Kādēļ izstrādāti dabas parka „Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi?
Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka „Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai noteiktu teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz dabas parka “Vecumu meži” dabas aizsardzības plānā1 iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi) prasības.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopu, un ar tiem saistīto īpaši aizsargājamo sugu, tai skaitā apdraudēto putnu sugu un to dzīvotņu aizsardzību DP atbilstoši dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā sagatavotajiem priekšlikumiem. Jaunā normatīvā regulējuma mērķis ir noteikt DP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī pēc iespējas samazināt administratīvo slogu.
Detalizētu informāciju par tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamību var iepazīties Noteikumu projekta anotācijā.
Kādas ir būtiskākās sagaidāmās izmaiņas?
Tiesību aktu projekts precizē DP regulējumu, ņemot vērā aktuālo teritorijas novērtējumu un dabas vērtību inventarizāciju, kas veikta dabas aizsardzības plāna2 izstrādes laikā, kad tika apkopoti un iegūti jauni dati par dabas vērtībām un to ietekmējošiem faktoriem augstākā detalizācijā. Ir pārskatīts funkcionālais zonējums un aizsardzības prasības, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā dabas vērtību aizsardzība, vienlaikus samazinot administratīvo slogu.
Tiek noteiktas četras funkcionālās zonas iepriekšējo trīs vietā, paredzot noteikt Neitrālo zonu. Visā dabas parka teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Šajā zonā iekļautas zemes vienības, kas ir nepieciešamas Latvijas valsts robežas joslas uzturēšanai un apsaimniekošanai un tajā nav spēkā visā dabas parkā noteiktie aprobežojumi.
Noteikumu projekts neparedz lielāku slogu iedzīvotājiem, fiziskām vai juridiskām personām, vai pašvaldībai, tai pat laikā sniedz detālāku skaidrību par atļautām un aizliegtām prasībām, kuras tika izstrādātas, kā arī publiski apspriestas dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros.
Kā varu iesniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektam?
Ja jums ir konkrēti ierosinājumi, jautājumi vai komentāri par noteikumu projektu vai likumprojektu, rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt tiesību aktu projektu portālā TAPIS vai rakstot uz pasts@varam.gov.lv, norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un sūtot iesniegumu ar norādi “Dabas parka „Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumu izmaiņu sabiedriskā apspriešana”.
Vai varēšu saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežumiem?
Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi - 52 euro/ha par kailcirtes aizliegumu, 145 euro/ha par galvenās cirtes aizliegumu, 196 euro/ha – par mežsaimnieciskās darbības, galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu).
Sīkāks skaidrojums par kompensācijām pieejams Pārvaldes sagatavotajā Infografikā.
Arī lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - bioloģiski vērtīgos zālājos ir pieejami atbalsta maksājumi par to atbilstošu apsaimniekošanu sākot no 96 euro/ha par 1.klases zālāju līdz 338 euro/ha 4.klasei. Ar plašāku informāciju var iepazīties Lauku atbalsta dienesta sagatavotajā platību maksājumu rokasgrāmatā.
Kā es varu uzzināt vai manā īpašumā ir bioloģiski vērtīgs zālājs un kāda klase tam ir piešķirta?
Lai to uzzinātu, aicinām izmantot Lauku atbalsta dienesta lauku bloku karti, kur iespējams identificēt zālāja ražības klasi https://karte.lad.gov.lv/. Ievadot konkrēto kadastra numuru un nospiežot “Meklēt”, izgaismojas konkrētais kadastrs, kurā ar sarkanu strīpojumu iezīmēts bioloģiski vērtīgais zālājs.
Kur varu uzzināt sīkāk par gaidāmajām izmaiņām un iztaujāt speciālistus par mani interesējošajiem jautājumiem?
Iepazīties ar plānotajām izmaiņām var tiesību aktu projektu portālā https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/050689ce-185d-4608-9cfd-e2c0f6170424 (Projekta ID 24-TA-325)
Jautājumu gadījumā par Noteikumu projektu aicinām zvanīt uz Dabas aizsardzības pārvaldes konsultatīvo tālruni: +371 25708138 darba dienās no 10.00 līdz 16.00 vai rakstiski sūtot jautājumus uz pasts@daba.gov.lv. Raitākai sarunas gaitai aicinām pirms zvana sagatavot informāciju par savu nekustamo īpašumu un īpašuma zemes vienības kadastra apzīmējumu!
Informāciju par Noteikumu projekta virzību zemes īpašnieki var uzzināt VARAM Dabas aizsardzības departamentā Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, elektroniski un telefoniski sazinoties ar Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vecāko referenti Daci Brišku – dace.briska@varam.gov.lv, tel. +371 67026424 vai pasts@varam.gov.lv.
