Testa karte

Unikāla teritorija gar dabisku, neregulētu upi (Gauju) ar vecupju sistēmu, botāniski vērtīgām pļavām, veciem jauktiem un lapkoku mežiem. Veido plašu vērtīgu dabas teritoriju kompleksu, kas turpinās Igaunijā. Visā posmā sastopami unikāli, mazpārveidoti, vietām vēl arvien tradicionāli un ekstensīvi apsaimniekoti biotopi - neregulētā un ļoti līkumainā Gaujas gultne ar tās vecupju tīklu, izcili daudzveidīgas pļavas un meži ar nozīmīgām vecu platlapju audžu platībām. Putniem nozīmīgā vieta. Teritorijā konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā – 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi, 6120* Smiltāju zālāji, 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, 6450 Palieņu zālāji, 6530* Parkveida pļavas un ganības, 8210 Karbonātisku pamatiežu atzegumi, 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, 9020* Veci jaukti platlapju meži u.c. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu:

augi – spilvainais ancītis Agrimonia pilosameža silpurene Pulsatilla patens, bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris, Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea,ārstniecības cietsēkle Lithospermum officinale, krustlapu drudzene Gentiana cruciata u.c.;
bezmugurkaulnieki – zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia, biezā perlamutrene Unio crassus, lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita, Šneidera mizmīlis Boros schneideri, zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar, tumšā pūcīte Xylomoia strix u.c.;
zivis un apaļmutnieki – pīkste Misgurnus fossilis, salate Aspius aspius, lasis Salmo salar, upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri u.c.;
abinieki un rāpuļi – purva varde Rana arvalis, sila ķirzaka Lacerta agilis u.c.;
putni – lielā gaura Mergus merganser, mazais ērglis Aquilla pomarina, zivjērglis Pandion haliaetus, ķikuts Gallinago media, grieze Crex crex, mednis Tetrao urogallus, urālpūce Strix uralensis, apodziņš Galucidium passerinum, baltmugurdzenis picoides leucotos u.c.;
zīdītāji – ūdrs Lutra lutra, vilks Canis lupus, dīķa naktssikspārnis Myotis dasycneme, Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusiiu.c.

Aizsargājamo ainavu apvidus ZIEMEĻGAUJA. Gauja pie Bekām. Foto: Andris Soms. DAP
Aizsargājamo ainavu apvidus ZIEMEĻGAUJA. Gauja pie Bekām. Foto: Andris Soms. DAP

Aizsardzības kategorija: aizsargājamo ainavu apvidus, Natura 2000 teritorija (ietilpst ģeoloģiskie veidojumi – Rāmnieku smilšakmens atsegums, Gaujienas dolomīta atsegums, Jaunžagatu krauja, Žagatu klintis, Randātu klintis un Tilderu krauja, Lejasbindu krauja, Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens, Sikšņu dolomīta atsegums, dendroloģiskie stādījumi un alejas – Gaujienas „Vārpu” lapegļu aleja, Vidagas lapegļu alejas un stādījumi). Teritorijā iekļauti arī bijušie dabas liegumi – Pirtslīča-Līkā attekaPukšu purvs un Zemā sala.
Kods: LV0600700
Administratīvais iedalījums: Apes novada Gaujienas, Virešu pagasts; Beverīnas novada Brenguļu, Kauguru, Trikātas pagasts; Burtnieku novada Valmieras pagasts; Strenču novada Jērcēnu, Plāņu pagasts un Strenču pilsēta; Valkas novada Valkas, Vijciema, Zvārtavas pagasts.
Platība: 21749 ha
Dibināšanas gads: 2004.
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.

Saskaņā ar Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra K.Gerhada 2018. gada 30. janvāra rīkojumu Nr.1-2/18 „Par dabas aizsardzības plānu darbības termiņa pagarināšanu” aizsargājamā ainavu apvidus „Ziemeļgauja" dabas aizsardzības plāna darbības termiņš pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim.

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk