Valgales rumba (Sudmaļu ūdenskritumi)

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 133 “Dabas parka “Abavas senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies nelielajā Valgales upītes ielejā un senlejā, kas ir kā Abavas senlejas atzars, senlejas depresijā, starp Ziemeļkursas un Dienvidkursas augstienēm. Ūdenskritums Valgales rumba tiek saukts arī par Sudmaļu ūdenskritumu.

Dabas pieminekli veido ap 1 m augsta augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kāple ar ūdenskritumu un atsegumi upītes kreisajā krastā. Otra 20 m gara un līdz 0,5 m augsta trepveida kāple ar diviem nedaudz izteiktākiem pakāpieniem atrodas 60 m lejpus lielākā ūdenskrituma. Augšpus lielākā ūdenskrituma ap 100 m garumā ir upes posms ar laukakmeņiem klātu upes gultni. Lejasgalā ģeoloģiski un ainaviski nozīmīgo upes posmu noslēdz bijuša dzirnavu aizsprosta betona atliekas.

Ūdenskrituma veidošanos konkrētajā vietā ir noteikusi blīva dolomīta slāņa klātbūtne Valgales ielejas pamatnē. Dolomīta slānis kopā ar pagulošo, mazāk izturīgo, slāņu izskalošanu upes straumes ietekmē nodrošina kāples veidošanos un pastāvēšanu. Ūdenskritums, acīmredzot, sākotnēji izveidojies jau leduslaikmeta noslēgumā, veidojoties Abavas un Valgales senlejām, bet šā brīža upes erozija nodrošina tā pastāvēšanu.

Teritorijā atrodas ES nozīmes aizsargājami biotopi: upju straujteces un dabiski upju posmi (3260), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210) un nogāžu un gravu meži (9180*).
Izteiksmīga un dinamiska dabiska ainava, kas atkarībā no sezonas un ūdens daudzuma upītē ievērojami mainās.