Velna acs avots karte

Dabas pieminekli veido spēcīgs avots, kas izplūst no augšējā devona Daugavas – Salaspils svītu iežiem. Avots izplūst nogāzes ielokā, kur faktiski ir vairākas izplūdes vietas, no kurām viena ir spēcīgāka, bet pārējās vājākas. Avotu ūdeņi noplūst dīķī, no kura tālāk iztek strauts, pa kuru avota ūdeņi aizplūst uz Abavu.

Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas dabas parkā Abavas senleja.
Kods: LV0441730
Administratīvais iedalījums: Tukuma novads, Kandavas pagasts
Pārvalde: Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.

Teritorija ir izvietojusies Austrumkurzemes augstienē, Saldus pauguraines ziemeļu malā, Abavas senlejā.

Dabas pieminekli veido spēcīgs avots, kas izplūst no augšējā devona Daugavas – Salaspils svītu iežiem. Avots izplūst nogāzes ielokā, pakājē, no dolomītu slāņiem, ko nogāzē sedz glacigēnie nogulumi – morēnas smilšmāls un mālsmilts. Faktiski ielokā ir vairākas izplūdes vietas, no kurām viena ir spēcīgāka, bet pārējās vājākas. Avotu ūdeņi noplūst dīķī, no kura tālāk iztek strauts, pa kuru avota ūdeņi aizplūst uz Abavu.

Avots atsevišķi nav ticis īpaši pētīts, bet tā ūdens analīzes veiktas 20. gs. 30.-40.-tajos gados, veicot sērūdeņu avotu izpēti blakus piegulošajā Čužu purvā. Tie liecina, ka avots satur iesāļūdeņus (mineralizācija pēc sausnes 1,8 g/L) ar paaugstinātu sulfātu saturu (1,24 g/L).

Avota apsekošanas laikā netika konstatētas sērūdeņraža pazīmes ūdeņos. Avota ūdens fizikāli ķīmiskie parametri 22.10.2014. bija sekojoši - pH 7,05, temperatūra 6,7 oC, elektrovadītspēja 2,13 mS/cm.

Avoti ir krītoši, to debits ir diezgan liels, dažādu gadu pētījumi sniedz atšķirīgu informāciju – 0,67-0,83 L/s, 2,54 L/s. Apsekojumā 22.10.2014.  konstatēta ūdensdeve apmēram 3-3,5 L/s.

Spriežot pēc avota ūdeņu ķīmiskā sastāva, tie izplūst no Salaspils – Daugavas ūdens horizonta, kuram ir raksturīgi pazemes ūdeņi ar paaugstinātu sulfātu saturu. Tie veidojas šķīdinot ģipsi saturošus nogulumus Salaspils svītā.

Horizonta ūdeņi atslogojas ne tikai Abavas ielejas pamatkrasta nogāzē, bet arī zem Čužu purva, radot apstākļus sērūdeņraža un saldūdens kaļķiežu veidošanai.

 

Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS

Citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Skatīt vairāk