. 

    Rīcības plāns invazīvo dzīvnieku sugu prioritārajam izplatības ceļam “Izbēgšana no turēšanas vietām” (2022)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (turpmāk - Regula Nr. 1143/2014) 7. pantā noteiktas aizliegtās darbības ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, tai skaitā apzināta turēšana un audzēšana. Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. panta 1. punktu, uzraudzības iestādei iespējams piemērot atkāpi no 7. pantā uzskaitītajiem aizliegumiem. Regulas Nr. 1143/2014 8. panta 7. punktā noteikts, ka attiecībā uz visām atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis dara publiski pieejamu internetā informāciju par atļaujām.

    Invazīvo sugu reģistrs (23.05.2025.)


    Portālā „European Network on Invasive Alien Species (NOBANIS)” pieejama informācija par invazīvajām sugām 19 Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Pieejams sugu meklētājs, sugu izplatības kartes, invazivitātes novērtējums un cita informācija par interesējošām sugām. Iespējams ģenerēt grafiskus pārskatus, piemēram, par konkrētas valsts invazīvo sugu skaitu, izmaiņām laika gaitā, sugu ienākšanas veidiem un invadētajiem biotopiem.

    Vairāk par šo datu bāzi var uzzināt, apmeklējot interneta vietni www.nobanis.org

    Invazīvo svešzemju sugu monitoringa dati >>>

    Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridi) (2016)

    Anguillicola crassus (2016)

    Dirofilaria repens (2016)

    Pontogammarus robustoides (2016)

    Paramysis lacustris (2016)

    Limnomysis benedeni (2016)

    Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) pēdējos gados saņem regulārus ziņojumus un sūdzības no dažādiem Latvijas reģioniem par dabiskos biotopus, kultūraugus un mājdzīvnieku veselību apdraudošo Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris. Gliemeži bieži tiek konstatēti lielā skaitā un nodara ievērojamus postījumus, jo īpaši dārzu īpašniekiem.

    Zinātnieki aprēķinājuši, ka suga masveidā dārzos un citās vietās var nest zaudējumus un iznīcināt pat pusi ražas, noēdot kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus u.c. augus.

    Suga Latvijas teritorijā ir sastopama kopš 2009. gada. Līdz 2025. gada 15. jūlijam iedzīvotāji par sugas sastopamību ziņojuši 1 223 reizes, visvairāk ziņojumi saņemti par Latvijas centrālo daļu.

    Spānijas kailgliemezis ir ierindots Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Lai gan no zinātniskā viedokļa arī Latvijā suga klasificējama kā invazīva, šobrīd Spānijas kailgliemezis nav oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādē ir normatīvais regulējums, izvērtējot šīs sugas iekļaušanu vietējo invazīvo sugu sarakstā un mehānismu ieviešanai, lai būtu iespējams vērsties pret tiem īpašumu apsaimniekotājiem, kas neveic invazīvās sugas ierobežojošus pasākumus.

    Latvijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža izdētās olas vai paši gliemji. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās visu invadēto teritoriju īpašniekiem tūdaļ. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim, ir jāpanāk, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas.

    Tādēļ pārvalde aicina:

    1. ikvienu iedzīvotāju iepazīties ar informāciju par Spānijas kailgliemeža ietekmi un rīcību tā izplatības ierobežošanā vietnē www.invazivs.lv, kā arī izdevumu “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes,
    2. ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm pārvaldes tīmekļvietnē www.invazivs.lv.

    Svarīgākie soļi, lai ierobežotu šo gliemežu izplatību:

    1. pirms uzsākt kailgliemežu ierobežošanu, ir jāatceras, ka šo sugu nav iespējams iznīcināt pilnībā plašās un dabiskās teritorijās. Tos var ierobežot, tikai samazinot kailgliemežu skaitu. Ir jārēķinās, ka kailgliemežu ierobežošana ir darbietilpīgs process, kas ir jāveic katru gadu, sākot no agra pavasara, sākoties gliemju aktivitātei, un jāturpina līdz pat vēlam rudenim,
    2. efektīvākam rezultātam ieteicams kombinēt dažādas ierobežošanas metodes,
    3. dzīvus kailgliemežus nevar izmest konteineros, jo tie atrāpos atpakaļ,
    4. ļoti svarīgi ir savāktos kailgliemežus uz diennakti ievietot slēgtā traukā ar sālsūdeni, 1 % vara sulfāta šķīdumu,
    5. rūpīgi pārdomāt un pārbaudīt jaunu, īpaši podoto stādu, komposta iegādi, lai nejauši neatvestu Spānijas kailgliemeža oliņas vai pašus gliemjus,
    6. ja nopirktā puķupodā vai dobē tiek atklātas kailgliemežu olas (2 mm lielumā, caurspīdīgas vai bālas), tās visas jāsaspiež vai jāievieto noslēgtā traukā, kā minēts augstāk,
    7. regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle, jo tieši aizaugušas teritorijas ir tās, kuras vislabāk patīk šai sugai, jo tur visu laiku ir vēss un mitrs. Nopļautā zāle ir jākompostē slēgtās tvertnēs. Diemžēl tikai ar zāles pļaušanu gliemju skaita samazināšana nenotiks,
    8. dabiskajās teritorijās kailgliemeži nonāk ar augu atliekām no dārza. Tāpēc būtiskākais preventīvais pasākums ir panākt, lai augu atliekas netiek izmestas krūmos, mežos, pie ūdenstilpēm vai citās vietās. Tāpat jāuzmanās, lai netiktu transportēta augsne no vietām, kur satopami kailgliemeži;
    9. pēc izskaušanas darbu veikšanas rūpīgi jānotīra darba rīki, apavi un jānomazgā rokas, lai olas vai paši gliemji nejauši netiktu izplatīti uz citām vietām.

     

    Visas izskaušanas metodes ir aprakstītas tīmekļvietnē www.invazivs.lv. pie katras invazīvās sugas. Mudinām iepazīties ar šiem aprakstiem, metodes kombinēt, kā arī efektīgākai apkarošanai izvēlētās metodes īstenot kopā ar apkārtējo zemju īpašniekiem.