Noteikumu projekta klātienes informatīva sanāksme notiks 2025.gada 10. jūnijā plkst. 15.00 Viļakas Kultūras namā. Adrese - Pils iela 13, Viļaka, Balvu novads, kur VARAM un Pārvaldes pārstāvji informēs par paredzētājām izmaiņām DP
Kādi aprobežojumi ir ietverti noteikumu projektā visā dabas parka teritorijā?
Dabas parka teritorijā aizliegts:
- lai samazinātu dzīvnieku bojāeju - mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
- pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, tai skaitā medību saimniecību uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu darbu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Minētajos gadījumos, kad atļauta pārvietošanās, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;
- bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos zālāju biotopus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem), izņemot gadījumu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
- pārveidot reljefu un iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi un derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu atradnē "Badnova" un "Šlepkine";
- lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;
- izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
- ierīkot atkritumu poligonus un izgāztuves;
- bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus;
- audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;
- būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;
- uzstādīt vēja elektrostacijas;
- dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
- lai samazinātu dzīvnieku bojāeju - pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;
- nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
- veidot cirsmās kokmateriālu treilēšanas un pievešanas ceļus taisnās līnijās, kas garākas par 50 metriem;
- sagatavot augsni lauksaimniecības vajadzībām lauksaimniecības zemēs augošu koku, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, vainaga projekcijas platībā un 10 metru joslā no ūdensnotekas ūdens līnijas vai no krasta augšējās krants, ja ūdensnotekai ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, kā arī lietot glifosātus nezāļu apkarošanai;
- veikt mežsaimniecisko darbību no 1. marta līdz 15. septembrim, izņemot:
- meža nekoksnes vērtību ieguvi;
- meža ugunsdrošības pasākumus;
- jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem - līdz vienam metram;
- bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
- koku ciršanu un izvešanu egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus savairošanās gadījumos, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas parka un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;
- kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;
- lai saglabātu vērtīgus ainavas elementus un mazā ērgļa sēdkokus, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs cirst platlapju sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 metri augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 25 centimetri, un citu sugu kokus, kuru caurmērs 1,3 metri augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 40 centimetri, izņemot bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
- ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai;
- lietot ūdensputnu medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties dabiskās ūdenstilpēs ar svinu saturošu munīciju.
- Dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
- veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
- veikt zinātniskos pētījumus, monitoringu un arheoloģiskās izpētes darbus;
- celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;
- ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus) skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);
- izbūvēt jaunas inženierbūves (tai skaitā ceļus), kā arī pārbūvēt ceļus, ja tiek mainīts ceļa trases platums un novietojums.
- Dabas parka teritorijā meža zemēs aizliegts:
- cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;
- veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, izņemot:
- meža nekoksnes vērtību ieguvi;
- meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu uzturēšanu;
- bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;
- ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai.
- Dabas parka teritorijā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.
- Dabas parka teritorijā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 11.23. apakšpunktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
Kas ir regulārā režīma zona, un kādi ierobežojumi tajā noteikti?
- Regulārā režīma zona izveidota īpaši aizsargājamo sugu un Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu un citu vecu mežaudžu saglabāšanai.
- Tajā ir aizliegta visa veida saimnieciskā darbība, izņemot atsevišķas individuālajos noteikumos noteiktās darbības, piemēram, kājāmgājēju pārvietošanās, pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītajām izziņas takām, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana.
- Autoceļu atjaunošana un pārbūve atļauta no 16.septembra līdz nākamā gada 28.februārim.
- Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ir iespējama zinātnisko pētījumu veikšana un ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.
Kas ir dabas lieguma zona un kādi ierobežojumi tajā noteikti?
- Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, kā arī lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonu, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības potenciālu.
- Šajā zonā komersantu ceļu pārbūve atļauta no 16.septembra līdz nākamā gada 28.februārim.
- Tajā ir noteikti sezonāli saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī, piemēram, galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, aizliegums ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām.
- Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju pieļaujams organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.
Kas ir dabas parka zona un kādi ierobežojumi tajā noteikti?
- Dabas parka zona izveidota, lai veicinātu visu dabas vērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu.
- Dabas parka zonā ietilpst lielākā daļa (82,57%) no visas teritorijas. Dabas parka zonas saimnieciskā izmantošana ierobežota ievērojami mazāk. Piemēram, dabas parka zonā, saņemot DAP rakstisku atļauju, var veikt galveno cirti, nepārsniedzot noteikto maksimālo kailcirtes platību.
Kas ir neitrālā zona?
- Neitrālā zona ir izveidota valsts un pašvaldību autoceļu un Latvijas valsts robežas joslas apsaimniekošanai un uzturēšanai.
Kāds ir prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
- Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi saglabāt ilgtermiņā bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem.
