Teritorija atrodas Vidusgaujas zemienē, Trapenes līdzenumā.
Dabas piemineklis ir Latvijas rupjkristāliskāko dolomītu – t. s. Apes tipa dolomītu jeb „apītu” – atsegumi divos blakusesošos karjeros. Šis karbonātiezis ar kristālu izmēru līdz 1 un pat 2 mm ir rupjkristāliskākais dolomīta paveids mūsu valsts teritorijā.
Apes tipa dolomīti („apīti”) ir rupjkristāliski, bieži poraini dolomīti, kuriem nereti ir vērojama arī pareiza, romboedriska kristālu forma. Dolomīti ir plātņaini, retāk kavernozi. Kavernas, domājams, izveidojušās izšķīdušu stromatoporu vietā.
Karjeru sienu kopgarums dabas pieminekļa robežu ietvaros ir gandrīz 500 m, taču tikai mazākā daļa sienas ir saglabājusies atsegta un nav notikusi aizaugšana ar augāju.
Vēsturiski dabas piemineklis atradās tikai mazākajā karjerā, tomēr lielākajā un nesenāk izstrādātajā karjerā atsegumi ir ievērojami lielāki un izteiksmīgāki. Šeit karjera dienvidu malā apīts atsedzas līdz 4 m augstu sienu veidā. Atsegumi ir skaisti un izteiksmīgi. Tajos novērojama apīta raksturīgā rupjkristāliskā uzbūve, kavernas ar kalcīta drūzām, kā arī konstatēta fosīla stromatoporu būve ar velves veida augšējo malu - 2,20 m plata un 0,70 m augsta. Lielākajā no karjeriem ir vērojams kontakts starp šo rupjkristālisko apītu (augšā) un smalkkristālisku Pļaviņu svītas dolomītu (apakšā).
Apes karjeri ir vienīgā zināmā vieta, kur Latvijas teritorijā atsedzas rupjkristāliskais dolomīts – apīts.
Dabas pieminekļa teritorijā ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops: karbonātisku pamatiežu atsegumi (8210).
