Šķerveļa lejteces dolomīta atsegums

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Teritorija ir izvietojusies Pieventas zemienē, Šķērveļa senlejā, upes labajā krastā.

Dabas pieminekli veido augšējā devona Famenas stāva Šķērveļa svītas Nīkrāces ridas dolomītu atsegumi Škerveļa labajā krastā aptuveni 300 m no ietekas Ventā. Dolomītu atsegumu virknes garākais atsegums ir 32 m garš un 4,8 m augsts, bet virzienā uz augšteci novērojami atsevišķi līdz 2 m augsti atsegumi krastā, kā arī nepārtraukts atsegums upes gultnē. Atsegumu joslas kopgarums ir 325 m.

Atsegumu 4,8 m augstumā veido Nīkrāces ridas dolomīts - zilganpelēks un brūnganpelēks, neregulāri slāņots, kavernozs, vietām ar šūnveida tekstūru, ar zilgana mālaina materiāla iekļāvumiem šūnās; slāņa apakšējā daļā ir palielināts mālainā materiāla daudzums, bet slāņa augšdaļu veido tīrāks dolomīts.

Dolomīti, kuriem bieži ir šūnveida tekstūra, domājams, veidojušies kā dolokrēti tuksnešu apstākļos pēc devona baseina atkāpšanās (Stinkulis u.c., 2007).

Atsegumu posma vidusdaļā virs upes gultnes ir neliela, aptuveni 9 m gara, 4,5 m plata un 0,5 m augsta saliņa, kas atgādina Staburagam līdzīgu veidojumu no šūnaina dolomīta un saldūdens kaļķiežiem.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).